Priesteris Guntars Skutelis Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā pirmajās dienās bija ārzemēs. Viņa pirmā doma bija – kā atgriezties Latvijā, no Krievijas robežas piecus kilometrus attālajā Viļakā. Telefons bijis "karsts", jo draudzes locekļus pārsteidza bailes. Pārsteidza, jo daudziem Krievija bija vieta, uz kuru gadiem braukts, piemēram, iepirkties.
"Es jūtu, ka noskaņojums ir vairāk patriotisks nekā – mums ir vienalga. Bet ik pa laikam ir arī cilvēki, kuri uzdod jautājumus un it kā nostājas vairāk Krievijas pusē, ka varbūt tā informācija ir pārspīlēta no mūsu medijiem. Ka tur apakšā noteikti ir tā pati Amerika," stāstīja Viļakas katoļu draudzes priesteris Skutelis.
Krievija un Baltkrievija daudziem ne vien pierobežas, bet visas Latgales iedzīvotājiem bija vieta, kur braukt gan strādāt, gan atpūsties un, pats galvenais, iepirkties. To atzina gan Rēzeknes, gan Preiļu novados, kur tiešās ārējās robežas pat nemaz nav. Kopumā gan kāre braukt uz austrumu kaimiņvalstīm zūd.
"Šobrīd tirgošanās, tas gan ir pilnībā atkritis. Varbūt pirmajos gados bija tā, ka mazliet cilvēki runāja, ka vairs nevar, sevišķi degvielu, alkoholu nevar pārvest. Ir varbūt kāds, kas domā varbūt vairāk par zālēm,"
stāstīja Rēzeknes novada Nautrēnu apvienības pārvaldes vadītāja Līvija Plavinska.
"Bez šaubām, ir atsevišķi tīri personiski apstākļi, radniecība, citi personīgās dzīves notikumi, kuru dēļ iedzīvotāji mēdz aizbraukt sevišķi uz Baltkrieviju. Par braucieniem uz Krieviju pēdējo divu gadu laikā man informācijas nav," norādīja Preiļu novada domes priekšsēdētājs Ārijs Vucāns ("Apvienība iedzīvotāji", Latvijas Reģionu apvienība, Jaunā konservatīvā partija).
Pašvaldībā gan kā negatīvu vērtēja to, ka pārtrauktas Eiropas fondu programmas, kurās Latvijas vietvaras, sadarbojoties ar Krievijas un Baltkrievijas pierobežas pašvaldībām, varēja saņemt finansējumu dažādiem attīstības projektiem. Tomēr tieši attīstība šeit ir tas, kas var mazināt jēgu doties uz turieni.
"Šajā ziņā mēs varam skatīties, kā Igaunija ir īpaši ekonomiski koncentrējusies uz Narvu. Lai tā sajūta šeit, iepretim šķērsojot robežu, būtu cita," teica NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts
Humanitāro zinātņu doktors Alberts Sarkanis piebilda, ka, viņaprāt, svarīgi, lai latgaliskais tiktu pozicionēts kā latviskais, Latvijai piederīgais, nevis kas tāds, kas pretendē uz autonomiju.
Sanākušos akadēmiķus un Latgales iedzīvotājus vēl uzrunāja arī Valsts prezidents Egils Levits. Viņš atgādināja, ka jāatsakās ne tikai no Padomju Savienības, bet Krievijas impērijas atstātajām sekām, piemēram, ielu nosaukumos. Šajā jautājumā gan tieši Latgales lielākās pilsētas, tostarp Daugavpils, iepaliek no pārējās Latvijas.
