ĪSUMĀ:
- Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un interneta portāls LSM.lv no nākamā gada 1. janvāra kļūs par vienotu uzņēmumu.
- SEPLP izraudzījusies vienotā sabiedriskā medija valdi, ko paredzēts apstiprināt nākamnedēļ.
- Vienotā sabiedriskā medija vadību plāno uzticēt ilggadējai TV3 vadītājai Baibai Zūzenai, pārējie četri iespējamie valdes locekļi ir Ieva Aile, Inese Tanne, Ivars Šulcs un Ilze Ogle.
- SEPLP vadītājs: Zūzena izprot sabiedrisko mediju specifiku.
- Valdes atalgojumu, par kuru daudzi, ieskaitot prezidentu, tā apmēra dēļ pauda sašutumu, gan samazināšot.
- Kandidāti pirms apstiprināšanas amatā vēl tiksies ar sabiedrisko mediju darbiniekiem un arodbiedrībām.
- Zūzena radikālas pārmaiņas sabiedriskajos medijos neplāno, starp prioritātēm izvirza kvalitatīvu, daudzpusīgu saturu un tā pieejamību multiplatformu vidē.
Pēc otrās kārtas konkursa komisija uz trešo, noslēdzošo kārtu, bija izvirzījusi 12 pretendentus.
Padomes lēmums pieņemts vienbalsīgi, izskatot Latvijas Sabiedriskā medija valdes locekļu konkursa kandidātu atlases nominācijas komisijas protokollēmumu.
Kā norādīja SEPLP, Zūzena ir pieredzējusi mediju nozares profesionāle, bijusī "All Media Latvia" izpilddirektore un valdes locekle, šobrīd ir konsultāciju uzņēmuma "Komercizglītības centrs" vadītāja un SIA "Getliņi EKO" padomes priekšsēdētāja vietniece.
Ieva Aile ir pašreizējā VSIA "Latvijas Radio" valdes locekle programmu un pakalpojumu jautājumos.
Inese Tanne šobrīd ir konsultāciju un digitālo pakalpojumu uzņēmuma SIA "Civitta Latvija" finanšu direktore.
Ivars Šulcs ir bijušais informācijas tehnoloģiju kompānijas "Capital" valdes loceklis.
Ilze Ogle ir veselības aprūpes produktu un pakalpojumu kompānijas "AB City" personāla vadības stratēģiskā vadītāja.
Siksnis: Zūzena izprot sabiedrisko mediju specifiku
Par vienota Latvijas Sabiedriskā medija izveidi
Lai izveidotu spēcīgāku un labāk nodrošinātu sabiedriskā medija uzņēmumu kvalitatīva un mūsdienīga satura attīstībai ar plašāku auditorijas sasniedzamību, SEPLP ir uzsākusi LR un LTV apvienošanu. Vienotais Latvijas Sabiedriskais medijs darbu sāks 2025. gada janvārī. Līdz 2024. gada beigām notiek sagatavošanās pārmaiņām, lai uzņēmumu apvienošana noritētu atbilstoši labajai praksei. Tās ietvaros notiek darba grupas SEPLP vadībā ar LR un LTV darbiniekiem pārvaldības, sabiedriskā pasūtījuma un finanšu vadības jautājumos; tiek izstrādāts apvienotā medija pārejas perioda stratēģiskais ietvars 2025. gadam; rīkots atklāts konkurss jaunas valdes izveidei. 2024. gada nogalē tiks noslēgts reorganizācijas līgums, kā arī izstrādāts rīcības plāns vienotā medija valdei pirmajam darbības gadam. Apvienotā uzņēmuma nosaukums būs "Latvijas Sabiedriskais medijs", bet turpinās pastāvēt pazīstamie Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas programmu un pakalpojumu zīmoli.
Konkursa trešajā kārtā uz valdes priekšsēdētāja amatu pretendēja divi kandidāti, uz valdes locekļa amatu programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos – divi kandidāti, uz valdes locekļa amatu finanšu pārvaldības jautājumos – trīs kandidāti, uz valdes locekļa amatu tehnoloģiju pārvaldības jautājumos – divi kandidāti un uz valdes locekļa amatu personāla pārvaldības jautājumos – trīs kandidāti.
Kandidāti izvirzīti, vadoties pēc konkursa komisijas augstākā vērtējuma punktos. Tomēr ar vienu no kandidātiem neesot izdevies vienoties, tāpēc izvēlēts otrs nominants.
Divās pirmajās konkursa kārtās tika vērtēta kandidātu atbilstība noteiktajām minimālajām prasībām un viņu redzējums par vienotā Latvijas Sabiedriskā medija attīstību, savukārt trešajā kārtā labāko pretendentu kompetences padziļināti vērtēja personāla atlases speciālisti.
Kā Latvijas Radio atklāja SEPLP priekšsēdētājs Jānis Siksnis, Zūzena par valdes priekšsēdētāju izraudzīta, jo viņai ir ilgstoša pieredze mediju vadības darbā:
"Nozarē ļoti labi pazīstama profesionāle, ilggadējā TV3 jeb "All Media Latvia" uzņēmumu vadītāja. Pēdējos dažus gadus ir bijusi ārpus mediju nozares.
Arī interviju laikā, konkursa gaitā ir pārliecība, ka viņi izprot, kas ir sabiedrisko mediju specifika un kādi ir sasniedzamie mērķi, konceptuālie uzdevumi.
Skaidrs, ka komercmediju un sabiedrisko mediju darbības principi, darbības mērķi atšķiras, par to nav šaubu, un, manuprāt, kandidāte arī to pilnībā izprot, bet šajā gadījumā, man šķiet, ir ļoti svarīgi, ka konkursā pieteicās un arī par labāko tika atzīta kandidāte, kura nozarē ir tiešām ļoti pieredzējusi kā vadītāja, kā pārmaiņu procesa vadītāja."
Pēc tam, kad tika publiskots plānotais apvienotā sabiedriskā medija valdes atalgojums, ko daudzi uzskatīja par pārāk augstu (bija paredzēts, ka valdes locekļiem alga būs 9200 eiro, bet valdes priekšsēdētājam – 10 100 eiro mēnesī), prezidents Edgars Rinkēvičs rosināja iesaldēt algas valsts kapitālsabiedrību valdēs un padomēs. Tas, cik lielas galu galā būs apvienotā sabiedriskā medija valdes algas, būs zināms decembrī, vadoties pēc Saeimā skatāmajiem likuma grozījumiem.
SEPLP apstiprināja, ka, pretēji sludinājumā norādītajam, atalgojums tiks samazināts.
"Šobrīd es nevaru pateikt precīzu summu. Pilnvarojuma līgumi tiks sagatavoti decembrī, un tajā brīdī mēs arī skatīsimies, kāds ir šis līmenis nozarē vai privātajā sektorā, un tad šie dati tiks izmantoti, lai aprēķinātu atalgojumu atbilstoši esošajam regulējumam, atbilstoši tiem priekšlikumiem, kas šobrīd tiek virzīti," norādīja Siksnis.
Izraudzītie kandidāti mazākam atalgojumam esot piekrituši.
Kandidātiem vēl gaidāma tikšanās ar sabiedrisko mediju darbiniekiem
Gala lēmums par valdes apstiprināšanu SEPLP būs jāpieņem 7. novembrī. Līdz tam izvirzītajiem kandidātiem paredzētas tikšanās ar sabiedrisko mediju darbiniekiem un arodbiedrībām.
Latvijas Televīzijas arodbiedrības vadītāja Agita Cāne-Ķīle, kura kandidātu atlases procesā piedalījās kā novērotāja, Latvijas Radio pastāstīja, ka SEPLP atlases laikā darbojusies ļoti atbildīgi un ieklausījusies arī arodbiedrības domās.
Vienlaikus šobrīd lielākās bažas esot par to, cik ļoti pieredze komercmedijos Zūzenai noderēs, strādājot sabiedriskajā medijā.
"Protams, viņa bija veiksmīga vadītāja, to tiešām grūti noliegt. Bet vai viņa spēs izprast šo sabiedriskā medija lomu, sabiedriskā medija nozīmi. Izprast šo sabiedriskās domas atbildību un to, ko nes līdzi sabiedriskais medijs," sacīja Cāne-Ķīle. "Man pašai personīgi palika iespaids, ka viņa saprata, uz kurieni nāk."
Tikmēr Latvijas Radio arodbiedrības valdes locekle Evija Unāma sacīja, ka ir svarīgi, lai valde saglabā sabiedriskā medija mērķus:
"Mērķus, vajadzības un arī vērtību vektoru, kas ir ļoti būtiski, strādājot tieši sabiedrības labā, nevis kādu reitingu vai izpatikšanas kādiem konkrētiem politiskiem spēkiem dēļ."
Zūzena straujas pārmaiņas neplāno
Arī valdes kandidātu pirmā kopīgā tikšanās vēl tikai būs, Latvijas Radio norādīja valdes locekļa amatam programmu un pakalpojumu attīstības jautājumos izvirzītā Aile:
"Galvenais fokuss, protams, būs digitālās jomas pilnveide. Lielais mērķis ir, lai sabiedriskais medijs būtu sabiedrības izvēle numur viens. Ja cilvēks vēlas patērēt saturu, tad lai pirmkārt to dara sabiedriskajā medijā, kur satura daudzveidība un dažādība ir tiešām unikāla.
Milzīgs apjoms raidījumu, ziņu, cita satura, ko vajag nodot cilvēkiem tādos formātos un platformās, kur to ērti patērēt. Tas ir virsmērķis."
Zūzena kā savas prioritātes nosauca kvalitatīvu, daudzpusīgu saturu, tā pieejamību multiplatformu vidē, atgriezeniskās saites stiprināšanu ar auditoriju, finansiālo efektivitāti, kā arī spēcīgu darba vidi. Radikālas pārmaiņas pašlaik neesot plānotas.
"Šobrīd, kā mēs zinām, sākumā man ir vispār jāapgūst, tā teikt, laukums un jāiepazīstas ar detaļām. Tā mana pieeja vienmēr bijusi un arī turpinās būt stiprināt to, kas ir spēcīgs, un identificēt tās lietas, kas ir jāmaina, un to darīt. Straujas izmaiņas ir jāveic krīzes situācijā. Šobrīd es neredzu, ka tāda situācija šeit ir. Drīzāk [jāveic] patiešām pārdomātas, mērķtiecīgi virzītas pārmaiņas," Latvijas Televīzijai sacīja Zūzena.
Jaunajai valdei būs jāīsteno viens no nozīmīgākajiem procesiem sabiedriskā medija vēsturē – jānodrošina VSIA "Latvijas Televīzija" un VSIA "Latvijas Radio" veiksmīga saplūšana, lai izveidotu spēcīgāku un labāk nodrošinātu sabiedriskā medija uzņēmumu kvalitatīva un mūsdienīga satura attīstībai.
Konkursa komisiju veidoja trīs SEPLP locekļi, Valsts kancelejas, Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta, Baltijas mediju izcilības centra un Latvijas Mediju ētikas padomes pārstāvji ar balsstiesībām. Latvijas Žurnālistu asociācijas, VSIA "Latvijas Radio" (LR) un VSIA "Latvijas Televīzija" (LTV) arodbiedrību pārstāvji un personāla atlases kompānijas SIA "Fontes Executive Search" pārstāvis konkursā piedalījās ar novērotāju un padomdevēju tiesībām.
Pavisam konkursā bija pieteikušies 78 kandidāti.