Jūnija sākumā, kad jau sāka izsniegt Rīgas otrās garākās ielas – Latgales ielas – plāksnītes, domē norādīja, ka izņemts aptuveni 80% plākšņu. Pagājuši vairāk nekā pieci mēneši, un tagad ir 91%.
Atlikušo ēku īpašniekiem un apsaimniekotājiem ir zvanīts, plāksnes vestas klāt, bet ne vienmēr tas vainagojies panākumiem un uz pilsētas namiem aizvien manāms padomju mantojums.
Decembra pirmajās divās nedēļās pašvaldība sāks piespiedu nomaiņu.
"Attiecīgi pie tām ēkām, kur zīmes nav izņemtas, tad klātienē dosies ar, kā lai saka, ielas nosaukumu padusē, klauvēs pie durvīm, meklēs ēkā vai nu kādu, kas tur īrē, vai nama apsaimniekotāju un, iespējams, kopīgiem spēkiem tad arī turpat uz vietas mainīs tās zīmes," stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone ("Jaunā Vienotība").
Līdz šim neviens nav ticis sodīts un administratīvos aktus Pilsētas attīstības departaments arī nav izdevis. Visu šo laiku pilsētas vadība paļāvās uz iedzīvotāju labprātību, bet tagad iesāktais ir jāpabeidz, saka Rīgas domē.
Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks ("Nacionālā apvienība") pauž: "Galvenā lieta ir tāda, ka īpašnieki ir vai nu ārzemēs, vai vienkārši nav sasniedzami. Bet šobrīd tāda intensīva pretdarbība nav bijusi novērota, līdz ar to arī nekādi lieli pretpasākumi nav veikti. Nu, šobrīd mēs redzam to, ka tas darbiņš vienkārši jāizdara, un to arī pabeigsim."
Par ielu norādēm atbildīgajā Pilsētas attīstības departamentā uzsver, ka iestādes darbinieki var izdarīt darbu iedzīvotāju vietā, piemēram, nomainīt plāksnes uz ēkām. Taču tad tiktu piesūtīts rēķins. Tā kā plāksnes iedzīvotājiem izsniedz bez maksas, rēķinu var piesūtīt par darbu, un tie varētu būt daži eiro.
Jauno plāksnīšu sagatavošana Rīgai izmaksājusi 46 tūkstošus eiro. Tas ir gandrīz divas reizes mazāk, nekā bija paredzēts.
