Kolkas pamatskolā devītās klases vairs nebūs – nodrošinās tikai sešu klašu izglītību

Būt vai nebūt Talsu novada Kolkas pamatskolai? Par to jau divus gadus risinājušās diskusijas starp skolas vadību, pašvaldības deputātiem un Talsu novada izglītības pārvaldi. Lēmums ir pieņemts – Kolkā nākamajā mācību gadā būs sešas klases. Tikmēr Latvijā ir citas skolas, kuru liktenis optimizācijas procesos joprojām nav izlemts.

Kolkas pamatskolā devītās klases vairs nebūs – nodrošinās tikai sešu klašu izglītību
00:00 / 07:23
Lejuplādēt

Kolkas skolā uz stundām vēl aicina vecā parauga elektriskais zvans. Vairākiem vecāko klašu skolēniem tas skan pēdējo reizi. Bet ne jau tāpēc, ka būtu pabeigta pamatskola. 1. septembrī viņiem mācīties jādodas citur.

Devītās klases Kolkas skolā nākamgad vairs nebūs, te nodrošinās tikai sešu klašu izglītību. Daniels ir viens no sešiem astotklasniekiem, ko šis lēmums izbārstīs pa citām skolām, un tās no Kolkas nemaz tik tuvu nav. Līdz Rojai, kur iet satiksmes autobuss, tie ir 35 kilometri pa asfaltu, līdz Dundagai – 42 kilometri pa asfaltu, bet pa zemes ceļu – nepilni 40. Labos ceļa apstākļos tas ir 40 minūšu brauciens, ko Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) iepriekš izziņojusi par kritēriju, lai bērniem līdz sestajai klasei pēc skolu optimizācijas plāna obligāti nevajadzētu doties mācīties citur, bet ziemā ceļš bieži vien ir daudz garāks. Pagaidām vēl Kolkas pamatskolas, bet nākotnē – sākumskolas direktore Antra Laukšteine aicināja: paskatieties kartē.

"No Rojas līdz Ventspilij piekrastē nav nevienas skolas. Un tas ir milzīgs attālums. Meklējot argumentus sarunās ar deputātiem, es pat atradu līdzību ar netālu esošo Roņu salu, kur pastāv skola ar deviņiem bērniem.

Tādas vietas kartē es Latvijā neatrodu, kur būtu tik ievērojams attālums vai ģeogrāfiskā novietojuma situācijas līdz citām skolām," sacīja Laukšteine.

Iedzīvotāju blīvums un bērnu skaits uz kvadrātkilometru Talsu novadā, kurā atrodas Kolka, rosīgo Talsu un citu lielāku vietu dēļ esot tik augsts, lai nomaļo skolu uzturēšanai šajā teritorijā neparedzētu papildu valsts līdzekļus, kādi pēc maijā sniegtajām IZM vadlīnijām tagad pienākas ne tikai skolām Krievijas pierobežā Latgalē, bet arī izglītības iestādēm mazāk apdzīvotajos Valkas un Ventspils novados.

Skolotāja Laukšteine, kas Kolkā sāka strādāt pirms vairāk nekā 30 gadiem, kad Talsu autoostā vēl bija jāizņem atļauja iebraukšanai slēgtajā zonā, secināja, ka pamatskolas likvidēšana varētu būt pagrieziena punkts Kolkas attīstībā, kas pārvērtīs šo skaisto vietu tikai par vasaras kūrortu.

"Tie tūristi, kas vēlas apmeklēt Kolku kā tūrisma vietu un vēlas šeit redzēt atbilstošu infrastruktūru – veikalus, benzīntanku –, noteikti sapratīs, ka, lai tas tiktu nodrošināts, šeit jābūt arī kādam, kas to visu apkalpo. To, ka ir sācies negatīvs process, redzam šogad, jo esam pazaudējuši pastu. Arī tuvējos ciemos tiek apdraudēta veikalu pastāvēšana," stāstīja skolas direktore.

1962. gada janvārī uzceltajā staltajā trīsstāvu skolas ēkā šobrīd mācās tikai 22 pamatskolas audzēkņi, pirmsskolā iet 30. Pirmajā klasē rudenī direktore cer sagaidīt trīs, šogad tajā iet vien divi. Trešās klases vispār nav, un nav arī sestās.

Mēģinājumi glābt skolu sākušies 2009. gadā, kad tā no Kolkas pašvaldības iestādes kļuva par Dundagas novada iestādi. Kolkas skolu savienoja ar pirmsskolu, bet skolas otrajā stāvā izveidoja internātu arī Dundagas pagasta bērniem, kuriem ir grūtības nokļūt uz skolu vai sociālas problēmas ģimenēs. Pirms diviem gadiem pēc novadu reformas Kolkas skola nonāca Talsu novada pārraudzībā, ar novada centru 70 kilometru attālumā. Bērnu skaits arvien turpināja samazināties. Pavāre Madara, kura gatavo ēdienu gan skolai, gan bērnudārzam, gan diviem internāta bērniem, ir viena no diviem kādreizējiem audzēkņiem 20 skolēnu klasē, kuri vēl šeit palikuši. Un mamma vienam no diviem šī gada pirmklasniekiem

Kolkas pamatskolas skolēni
Kolkas pamatskolas skolēni

"Jā, es ļoti vēlētos, lai viņš turpina mācīties Kolkas skolā, jo arī viņš pats ir izteicis tādu vēlmi – jo viņš redz, kā brālēns no rītiem mokās, braucot uz Rojas skolu. Plkst.  7.15 jau ir autobuss," stāstīja Madara.

Viņas dēlam arī Kolkā pagaidām ir pieejami sporta un vizuālās mākslas pulciņi, te ir laba līmeņa mūzikas skola, kurā strādā pieredzējusi pedagoģe Dzintra Tauniņa. Taču tagad, kad pamatskola kļūs par sākumskolu, pastāv riski tās slēgšanai – jo bērni brauks mācīties citur, un mūzikas skolas ir arī Dundagā un Rojā.

Lielākās skolās viņiem piedāvātās izglītības kvalitāte uzlabosies, bet pastāv bažas, ka cilvēki no Kolkas turpinās aizplūst.

Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs Juris Orinskis atzina: problēma ir kompleksa, un piemin neseno skolotāju streiku, kuram pievienojusies arī Kolkas pamatskola.

"Mēs jau visi labi zinām – tagad tie aktuālie skolotāju protesti, loģiski domājot, nevaram gribēt, lai pieciem bērniem būtu 10 skolotāji un katram būtu alga 2000, neviens to nevar nosponsorēt. Skolotājiem ir jāapzinās, ka mazākās skolās viņiem nevar būt tādas algas kā Pierīgā," teica Orinskis.

Kurā pirkstā kod, tas sāp. Bērnu trūkums ir objektīva problēma, bet skolu aizvēršana pašvaldībām radīšot atkal jaunas rūpes un zaudējumus – ko darīt ar ēkām, kas vēl ir labi uzturētas, lai tās nekļūtu par graustiem?

Kolkā ir ap 600 pastāvīgo iedzīvotāju, kas strādā ne tikai tūrismā, bet arī iet piekrastes zvejā, maksā nodokļus ar darbu konservu cehā, ceļu remonta un kokapstrādes uzņēmumos. Pašvaldības vadītājs uzskata, ka, likvidējot skolas, tomēr valstiskā līmenī būtu jārada vīzija šo ēku apsaimniekošanai – piemēram, tur varētu būt pieaugušo mūžizglītības centri, kas palīdzētu noturēt cilvēkus perifērijas. Kā piemērs minēta slēgtā Mazirbes skola.

"Mazirbe. Es tieši tagad nodarbojos. Cenšamies, lai bērnu nometnes tur varētu ielikt. Pašvaldība sāk nodarboties ar uzņēmējdarbību. Nomnieks ir aizgājis prom. Vasaras ieņēmumi viņam nenosedza ziemas izdevumus," klāstīja Kolkas pagasta pārvaldes vadītājs.

Arī IZM Skolu tīkla grupas vadītāja Ramona Urtāne atzina, ka pamatskolu pārvēršana par sākumskolām, kā tas notiks Kolkā, patiesībā ir tikai solis pretī skolu aizvēršanai – kā rāda pieredze, līdzi vecākajiem bērniem uz citu skolu aizbrauc arī mazie.

"Variants ir šāds: mazās skolas, kuras mums ir svarīgi noturēt pieejamības dēļ – lai bērniem būtu jāmēro īsāks ceļš, ir sākumskolas, un pārējās skolas sākas no tās klases, kur šīs skolas beidzas," klāstīja  Urtāne.

Viņas darba grupa ir apmeklējusi gandrīz visas Latvijas pašvaldības, un daudzas no tām esot zemajā startā, lai veiktu optimizāciju, bet citās pietrūkstot politiskās gribas, un vienoties būšot ļoti grūti.

Tālab IZM līdz maija beigām nenāks klajā ar optimizācijas plāna gala versiju, bet vēl jūnija sākumā uzklausīšot starptautisku ekspertu padomus.

Arī šodienas Ministru kabineta sēdē plānota diskusija par IZM piedāvātajiem kritērijiem kontekstā ar izglītības kvalitātes nodrošināšanu visās izglītības pakāpēs, lai, balstoties tajos, ieviestu nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti