Dati par pacientiem veiktajiem izmeklējumiem un ārsta secinājumiem daudzviet joprojām netiek ievadīti elektroniski. Tas nozīmē, ka nereti izmeklējumi bez pamatojuma tiek veikti atkārtoti. Lai novērstu šo un citas problēmas, kas izriet no nespējas digitalizēt datus, valdībā otrdien, 30. aprīlī, apstiprinātais ziņojums paredz slimnīcām samaksāt digitalizācijas maksājumu.
Tas šogad visām Latvijas slimnīcām kopā būtu 6,7 miljoni eiro, bet katru nākamo gadu – 1,3 miljoni gadā.
Šāds priekšlikums valdībā šodien raisīja karstas debates.
"Manas bažas – tagad jūs iedosiet slimnīcām valsts naudu un tās katra uzbūvēs savu digitālo sistēmu, kuru pēc tam vajadzēs atjaunināt, lai pievienotos centralizētai sistēmai," pauda premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
Veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka, saņemot tā saukto digitalizācijas maksājumu, slimnīcām turpmāk būs pienākums elektroniskajā informācijas sistēmā ievadīt epikrīzi, laboratorijas izmeklējumu rezultātus un nosūtījumus. Ja slimnīcas to nespēs, no nākamā gada 1. aprīļa slimnīcai tiks piemērots aizturējuma koeficients 0,9 visam attiecīgajā mēnesī sniegtajam pakalpojumu apjomam. Neizpildot šo pienākumu vēl dažus mēnešus, aizturētā summa ārstniecības iestādei netiks atmaksāta.
Pret kritērijiem, kā sadalīt digitalizācijas maksājumu, iebilda Slimnīcu biedrība.
"Lielākais iebildums, ka tas tiek rēķināts nevis pret pacientiem, bet pret finansēm. Jo slimnīcām lielāks finansējums, jo digitālais maksājums lielāks.
Vienkāršoti sakot – jo dārgāks implants tiek ievietots pacientam, jo slimnīcai vairāk tiek maksāts par datu elektronizēšanu,"
skaidroja Latvijas Slimnīcu biedrības valdes locekle Daina Mūrmane-Umbraško.
Mūrmane-Umbraško Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pauda bažas, ka informatīvais ziņojums virzot sistēmu uz reģionu slimnīcu noplucināšanu. Ziņojums paredz, ka pirmā līmeņa slimnīcās vairs nebūs pieejams diennakts ķirurgs, un šobrīd esot atvērta diskusija arī par diennakts anesteziologu nepieciešamību. Tie šobrīd esot pārcelti uz dienas stacionāru, bet apmaksa paredzēta par pakalpojumu sniegšanas reizēm. Tas nozīmē, ka pastāv risks, ka anesteziologi darīs mazāk, jo viņiem nav garantēta dienas apmaksa.
"Pastāv risks, ka viņi darīs mazāk, un tad pēc gada mēs tiksimies ar Veselības ministriju un Nacionālo veselības dienestu, kas teiks - jums ir kritusi ķirurģiskā aktivitāte, tātad jāņem nost arī ķirurgs. Mēs neredzam, kā attīstīsies ambulatorais sektors. Mēs redzam samazinājumu reģionos," sacīja Mūrmane-Umbraško.
Lai gan slimnīcu biedrībai ir vēl citi iebildumi, kopumā Veselības ministrijas sagatavotais ziņojums par slimnīcu tīkla attīstību biedrībā tiek vērtēts pozitīvi, jo tas vērsts uz to, ka slimnīcām rasts papildu finansējums.
"Turpināsim diskusijas, bet mums ir galvenais virzīt uz priekšu. Mums ir jāsāk darīt kaut ko. Mēs nevaram visu laiku tikai runāt un runāt," norādīja veselības ministrs.
Jāpiebilst, ka valdībā apstiprinātais ziņojums paredz ne vien digitalizācijas maksājumu, bet arī izveidot metodiskās vadības institūciju, kas, piemēram, izstrādās ārstniecības vadlīnijas vairāku slimību ārstēšanai.
Saskaņā ar šodien valdībā apstiprināto ziņojumu slimnīcas šogad iegūs papildu finansējumu, lai stiprinātu galvenokārt neatliekamās medicīnas un pacientu uzņemšanas nodaļas un observācijas jeb pacientu novērošanas pakalpojumu. Visa iepriekš minētā īstenošanai šogad nepieciešami papildu 25,5 miljoni eiro.
