"Es sagaidu, ka vēlākais 2022.,2023. gadā te kursēs arī pasažieru vilciens," tā pirms trim gadiem atjaunotā dzelzceļa posma Mažeiķi–Reņģe atklāšanā sacīja toreizējais satiksmes ministrs Tālis Linkaits ("Konservatīvie").
Taču tagad runas par pasažieru vilciena satiksmes atjaunošanu iecirknī Glūda–Reņģe–Mažeiķi pieklusušas.
Vietējie iedzīvotāji pie Reņģes stacijas atceras ministra solījumu un atzīst, ka joprojām cer uz pasažieru vilcienu.
"Protams, ka gaidu, jo vilciens ir ērtākā un drošākā satiksme. Jebkuros laika apstākļos aizbrauksi līdz galamērķim, nevis tā kā ar autobusu, kas šoziem jau vairākas reizes padzīvoja pa grāvjiem, visiem slidenajiem ceļiem," atzina Rubas pagasta iedzīvotājs Aivars Brīdags.
Dzelzceļa posmu no Latvijas robežas līdz Mažeiķiem lietuvieši slēdza 2008. gadā, demontējot arī sliedes, pamatojot, ka tās nolietojušās. Dzelzceļa satiksme šai posmā ar Lietuvu pārtrūka, bet pasažieru vilcieni Rīga–Reņģe kursēja vēl līdz 2010. gada 22. februārim.
Jaunauces, Rubas un Vadakstes pagastu apvienības pārvaldes vadītāja Evija Mame atzina, ka likvidētā
vilciena vietā ar Rīgu tika nodrošināta regulāra autobusu satiksme, bet to ietekmējot gan laikapstākļi, gan autobusu tehniskais stāvoklis.
"Ļoti daudzi brauca uz darbu, jo viņam bija ļoti izdevīgs šis laiks. Ļoti daudzi lietuvieši izmantoja tieši Rīgas lidostu, nevis Viļņas, jo tas ir daudz tālāk, it sevišķi šai pusē dzīvojošie lietuvieši. Un līdz ar to viņi būtu arī vieni no tiem, kas izmantotu šo līniju," sprieda Mame.
Demontēto dzelzceļa posmu Lietuva bija spiesta atjaunot. Tas deva cerības arī pasažieru vilciena kustības atsākšanai.
Satiksmes ministrija uz šo jautājumu deleģēja atbildēt Autotransporta direkciju un tajā norādīja – šobrīd par to šai posmā netiek domāts. Pirmais iemesls – finansējuma trūkums, jo sabiedriskais transports tiek dotēts no valsts budžeta, otrkārt, ritošais sastāvs šobrīd spēj nodrošināt tikai jau esošos maršrutus.
"Tie vairs nav iekšzemes braucieni, tie ir arī starpvalstu braucieni. Nepieciešama starpvalstu vienošanās. Ne tikai, teiksim, tādā tehniskā plānā, bet arī finansiālā plānā, kā notiek norēķini, kā šī sadarbība tiek veikta. Jāatzīst, ka arī šeit nekas tāds ļoti nav gājis uz priekšu. Visi iepriekš nosauktie faktori nāk par sliktu šim projektam. Šobrīd attīstība nekāda nav bijusi," skaidroja Autotransporta direkcijas sabiedrisko attiecību vadītājs Viktors Zaķis.
Daudz labāk šai posmā sokas ar kravu pārvadāšanu. 2021. gadā tie bija 1,3 miljoni tonnu, bet pērn jau 1,7 miljoni tonnu.
VAS "Latvijas dzelzceļš" preses sekretāre Agnese Līcīte norādīja, ka "galvenokārt šīs kravas ir naftas produkti no Mažeiķu naftas pārstrādes rūpnīcas".
Autotransporta direkcijas pārstāvis Viktors Zaķis atzīst, ka šobrīd pieaugošās dārdzības dēļ tiek pārskatīti esošā sabiedriskā transporta tarifi, kas nav darīts vairākus gadus. Kad būs izmaiņas šai jomā, vēl nav zināms.
