Partijai "Saskaņa" pēc socioloģisko aptauju datiem atbalsts sabiedrībā ir mazāks par 5 %. Partija Rīgas domē ir opozīcijā, bet ar vienu mandātu pārstāvēta Eiropas parlamentā. Līdz šim bija izskanējuši pieļāvumi, ka nākamgad gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās partija varētu Rīgā startēt kopā ar konkurējošo "Stabilitātei", kongresā par to lemts netika, tāpat kā netika nosaukts mēra amata kandidāts. Lēmuma pieņemšana tiek atstāta valdes rokās.
"Konsolidācija ir svarīga un es to atbalstu, bet tas nevar notikt uz principiālo vērtību rēķina, arī uz mūsu pozīciju rēķina, kas saistīta ar karu Ukrainā," kongresā sacīja Nils Ušakovs.
Galvenās prioritātes un statūtu maiņa
Šogad aprit 15 gadi, kopš "Saskaņa" pirmo reizi nonāca pie varas Rīgā. Kongresā izskanēja apņemšanās atkal atgriezties mēra krēslā, nodrošināt visus skolēnus ar brīvpusdienām un novākt no ielām stabiņus. Par galvenajām prioritātēm "Saskaņa" likusi krieviski runājošo Latvijas iedzīvotāju aizstāvību un iedzīvotāju sociālo aizsardzību.
Kongresā neierasti bieži no tribīnes skanēja uzrunas krievu valodā.
"Kamēr nav vienotas nācijas un pilsoniskās sabiedrības, ar šo baru var darīt ko grib visādi barveži. Griežos pie latviešiem, jūs čakarējat nevis krievus, bet paši sevi," no tribīnes sacīja Urbanovičs.
Kongress arī atbalstīja partijas statūtu maiņu nosakot, ka turpmāk partiju vadīs valdes priekšsēdētājs ar diviem vietniekiem. Valdes locekļu skaits samazināts no 19 uz 15, kā arī lemts, ka turpmāk visi balsojumi būs atklāti.
Par Urbanoviča vietniekiem iecelta bijusī Saeimas deputāte Regīna Ločmele un Rīgas domnieks Konstantīns Čekušins. Savukārt par partijas Domes priekšsēdētāju ievēlēts eiroparlamentārietis Nils Ušakovs, saglabājot vietu arī partijas valdē.
"Man ir prieks, ka atgriežas cilvēks ar vislielāko pieredzi, cilvēks, kuram ir iespēja paredzēt līdz šaha precizitātei, tas ir Jānis Urbanovičs. Viņš līdzīgi kā terminators reiz teica – "I'll be back" [no angļu valodas "Es atgriezīšos" – red.]," pauda Regīna Ločmele.
Valdē ievēlēti arī Valērijs Agešins, Sandris Bergmanis, Andrejs Bondarevs, Irina Dolgova, Viktors Jasiņavičs, Modris Karpovs, Andrejs Morozovs, Ivans Ribakovs, Gunta Šagbazjana, Aleksands Vasiļjevs, Anna Vladova.
Ušakovs partijas vadības ziņojumā norādīja, ka, viņaprāt, šis ir vislabākais pārvaldības modelis, lai partija varētu sagatavoties 2025. gada pašvaldību vēlēšanām. "Tas mums ir tikpat svarīgs pārbaudījums, cik notikušās Eiropas parlamenta vēlēšanas, tas ir nākamais punkts, pirms ejam uz Saeimas vēlēšanām 2026. gadā," sacīja Ušakovs.
Urbanovičs solīja, ka centīsies nebūt vienpatis, bet koordinators. "Lai kādas sarunas amats uzliktu (..), lēmumus viens pats nekad nepieņemšu, to darīs valde," sacīja Urbanovičs.
Savukārt Čekušins savā uzrunā pauda, ka ir pienācis laiks atgriezties pie viena vadītāja sistēmas. Viņš sacīja, ka ir priecīgs, ka Urbanovičs vēlas atgriezties un cīnīties. "Mums ir nepieciešams cilvēks, kuru visi zina, kurš visu zina, kuram ir milzīga pieredze," sacīja Čekušins.
Vienlaikus viņš norādīja, ka efektivitāte, ko partija iegūs no viena vadītāja, nenozīmē visatļautību. Čekušins vērsa uzmanību, ka nākamajai valdei skaidri jāapzinās sava atbildība kontrolēt jebkuras darbības rezultātu, jo tieši valdei būšot gala vārds attiecībā uz visiem lēmumiem.
Tāpat Čekušins uzsvēra, ka
jautājumā par "kādām apvienībām vai citām formām", viņaprāt, esošā valde ir spējīga panākt rezultātu, izvēlēties ceļu bez emocijām, ceļu, kas palīdzēs saglabāt "Saskaņu" politikā un aizsargāt tās vēlētājus.
Kā partijas Revīzijas komisijas priekšsēdētājs ievēlēts Aleksandrs Sakovskis, bet Revīzijas komisijas sastāvā ievēlēti Pāvels Goroškovs, Romans Mironovs, Deniss Petrovs, Ivars Strazds, Olga Tetere, Andrejs Žukovs.
Par "Saskaņas" Ētikas komisijas priekšsēdētāju ievēlēta Margarita Brikmane, bet Ētikas komisijas sastāvā ievēlēta Karine Akopjana, Dmitrijs Čerņavskis, Jekaterina Iļjina, Georgijs Jakovļevs, Roberts Krinbergs un Jurģis Leonovs.
Iepriekš vēstīts, ka partiju "Saskaņa" un "Stabilitātei" sadarbība gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās, jo īpaši Rīgā, nav izslēgta.
Pēdējās Saeimas vēlēšanās vismaz kā daļas krievvalodīgo vēlētāju pārstāvniecību Saeimā vietu ieņēma "Stabilitātei", kamēr "Saskaņa" no mandātiem bagātākās partijas pārtapa par tādu, kas pat netika pāri 5% barjerai ievēlēšanai Saeimā.
Būtiskākā vismaz publiskajā retorikā redzamā atšķirība ir bijusi partiju nostājā saistībā ar karu Ukrainā – "Saskaņa" tūlīt pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā agresorvalsti nosodīja, taču "Stabilitātei" no konkrētas pozīcijas izvairās joprojām. Būtiski atšķiras arī šo partiju redzējums par Eiropas Savienības nozīmi un lomu. Tomēr, tuvojoties vietējā līmeņa vēlēšanām, netiek izslēgta iespēja, ka politiskie spēki varētu vai nu startēt kopā, vai arī sadarboties pēc ievēlēšanas Rīgas domē.
