Baltiešu zāle Saeimā pārpildīta – ikviens seniors cītīgi klausās, pieraksta un uzdod savus jautājumus ministriem.
Senioru dienas dalībniekus uzrunāja gan amatpersonas, gan ministri.
Pasākuma dalībnieki darbosies trīs īpaši Senioru dienai izveidotās tematiskajās komisijās – Digitālās pratības, Sociālajā un Veselības komisijā.
Tajās dalībnieki sprieda par Latvijas Pensionāru federācijas sagatavoto rezolūciju un dienas otrajā pusē prezentēja savu komisiju tematiskos ziņojumus. Arī atbildīgo ministriju pārstāvji piedalījās tematisko komisiju darbā, un Senioru dienas izskaņā tās dalībnieki iesniedza izstrādāto rezolūciju Saeimas priekšsēdētājai.
Pirmdienas rītā visi pasākuma dalībnieki sanāca vienkopus Baltiešu zālē Saeimā, kur vispirms izskanēja oficiālās uzrunas un pēcāk arī notika tematiskās diskusijas. Seniorus uzrunāja finanšu ministrs Arvils Ašeradens ("Jaunā Vienotība"), labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība), veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība") un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministre Inga Bērziņa ("Jaunā Vienotība"). Visu šo ministriju vadītāji informēja par aktuālo situāciju nozarē, ar kādām problēmām nākas sastapties un arī iespējamiem risinājumiem.
Garās rindas pie ārstiem un dzīves dārdzība pensionārus satrauc visvairāk. Tieši to seniori visvairāk uzsvēra gan sarunās ar ministriem un valdības vadītāju, gan vēlāk, strādājot pie konkrētu priekšlikumu iesniegšanas Saeimas komisijās.
Pasākums labs, bet šaubas par tā dotajām iespējām
Vairāki Latvijas Radio aptaujātie seniori norādīja, ka sajūtas ir labas, jo šāds pasākums notiek pirmo reizi un ir iespēja aci pret aci parunāt ar ministriem, nevis klausīties viņu uzrunas radio vai televīzijā. Kādam ir pacilāta sajūta, tomēr arī milzu atbildība, jo katrs no viņiem ir kādas biedrības vai organizācijas pārstāvis, kurš ir izraudzīts par ziņnesi Saeimā, lai pastāstītu par aktuālo situāciju viņu novadā vai pagastā.
Kandavas novada Pensionāru apvienības senioru biedrības priekšsēdētājs Ojārs Budžāns sacīja, ka ir ļoti labi, ka ir šāds pasākums, jo ikviens no mums vēlas būt tuvāk ministriem, lai parunātu par pensijām, veselības problēmām, sociālo aizsardzību. Tomēr māc arī šaubas, vai tiešām šāds pasākums var kaut ko reāli mainīt senioru dzīvēs, pauda Budžāns:
"Nezinu, vai tā drīkstu teikt, bet man gribas teikt – pārsvarā tur viss jau ir nolemts. Varbūt kaut kādas nianses ņems vērā, bet arī viņiem ir savas iespējas.
Man liekas, ka ir ļoti apaudzis tas viss aparāts ar ļoti daudz cilvēkiem. Man gribas teikt, ka mēs nedaudz, bet tomēr grimstam. Bet varbūt arī ne, varbūt tās ir tikai manas izjūtas."
Budžāns personīgi piedalīsies Sociālajā komisijā, kur kandaviešu vārdā patirdīs labklājības ministru Auguli par pensiju lielumu, pensijas gadiem un to, ka arī pensionārs galu galā vēlas dzīvot, nevis vienkārši izdzīvot.
Arī Marija Briška, Preiļu novada Pensionāru biedrības valdes priekšsēdētāja, norādīja, ka piedalīsies Sociālajā komisijā, jo vairāk interesē pensiju jautājums.
Viena no 100 Senioru dienas dalībniecēm bija arī Lilija Grugule no Gulbenes puses.
"Ļoti svarīga ir pensionāru veselības un sociālās aprūpes pieejamība. It sevišķi dziļos laukos tā ir problēma. Un arī likumdošana par pensijām, lai tas pensionārs varētu labklājīgi dzīvot, lai viņš skaisti noveco, lai mazāk būtu problēmu. Jo tieši pensionārs ir cēlis mūsu valsts labklājību, viņš ir maksājis nodokļus, bet tā atdeve [plāta rokas]," Latvijas Televīzijai sacīja Lilija.
Jānis Siliņš no Varakļāniem tikmēr uzsvēra, ka problēma senioriem ir veselība un ar to saistītā dzīves dārdzība:
"Piemēram, par to, ka pārāk dārga ir pensionāram uzturēšanās arī aprūpes mājās, veselības jautājumus risināt. Arī par to, lai būtu kompensējamās zāles lētākas. Lai cilvēkiem būtu labāka dzīve."
Trīs dažādās komisijās tapa priekšlikumi senioru problēmjautājumu risināšanai. Veselības komisijā sprieda arī par rindām pie ārstiem.
"Mums, senioriem, saprotams, rūp garas rindas pie ārstiem.
Telemedicīnas ieviešana var būt viens risinājums. Un rindu samazināšana ar "E-veselību" varētu būt pozitīvs solis.
Tajā pašā laikā ne visi seniori atbalsta 2. līmeņa pensijas pacelšanu par 1%. Bet es pats personīgi domāju, ka ir svarīgi šos līdzekļus dabūt mūsu ekonomikā jau šobrīd, lai visai sabiedrībai būtu apritē šī nauda," sprieda Senioru dienas dalībnieks no Jūrmalas Māris Graudiņš.
Viens no dalībniekiem bija arī Aivars Circenis, Gulbenes pilsētas pensionāru biedrības valdes priekšsēdētājs. Circeņa kungs piedalījās Veselības komisijā, viņš norādīja, ka pensionāri ir vairāk vajadzīgi tad, kad vajag viņu palīdzību, bet pensionāriem pašiem jātiek galā, kad viņiem vajag palīdzīgu roku.
Ko izsprieda seniori?
Rezolūcijas izstrādē izkristalizējās vairākas problēmas, arī digitalizācijas jautājums, jo senioriem tas sagādā grūtības un arī izmeklējumu rezultāti nav pieejami bezmaksas visu laiku. Nepieciešama arī agrīna rehabilitācija un tās nepārtrauktība, pārejot no ārstēšanās stacionārā uz ārstēšanos ambulatori. Ārstu un speciālistu nepieejamība reģionos. Būtu nepieciešams ieviest arī "senioritātes sertifikāciju", jeb jauninājumus "E-veselībā" testētu seniori, lai saprastu, vai tiešām jauninājumi būs pieejami arī viņiem.
Veselības komisija norādīja uz vairākām problēmām, ar kurām nākas saskarties pensionāriem. Neiztika arī bez pensiju indeksācijas jautājumu diskusijas un to, ka plaši izmantotā frāze "sabiedrība noveco" tiek izmantota, lai attaisnotu pietiekama valsts atbalsta trūkumu pensionāriem. Izskanēja arī ierosinājumi no Digitālās pratības komisijas, ka varētu reizi nedēļā sabiedriskajā televīzijā veltīt vienu stundu digitālajiem jaunumiem, kur tiktu paskaidroti jaunumi senioriem vienkāršā valodā.
Prāto par biežāku pensiju indeksēšanu un senioru iesaisti darba tirgū
Ministri un premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") vairākkārt uzsvēra, ka kompensējamās zāles tagad maksā lētāk un nākamgad plānots dubultot neapliekamo minimumu no 500 uz 1000 eiro. Bet daudzi pat tuvu tūkstotim nesaņem, norādīja Pensionāru federācijas vadība. Šodien tapušie priekšlikumi iesniegti Saeimas priekšsēdētājai.
"Mēs šeit neesam tikai tāpēc, lai papļāpātu. Mūsu priekšlikumiem jābūt izskatītiem Saeimas prezidijā, ar novirzīšanu uz komisijām atbilstošajām, un pēc tam komisijas darbojas ar atbilstošām ministrijām un ar Ministru kabinetu. Un Latvijas Pensionāru federācija būs tā, kura centīsies ik pa brītiņam uzrunāt, skatīties," skaidroja Latvijas Pensionāru federācijas priekšsēdētāja Aija Barča.
Tikmēr Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa (Zaļo un Zemnieku savienība) pauda – varbūt pensijas vajadzētu indeksēt divas reizes gadā:
"Mēs redzam, ka tā vidējā pensija Latvijā ir 570 eiro. Tas ir par maz, lai nosegtu pilnīgi visu. Te pacēlās jautājums, ka varbūt, varbūt ir jāiet, ko arī paši pensionāri piedāvā, tomēr tās mazākās pensijas indeksēt divas reizes gadā. Tas būtu arī labs veids, kā mazināt nabadzību. Tas ir Senioru dienas galvenais uzdevums – dialoga ceļā tomēr virzīties uz priekšu."
Labās ieceres gan ierobežo budžeta iespējas un ar tām saistītie taupības pasākumi. Premjere Siliņa vēlētos aktīvos seniorus vairāk iesaistīt darba tirgū, ekonomikā:
"Man gribētos, lai vēl vairāk mēs varētu attīstīt "sudraba ekonomiku", kad cilvēkiem, kas ir tādos gados, kur viņi jau saņem pensiju, gribas līdzdarboties.
Mums ar laiku ir jārada tādas programmas, lai viņiem vienkāršotā veidā būtu vēl vairāk iespēju iesaistīties darba tirgū."
Vēl politiķi atzina, ka labklājības un veselības jomā ir patiešām daudz darāmā. Pensionāri šodien strādāja vienā no komisiju ēkām, ne Saeimas plenārsēžu zālē, kur, piemēram, tiek aicināta "Jauniešu Saeima". Tas esot saistīts ar telpu ietilpību. Saeimas sēžu zāli un citas telpas Senioru dienas dalībnieki apmeklēja dienas noslēgumā.
