ĪSUMĀ:
- Pētījums 9 valstspilsētās: visvairāk apmierina kultūras dzīve un izglītības iespējas, neapmierina mājokļu pieejamība.
- "VEFRESH" kustības pārstāvis: Prieks, ka cilvēki pilsētās jūtas droši.
- Latvijas Bankas ekonomists: Pilsētās aug iespēja šķirot atkritumus, Rīgā vairāk apmierina sabiedriskais transports.
- "VEFRESH": Tomēr pārāk maz rīdzinieku izmanto sabiedrisko transportu.
- "VEFRESH": Vidzemē – akūts mājokļu trūkums, tas, ko uzceļ, nav pa kabatai.
- Latvijas Bankas ekonomists: Rīdziniekus neapmierina komunālie pakalpojumi cenu dēļ.
- Pilsētplānotājs: Jādomā gan par mājokļu pieejamību un atjaunošanu, gan uzņēmējdarbības attīstību.
Inovāciju kustības "VEFRESH" valdes loceklis Viesturs Celmiņs stāstīja, ka "ne tikai lielās, bet arī mazākās pilsētās cilvēki ir gandarīti, kādas ir brīvā laika pavadīšanas aktivitātes".
"Mēs esam kulturāla lielvalsts gan no tēriņiem, gan arī no piedāvājuma.
Otrs, par ko ir prieks, ka relatīvi liels aptaujāto skaits saka, ka viņi pilsētā jūtas droši. Tā ir lieta, kas pēdējos 5, 10 gados ir ļoti gājusi uz augšu," norādīja Celmiņš.
Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs seko līdzi dzīves kvalitātei visās trīs Baltijas valstīs un vērtē, ka Rīgas iedzīvotāji no Viļņas un Tallinas iedzīvotājiem atpaliek gan ienākumu, gan dzīves kvalitātes ziņā. Tomēr, kā liecina SKDS aptaujas, rīdzinieki pērn bija apmierināti gan ar plašo kultūras piedāvājumu galvaspilsētā, gan atkritumu apsaimniekošanu.
"Ir lielākas iespējas šķirot atkritumus un caur to samazināt atkritumu radīto vides piesārņojumu. Otra lieta, kas uzlabojas, ir rīdzinieku apmierinātība ar sabiedriskā transporta pakalpojumiem. Arī ievērojami pieaugot degvielas cenām, sabiedriskais transports izmaksu ziņā kļuva būtiski izdevīgāks par privāto autotransportu," sacīja Latvijas Bankas ekonomists.
Viesturs Celmiņš no "VEFRESH" gan vērtēja, ka joprojām pārāk maz rīdzinieku izmanto sabiedrisko transportu.
"Pašvaldība par saviem līdzekļiem dotē sabiedrisko transportu, un 2/3 cilvēku brauc ar mašīnām. Šeit diemžēl es uzskatu, ka mums ir regress," sacīja Celmiņš.
"Vidzeme – Valmiera un Cēsis – ļoti akūti piedzīvo mājokļu trūkumu, bet mājoklis ir kritisks jautājums, tā ka tā ir lieta, kur mums nav, manuprāt, pietiekoši daudz darīts no publiskā sektora puses. Otrs, tas, kas tiek celts, bieži nav pa kabatai. Tā, manuprāt, ir valstiska problēma, un tur būtu jābūt daudz nopietnākai attieksmei no Ekonomikas ministrijai par to, kā mēs sekmējam mājokļu politiku," sprieda Celmiņš.
Savukārt Oļegs Krasnopjorovs norādīja, ka pēdējā gada laikā rīdzinieki visvairāk ir neapmierināti ar komunālajiem pakalpojumiem, īpaši siltumapgādi. Te gan noteicošais bija cenu kāpums, līdz ar to arī nepieciešamība pēc sociālās palīdzības.
"Augot komunālo pakalpojumu rēķiniem, palielinājās rīdzinieku skaits, kam sociālā palīdzība no pašvaldības puses ir vajadzīga. Un otra lieta – pandēmijas laikā bija neliels uzlabojums ar veselības aprūpes iestāžu pieejamību. Tagad atkal pasliktinājums, jo rindas pie ārstiem joprojām ir iespaidīgas, un rīdzinieki ar to nav apmierināti," norādīja Krasnopjorovs.
Pilsētplānotājs Neils Balgalis uzsvēra, ka, domājot par attīstību un dzīves kvalitātes uzlabošanos, jādomā gan par mājokļu pieejamību un atjaunošanu, gan uzņēmējdarbības attīstību.
"Pilsētu vadību, pašvaldību vēl ciešāka sadarbība ar uzņēmējiem, atbalsts, saprotot to, ka uzņēmējdarbība ir tā, kas veidos mūsu ienākumus. Un otrs, tas ir mājoklis par pieņemamu cenu, mājokļu atjaunošanas projekti. Vēl joprojām apmēram 60% Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomju laikā būvētajās būvēs, kas nav gana pievilcīgas, bet, iespējams, viņas par tādām var padarīt. Un trešā svarīgā lieta ir izglītība. Ne tikai skolu tīkls, bet tāda izglītība, mācīšanās visai sabiedrībai, jo, tikai mācoties, saprotot to, kas notiek pasaulē, mācoties jauno, mēs spēsim gūt labākus ienākumus darbā, būt lietderīgāki darba devējiem," sacīja Balgalis.
Dzīves kvalitāte ir komplekss pasākumu kopums, kam ir izšķiroša nozīme brīžos, kad jāpieņem svarīgi lēmumi – kur strādāt, kur dzīvot un kur audzināt bērnus.
