Latvijā kataraktas operāciju apmaksā valsts, bet pacienti iecienījuši Lietuvas maksas klīnikas. Kāpēc?

Katarakta ir acs caurspīdīgās lēcas apduļķošanās. Vesela acs lēca ir caurspīdīga un gaisma bez grūtībām tiek tai cauri, bet kataraktas gadījumā lēca sabiezē un kļūst duļķaina. Gaismai ir grūti tai izlauzties cauri, un redze aizmiglojas. Kataraktas operācijas laikā duļkainā lēca tiek izņemta un tās vietā ielikta jauna.

Latvijā jau vairākus gadus kataraktas operāciju veic par valsts līdzekļiem. Pašam pacientam ir jāmaksā aptuveni 15–20 eiro līdzmaksājums. Savukārt, ja kataraktu dodas ārstēt uz Lietuvu, jāmaksā pilna summa, kas svārstās no 700 līdz 1000 eiro.

Pacientus uz Lietuvu sūtot ārsti

Ar Latvijas Radio sazinājās kāda oftalmoloģe, kas vēlējās palikt anonīma. Viņa pastāstīja, ka Daugavpilī strādājot ārsti, kas pacientus, kuri neorientējas Latvijas medicīnas sistēmā un arī nepārvalda latviešu valodu, sūtot uz Lietuvu veikt dažādas acu operācijas un ne tikai. Ārste norādīja, ka neinformēt pacientu par iespēju ārstēties tepat neesot lojāli ne pret valsti, ne arī pacientiem, jo tādējādi šie cilvēki tiek zināmā mērā noskaņoti pret Latvijas medicīnas sistēmu, ka šeit jau viņiem nekas nepienākas.

Taujāta par to, ka varbūt Lietuvā ārsti operē labāk un arī rindas ir mazākas, ārstes skatījumā šie argumenti neiztur kritiku. Tagad rindas pie speciālistiem, kas spēj diagnosticēt šīs acu slimības, neesot garas.

Pirms 10 gadiem pierakstu pie ārsta patiešām nācās gaidīt pat 2 līdz 3 gadus, bet pēdējos gados sistēma ir sakārtota un kataraktas operāciju var veikt dažu mēnešu laikā.

Tāpat operācijas var veikt gan klīniskajās universitātēs slimnīcās, gan privātklīnikās.

Ārste norādīja, ka savā praksē ir saskārusies ar pacientiem, kuri ir veikuši operācijas Lietuvā:

"Pacienti ir griezušies [pēc palīdzības] tad, kad viņiem otra acs ir jāoperē. Ir dažāda veida sūdzības, kaut vai par komunikācijas trūkumu. Protams, ka es esmu sastapusies ar šiem cilvēkiem, kas ir operējuši Lietuvā. Kaut kāda veida cenu starpība, protams, vienmēr ir, bet pacientam ir ļoti skaidri jāsaprot, kāpēc viņš dodas uz citu valsti operēties. Viņam ir jāizprot, kādu pakalpojumu viņš saņems, cik maksā konkrētā pakalpojuma lietotie materiāli, lietotās metodes, un tad mēs varam salīdzināt cenas starp valstīm. Es uzskatu, ka Latvijā un Lietuvā nevajadzētu būt radikālai cenu starpībai."

Ārste bažījas, ka šie pacienti varētu nesaņemt nepieciešamo informāciju no Lietuvas klīnikām, jo tas ir tālu, un pacienti ne vienmēr ir spējīgi izbraukāt un saņemt konsultācijas, tāpēc saziņa notiek telefoniski vai izmantojot e-pastu. Tāpat viņa norādīja, ka starp Latviju un Lietuvu medicīnas nozarē īsti neesot sadarbības, un tādos gadījumos aicina pacientus griezties tajā klīnikā, kur veikta operācija.

Pastāv viedoklis, ka samaksājot pacients iegūs labāku servisu, tāpēc izvēlas veikt maksas operācijas.

Iemesli – lielais pieprasījums un mārketings

Latvijas Radio sazinājās ar lielāko veselības pakalpojumu sniedzēju ārpus Rīgas, kas nodrošina neatliekamo diennakts un ambulatoro medicīnisko palīdzību pārsvarā Latgales reģiona iedzīvotājiem – SIA "Daugavpils reģionālo slimnīcu". Vaicāta par to, vai ir zināmi gadījumi Daugavpilī un Latgalē, kad pacienti ir izvēlējušies braukt uz Viļņu vai Baltkrieviju veikt šo operāciju, Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētāja Inta Vaivode norādīja, ka agrāk tas bijis ļoti izteikti. Viens no iemesliem – pieprasījums ir bijis lielāks nekā piedāvājums, otrs – lielisks mārketings no Lietuvas puses:

"Viļņas klīnikas menedžments, kas strādāja arī Latgalē un Daugavpilī, bija perfekti noorganizēts.

Viņi brauca pēc pacientiem, viņi veda pacientus uz operāciju. Pēc tam viņi nodrošināja arī šeit uz vietas pēc operācijas aprūpi, tātad konsultāciju.

Pirms kovida tas bija ļoti populāri, un tās cenas bija arī apmēram ap 500–600 eiro vienai acij. Cilvēks, kurš nespēja izstāvēt rindu Stradiņa klīnikā vai Austrumu slimnīcā, vai Biķernieku slimnīcā, tad arī izvēlējās šo maksas ceļu."

Kā sacīja Vaivode, kataraktas operācijas Daugavpils slimnīcā ir veiktas vienmēr, bet, izmantojot veco metodi jeb ar grieziena palīdzību. Tomēr šobrīd slimnīcā ir atvērta pilnīgi jauna oftalmoloģijas nodaļa, kurā ir gan jauna aparatūra, gan arī jauns praktizējošs ārsts. Jau no oktobra vidus jaunais ārsts Staņislavs Trofaila operē, un patlaban ir veiktas 20 kataraktas operācijas.

Slimnīcai ir pieejams valsts finansējums kataraktas operāciju veikšanai nepilnu 90 000 eiro apmērā, kas jāapgūst līdz gada beigām. Lai informētu Latgales iedzīvotājus par šādu iespēju veikt operāciju Latvijas otrajā lielākajā pilsētā, nemaz nemērojot tālo ceļu uz Rīgu vai Viļņu, slimnīca izveidojusi kampaņu "Redzēt labāk".

Jāpiebilst gan, ka līdz gada beigām ir aizpildītas bezmaksas konsultācijas pie ārsta, kurš pēcāk noteiks efektīvāko ārstniecības metodi.

Santas pieredzes stāsts

Latvijas Radio aicinājums atsaukties kādu personu, kas veikusi konkrēto operāciju Lietuvā, lielu atsaucību neguva, tomēr kāda sieviete piekrita padalīties ar savu stāstu. Tiesa gan, viņa vēlējās palikt anonīma.

Santa (vārds mainīts) visu savu dzīvi ir sadzīvojusi ar sliktu redzi un tik lieliem mīnusiem, kas vairumam cilvēku šķiet neiespējami. Viss, ko ārsti ir spējuši darīt, ir vien izrakstīt spēcīgākas kontaktlēcas. Brīdī, kad redzes mīnuss ir bijis -24 un zaudēta redze vienā acī, Santa meklējusi iespējas saglabāt redzi ārpus valsts. Kā pastāstīja sieviete, ar laiku viņai izveidojusies arī katarakta abās acīs.

Latvijā viņai operāciju nepiedāvāja, jo redzes mīnuss esot pārāk liels, un arī radzene laika gaitā palikusi plāna. Santa izlēmusi doties uz kādu Lietuvas klīniku, jo par to dzirdējusi labas atsauksmes.

Atklājies, ka redzes mīnuss sasniedzis -26 un -24.

"Mani tur pārbaudīja pamatīgi. Ne tā, ka ķērās tūlīt klāt. Braucu vairākas reizes, katrai acij operāciju taisīja citā dienā. Tas nebija tā, ka mani paņēma, samaksāju, kaut ko izdarīja un tad es devos [prom]. Nē, viņi mani vēroja, man bija arī pēcoperācijas braukšana uz Viļņu. Var teikt, ka līdz šai dienai es braucu uz Viļņu, es braucu uz turieni, jo šeit, nu, godīgi sakot, esmu vīlusies, jo ir bijusi kaut kāda cerība ārstos, bet šeit nu diemžēl mani nav ņēmuši nopietni un sekas ir bijušas attiecīgi tādas, kādas izveidojās."

Pēc operācijas, tostarp izoperētas kataraktas, Santai vienas acs mīnuss no -26 ir samazinājies līdz -3. Sieviete spēj patstāvīgi pārvietoties un arī daļēji redzēt. Aci, kas zaudēja redzi, nav izdevies glābt.

PSKUS ārste: Visiem kataraktu neoperē

Šādus stāstus par pacientiem, kas izvēlējušies veikt kataraktas operāciju Lietuvā, ir dzirdējusi arī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) oftalmoloģe Guna Laganovska. Viņa, tāpat kā citās slimnīcās, apstiprināja, ka pirms kādiem 5–6 gadiem ir bijušas garas rindas uz šo operāciju, bet tagad tādu rindu vairs neesot, operāciju var veikt gandrīz vai nākamajā dienā.

Ir novērots, ka ir garākas rindas pie konkrētiem ārstiem, kas veic šīs operācijas. Slimnīcas pieredzē gan esot daži pacienti, kas jau sen ir iestājušies rindā un gaida zvanu no slimnīcas, vai tieši otrādi – nav sazvanāmi.

Vienmēr pirms kataraktas operācijas tiek izvērtēta operācijas nepieciešamība un iespējamie ieguvumi, norādīja Laganovska:

"Simtprocentīgi visiem katarakta pagaidām vēl netiek operēta, un tas arī nav nepieciešams, jo pacientiem var būt kaut kādas komplikācijas, kaut kādi saasinājumi, kaut kādi iekaisumi, visādas problēmas var būt. Tad, kad ārsts ir izmeklējis, protams, ārsts dod rekomendācijas, vai vajadzētu operēt tuvākajā laikā vai var pagaidīt. Ja atved cilvēku, kuram abās acīs ir pilnīgi apduļķotas lēcas, tas gan mūsdienās ir ļoti reti, es domāju, visticamāk, ārsts pats jau sazvanīsies un nosūtīs šo pacientu pēc iespējas ātrāk [uz operāciju], lai [pacientam] nebūtu jādzīvo tumsā."

Izvēle ir pacienta ziņā

Kataraktas operāciju par valsts budžeta līdzekļiem var veikt arī Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā (RAKUS). Tur gan nāksies mazliet pagaidīt, jo visi pieraksti šajā gadā jau ir aizpildīti un pacientiem tiek piedāvāts veikt operāciju nākamā gada janvāra beigās vai februāra sākumā. Katarakta ir slimība, kas parasti attīstās lēni.

Taujāta par to, vai ir zināma situācija, ka daļa pacientu izvēlas doties operēties uz Lietuvu, RAKUS Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja profesore Kristīne Baumane sacīja, ka to zina visa Latvija. Jāatceras, ka cilvēkam ir iespēja izvēlēties.

"Ja šie cilvēki Latgalē izvēlas saņemt maksas pakalpojumu Lietuvas privātstruktūrā, to nevar viņiem aizliegt. Tieši tāpat kā nevar aizliegt cilvēkiem Latvijā, Rīgā atstāt privātstruktūrās ļoti lielu naudu, kaut arī valsts šo pakalpojumu apmaksā.

Tā ir viņu brīva izvēle, viņi atslogo valsts apmaksātos pakalpojumus, viņi dod iespēju citiem saņemt šo pakalpojumu.

Ja viņi uzskata, ka viņiem ir ērtāk samaksāt 600–700 eiro Lietuvas privātstruktūrai, kas vēl uz Latviju atsūta viņiem pakaļ autobusu un ar autobusu viņu aizved mājās... Zināt, ja ir pieprasījums, tad ir arī piedāvājums."

Baumane norādīja, ka viens no iespējamiem iemesliem šādai izvēlei varētu būt arī tas, ka cilvēki tik tiešām nezina, ka šo kataraktas operāciju Latvijā veic par valsts līdzekļiem. Iemesls, ka Latgalē daudz cilvēku nesaprot latviešu valodu, neiztur kritiku, jo ārsti runā abās valodās vienlīdz labi. Baumane pastāstīja, ka patlaban notiek slimnīcas mājaslapas uzlabošanas darbi, un ļoti iespējams, ka sadaļā par acu operācijām tiks norādīts, ka to var veikt par valsts naudu.

Pašlaik tādas informācijas nav, lai gan klīniskās universitātes slimnīcas nodrošina valsts apmaksātus pakalpojumus.

Latvijas Radio izdevās noskaidrot ārstes kontaktus, kura, iespējams, pacientiem iesaka doties veikt kataraktas operāciju uz Lietuvu, tomēr sižeta tapšanas laikā persona tā arī neatbildēja.