Tas pagaidām izdevies nedaudz vairāk nekā pusei projekta dalībnieku. Tomēr, šīs vasaras beigās noslēdzoties projektam, beigsies arī tā finansējums, un nav skaidrs, vai bijušie bezpajumtnieki patstāvīgi spēs noturēties jaunajā dzīvē.
No ārvalstīm pārņemto pilotprojektu Latvijā īsteno trīs pašvaldībās – Liepājā, Rīgā un Valmierā, uzsverot, ka šis ir pirmais kompleksais risinājums bezpajumtniecības mazināšanai.
Lai gan sākotnēji par projektu interesi izrādīja ap 70 bezpajumtnieku, tajā iesaistījās 49 personas.
Projekta īstenotāji deviņus mēnešus ilgā darba rezultātus vērtē pozitīvi – šobrīd aptuveni 30 cilvēkiem ar mentoru palīdzību izdevies atrast darbu vai sakārtot dokumentus pabalstu saņemšanai.
"Ir cilvēks, kuram ir invaliditāte noteikta. Līdz šim tas nebija iespējams viņa sociālā stāvokļa dēļ – ārsti, var teikt, atteicās ar viņu sadarboties, bet sociālais mentors uzstāja, ka ir jādara, jo cilvēks ir vājredzīgs," stāstīja pilotprojekta "Mājoklis vispirms" sociālā darbiniece Liepājā Sanita Veinberga.
Projekta dalībnieku sapulcē Liepājā tika minēts, ka gan pabalsti, gan bijušo bezpajumtnieku atrasto mazkvalificēto darbu samaksa ir visai zema, līdz ar to pastāv bažas, vai viņi, beidzoties projektam un tā finansējumam, paši spēs samaksāt komunālos maksājumus. Šobrīd tos pilnībā sedz projekta budžets.
"Par dzīvokli es nezinu, cik tā maksa būs. Nodarbinātības valsts aģentūra man maksā 250 eiro," stāstīja bijušais bezpajumtnieks Oļegs. Vai viņam ar to pietiks, viņš nezina, bet uzsvēra: "Es negribu, es negribu patversmē."
Biedrības "Latvijas Samariešu apvienība" valdes loceklis Andris Bērziņš atzina, ka ir skaidrs, ka "rezultāti ir, skaidrs, ka interese par to, ka šī metode varētu tikt izmantota tālāk, ir, bet, protams, tas nav tikai intereses jautājums, bet arī budžeta, prioritāšu un citu tēmu jautājums".
Pagaidām visas trīs projektā iesaistītās pašvaldības paudušas interesi turpināt projektu, taču īsti nav skaidrs, vai tas varētu notikt par pašvaldību vai valsts naudu.
Lai bijušie bezpajumtnieki varētu palikt piešķirtajos pašvaldību dzīvokļos, arī vēl esot jāgroza vairāki normatīvie akti.
Sabiedrības integrācijas fonda Sociālās saliedētības departamenta direktore Alda Sebre sacīja, ka projekta beigās būs sagatavoti vairāki priekšlikumi, kurus iesniegs politikas veidotājiem.
"Sabiedrības integrācijas fonds ir projekta īstenotājs, bet politiku veido ministrijas, un mūsu uzdevums ir viņiem parādīt ne tikai to, kādi plāni, bet – kas strādāja, kas mazāk strādāja, un izveidot ilglaicīgu politiku," sacīja Sebre.
Pilotprojekta "Mājoklis vispirms" galvenais mērķis ir izmēģināt, vai to varētu ieviest visā valstī kā stabilu sociālās palīdzības programmu bezpajumtniecības mazināšanai.
Izmaksas – 3000 eiro vienas personas dzīvokļa komunālo maksājumu un mentora pakalpojumu segšanai aptuveni gada laikā. Kur šādu summu ņemt pēc projekta beigām – jautājums paliek atklāts.
