To, ka pilsētvidē reklāmdevēju un reklāmas izvietotāju intereses saduras ar satiksmes dalībnieku interesēm, atzina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) Satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis:
"Autovadītājam vai jebkuram satiksmes dalībniekam nedrīkst piespiedu kārtā atņemt uzmanību, un līdz ar to šeit ir ļoti ētiski jāsaskaņo šie jautājumi. Ja kaut kas ir mirgojošs, kaut kas tur tirinās, tas, protams, novērš uzmanību. Un, ja tur ir mierīga bilde un pēkšņi kaut kas sāk mirgot, tad, protams, vadītājs instinktīvi novērsīs uzmanību."
Reklāmām gar ceļiem ir savi noteikumi
Kopš šī gada 20. jūlija ir stājušies spēkā Ministru kabineta noteikumu Nr.402 grozījumi, kas nosaka kārtību, kāda jāievēro, izvietojot reklāmas vai informācijas objektus gar ceļiem.
"Spožuma vērtības diennakts tumšajā laikā ir atkarīgas gan no vietas, kur tās tiek izvietotas – pilsētās, apdzīvotās vietās, kas nav pilsētā, vai ārpus apdzīvotām vietām -, kā arī šīs mērvienības ir atkarīgas no reklāmas un informācijas objekta laukuma," skaidroja Rīgas domes (RD) Ārējās komunikācijas nodaļas projektu koordinatore Tatjana Smirnova.
Piemēram, informācijas objektā vienā plaknē nedrīkst būt vairāk par 40 vārdiem vai atsevišķiem grafiskiem attēliem, vai atsevišķām skaitļu kombinācijām.
Digitālie ekrāni jānodrošina ar gaismas sensora vadības sistēmu, ar kuras palīdzību automātiski jāpielāgo to spilgtuma intensitāte atbilstoši ārējās vides gaismas apstākļiem.
"Ja mēs runājam par reklāmām, kas ir izvietotas uz tiltiem un pārvadiem, – viņa nedrīkst būt tik spilgta, ka braucot es neredzu viņai garām. Lai nav tas efekts, ka ir ļoti spilgts ekrāns un aiz tā ekrāna tilta apakša ir pilnīgā tumsā," paskaidroja Irbītis.
Galvenais, kas jāievēro, izvietojot digitālās reklāmas, – lai nenotiek autovadītāju uzmanības piespiedu pievēršana, kā rezultātā pasliktinās ceļu satiksmes drošība.
Svarīgi, lai šīs reklāmas neatrastos fonā luksoforiem un interaktīvajām ceļazīmēm. Diemžēl daudzviet šī principa ievērošana jau ir uz robežas, novēroja raidījums.
Pašvaldībai ir tiesības ierobežot digitālā ekrāna izstarotās gaismas intensitāti diennakts tumšajā laikā – no plkst. 23.00 līdz plkst. 6.00. Ir noteikts, ka reklāmas objekti nedrīkst apžilbināt transportlīdzekļu vadītājus, kā arī ir noteiktas prasības par šo gaismas objektu spožumu.
Digitālajās reklāmās aizliegts izmantot strauji mainīgus, pēkšņus un intensīvus gaismas efektus, taču, aplūkojot reālo situāciju, šķiet, ka tas gan netiek ievērots un ir tieši pretēji – jo spilgtāk, jo pēkšņāk mainās bildes, jo labāk.
Satiksmes drošības eksperts uzskata, ka reklāmas izveidošanas tehniskās iespējas attīstītās strauji, tāpēc likums būtu jāpārskata, jo šobrīd pastāvošie normatīvi ir nepietiekami.
Rīgā sūdzības nesaņem bieži
Savukārt Rīgas domes pārstāve skaidroja, ka sūdzības par reklāmas objektiem pašvaldība nesaņem bieži.
"Tiklīdz tiek saņemta kāda sūdzība par kādu konkrētu objektu, tad pašvaldība sazinās ar šiem reklāmas devējiem, un visos gadījumos līdz šim arī reklāmas devēji ir samazinājuši spilgtumu, ja tas ir traucējis iedzīvotājiem vai autovadītājiem," apgalvoja Smirnova.
No drošības viedokļa ātri uztveramās reklāmas ar bildēm tomēr ir labākas par tekstuālajām. Ja ir bažas, ka kāda reklāma ir pārāk spilgta un traucē kā autovadītājiem, tā blakus esošo māju iedzīvotājiem, par to jāziņo pašvaldībai.
Diskusijas par reklāmu izvietošanas nosacījumu izmaiņām var rosināt Satiksmes ministrijā. Salīdzinoši nesen, piemēram, bija aktuāls jautājums par šo kustīgo reklāmu izvietošanu uz transportlīdzekļiem, taču lēmums bija, ka šādas reklāmas satiksmes drošību pasliktinātu.
