Tieši to pašu var teikt arī par transporta iespējām, tādēļ uzsākts darbs pie tā, ka reģionos banku klientus klātienē apkalpos vairāk.
Ja 2013. gada beigās Latvijā bija 319 komercbanku klientu apkalpošanas vietu, tad šā gada oktobrī vairs tikai 69. Tādu statistiku apkopojusi Latvijas Banka, kas uzskata – komercbankas digitalizējušās straujāk nekā iedzīvotāji un uzņēmumi. Tādā veidā starp abām pusēm radīta plaisa. Šo kā problēmu saredz arī Latvijas Pašvaldību savienībā.
"Tieši tāpat es par sevi varu runāt, ka es savai mammai palīdzu digitālā vidē strādāt un ar bankas pakalpojumiem tikt galā. Un es domāju, ka daudzi bērni un mazbērni palīdz saviem vecākiem un vecvecākiem, kuriem tiešām daudz straujāk tā digitālā vide ir gājusi, nekā viņi varbūt spēj tikt līdzi," pauž Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdis Gints Kaminskis.
Banku klātienes nodrošināšana
Bet ne vienmēr prasīt kādam palīdzību ir risinājums, tādēļ ir svarīga arī banku klātbūtne reģionos. Kā šī banku klātienes nodrošināšana izskatīsies?
Pirmkārt, jaunie noteikumi attieksies tikai uz četrām lielajām Latvijā strādājošajām bankām – "Luminor", "Swedbank", "SEB" un "Citadeli". Otrkārt, klātienes pakalpojumi būs jānodrošina tā sauktajās valstspilsētās un lielāko novadu centros, ja no tur dzīvojošajiem vismaz 20 procenti ir konkrētās bankas klienti un tuvāko 40 kilometru attālumā vēl nav pastāvīgas klientu apkalpošanas vietas.
Pēc pašreizējiem Latvijas Bankas aprēķiniem klātienes banku vietu skaits varētu pieaugt par trešdaļu.
Tikmēr mazākās pašvaldībās bankas strādās pēc izsaukuma principa.
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsver: "Šeit es noteikti gribētu mudināt iedzīvotājus un uzņēmumus izmantot šo iespēju. Iet uz to banku un prasīt to pakalpojumu, jo tad arī tas mērķis tiks sasniegts. Ja iedzīvotāji un uzņēmumi to ignorēs, nu tad pēc laika mēs secināsim, ka nekāda labuma no tā nav bijis."
Centrālās bankas prezidents uzsver, ka banku filiāļu šobrīd nav ne tikai salīdzinoši mazākos novadu centros, bet pat tādās pilsētās kā Bauskā, Kuldīgā, Siguldā un Jūrmalā, un tas nav pieņemams. Komercbankas uz jaunajiem nosacījumiem līdz šim skatījušās salīdzinoši skeptiski, norādot, ka banku filiāles savulaik aizvērtas pamatoti.
"Swedbank" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops atzīmē: "Man liekas, tajā visā diskusijā trakākais jau ir tas, ka netiek ņemti vērā tie reālie, racionālie argumenti. Kāpēc tās filiāles reģionos ir aizvērtas ciet? Tāpēc ka cilvēki uz tām neiet. Mums bija skaitīts, ja nemaldos, Madonas filiālē gada laikā bija ieradušies 200 cilvēki. Tas nozīmē, ka, ja mēs tā reāli rupji rēķinām, darba dienā viens cilvēks ierodas filiālē."
Līdzīgus iemeslus pauž "SEB bankas" privātpersonu un mazo un vidējo uzņēmumu apkalpošanas vadītājs Uģis Cielēns: "Iemesls, kāpēc mēs no vairākām vietām reģionos aizgājām prom, bija ļoti vienkāršs: mēs skatījāmies, kāda ir klientu reakcija. Mēs redzam arī to, ka klienti arvien vairāk pakalpojumu grib saņem attālināti, sev ērtā laikā. Un mēs to saprotam, ka tā bankas izkārtne, tā fiziskā vieta nav galvenais. Galvenais ir, ka klients var pēc iespējas ātrāk saņemt savu pakalpojumu vai atrisināt savu jautājumu."
Arī "Luminor" bankas klientu apkalpošanas vadītāja Baiba Tētiņa skaidroja, ka pēdējos gados strauji mainījušies iedzīvotāju paradumi un 83% bankas klientu bankas pakalpojumus izmanto attālināti, filiāles apmeklē tikai 6% iedzīvotāju:
"Pieprasījums tieši ir uz pakalpojumiem tiešsaistē. Mēs neredzam, ka šis pārklājums tiktu palielināts būtiski, kā, piemēram, bija banku pārklājums 10 gadus atpakaļ. Bet noteikti šis risinājums tiks meklēts, kā, piemēram, izbraukuma filiāles vai pakalpojuma nodrošināšana klātienē periodiski uz kādu laiku. Noteikumi paredz, kad patstāvīgi klātienē pakalpojumi jānodrošina valsts pilsētās un lielāko novadu ar vismaz 25 000 iedzīvotāju centros, ja tur konkrētai bankai vismaz 20% klientu un tuvāko 40 kilometru rādiusā nav klientu apkalpošanas centra. Nu, tad šobrīd katra banka šo rēķina ļoti detalizēti."
Bankās norāda, ka tās vairumā no vietām, kur jaunie noteikumi paredzēs klātienes apkalpošanu, neatvērs jaunas filiāles.
Drīzāks risinājums būtu kādas pašvaldības nodrošinātas telpas, kurās speciālisti varētu strādāt dažas dienas nedēļā.
Jaunā prasība spēkā stāsies 2026. gadā, taču atsevišķas izmēģinājuma vietas varētu parādīties jau nākamgad.
Iedzīvotāji reģionos: banku filiāles vajag tuvāk mājām
Reģionos aptaujātie iedzīvotāji norāda, ka banku filiāles ir nepieciešamas. Daudzi saka, ka vajadzības gadījumā viņiem jātērē vismaz stunda ceļā, bieži arī nav zināms, kā tikt atpakaļ sabiedriskā transporta sarakstu dēļ.
Iedzīvotāji norāda, ka filiāles vajadzīgas gan pensionāriem, kuriem nepieciešama garāka un iejūtīgāka saruna, un arī tiem, kuri vēlas kārtot citas saistības ar bankām.
Latgalē banku filiāles ir lielākajās pilsētās, bet ne visās.
Tā, piemēram, Preiļos nav, kas daļai vietējo iedzīvotāju rada problēmas. "Strādāju sociālajā dienestā. Grūtības ir gan mums, gan mūsu klientiem. Viņiem grūtības tikt uz banku – tur ir pieraksts, viņiem jābrauc ar autobusu. Vajag tērēt naudu, protams, ir grūtības," saka Preiļu iedzīvotāja Žanna.
Ludzas iedzīvotāja Velta saka: "Mums kā pensionāriem ne viss ir skaidrs, jābrauc uz banku. Nu, ka jābrauc, ta jābrauc. Rēzeknē ir banka."
Kurzemē līdzīgi – ja Liepājā un Ventspilī banku filiāles ir pieejamas, tad, piemēram, Kuldīgā nav: tuvākā vien kādu 50 kilometru attālumā. Padures pagasta iedzīvotāja Indra Visocka pauž: "Visas lietas ir jākārto atvaļinājumā, lai tiktu uz banku." Arī Kuldīgas iedzīvotāja Ance Jankovska stāsta: "Pirms kāda mēneša bija tāda situācija, ka vajadzēja klātienē uz banku filiāli aiziet aprunāties. Tas ir diezgan problemātiski, ka nav tā cilvēka, ka tev ir jāsarunā laiks, kad sazvanīties. Pa telefonu nevar tik sīki un detalizēti nokārtot."
Zemgalē tas pats – tuvākās filiāles ir Jelgavā, bet līdz turienei jāmēro garš ceļš, kas rada sarežģījumus ne vienam vien, stāsta Glūdas pagasta iedzīvotāja Laila: "Vajadzētu būt tuvāk, jo mēs laikapstākļus arī nevaram paredzēt. Un tieši mūsu galā ir problēmas ar ceļiem, ziemā it īpaši. Mums arī ik pēc stundas iet autobuss, un arī fiziski citreiz nav iespējams paspēt uz noteikto pierakstu, kas ir filiālē."
Bikstu pagasta iedzīvotājs Vilnis pauž: "Nu, vismaz novadu centros vajadzētu būt bankas filiālei, lai varētu nokārtot kaut kādas lietas, kas ir darāmas bankā."
Vidzemē situācija nav tik sarežģīta – lielo pilsētu attālumi ir tuvāki, taču arī sasniedzamība ir vajadzīga. Sedas iedzīvotāja saka: "Ne jau es viena to vēlētos, ļoti daudzi cilvēki to grib, bet nav jau iespējas! Mūsu pilsēta ir mazapdzīvota." Trikātas iedzīvotājs Uldis piebilst: "Agrāk daudz kas bija – pasts bija, to arī nolikvidēja, vairs ir tikai Strenčos. Var jau vēlēties, bet es domāju, ka nekas nemainītos."
Secinājums no daudzajiem aptaujātajiem visos reģionos ir, ka sabiedrība vēlētos banku filiāles tuvāk mājām, lai gan liela daļa tomēr atzīst, ka visu var sakārtot arī attālināti.
