Laiks kārtot pārbaudi atkārtoti
Pašlaik likums paredz, ka Krievijas pilsoņiem, kuri saņēma pastāvīgas uzturēšanās atļaujas, jo pirms tam bija Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, atļauju pagarināšanai līdz 2023. gada 1. septembrim ir jāiesniedz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP) apliecinājums par valsts valodas apguvi. Lai pēc 1. septembra iegūtu jaunu uzturēšanās atļauju, personai līdz ar apliecinājumu par valodas prasmi jāpieprasa Eiropas Savienības (ES) pastāvīgā iedzīvotāja statuss, un šo pieprasījumu izskata trīs mēnešu laikā.
Likuma grozījumos paredzēts, ka personām, kas izrādījuši vēlmi iegūt valodas prasmes apliecību, būs tiesības eksāmenu kārtot atkārtoti līdz pat novembra beigām, ja ar pirmo reizi tas neizdotos. Attiecīgi tikmēr saglabājot uzturēšanās atļauju un pagarinot dokumentu iesniegšanu līdz pat gada beigām.
Bet tiem, kuri valsts valodas pārbaudei nav pieteikušies, jārēķinās, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas termiņš līdz ar to beigsies 1. septembrī.
Attiecīgos grozījumus Saeima skata steidzamības kārtā, un par tiem vēl jālemj otrajā – galīgajā – lasījumā.
Jāpiebilst, ka no valodas eksāmeniem atbrīvoti 75 gadu vecumu sasniegušie un arī tie, kas ieguvuši izglītību latviešu valodā, kā arī cilvēki ar nopietnām veselības problēmām.
Papildu laiks iestāžu darbam
Lēsts, ka vairāk nekā 17 tūkstošiem cilvēku būtu jākārto valodas eksāmens. Līdz pagājušās nedēļas beigām, kad kārtotāju pieteikumus gaidīja Valsts izglītības satura centrs, pieteicās 8 tūkstoši, kas paspēs pārbaudījumu kārtot. Vēl paliek aptuveni 9 tūkstoši, kas varēs vispārīgā kārtībā pieteikties jūnijā uz augusta pārbaudēm, taču visus eksaminēt nevarēs, jo iestādēm trūkst resursu.
Arī Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei nepieciešamas laiks dokumentu sagatavošanai un lēmumu pieņemšanai. Jāpiebilst, ka pirms lēmuma par pastāvīgās uzturēšanās atļaujas piešķiršanu personas pārbauda arī drošības iestādes.
Saprotot, ka visu paspēt iestādes nevarēs, Iekšlietu ministrija nākusi klajā ar piedāvājumu dot iestādēm gadu, lai izskatītu līdz septembrim iesniegtos pieteikumus. Tikmēr attiecīgie Krievijas pilsoņi varēs turpināt dzīvot Latvijā.
Saeimā kaismīgas debates
Saeimā, skatot izmaiņas pirmajā lasījumā un lemjot par steidzamību, neizpalika emocionālas debates. Mazāk diskutēts par piedāvātajām izmaiņām, bet vairāk par Saeimas jau agrāk lemto, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Krievijas pilsoņiem septembrī beigsies.
Kādēļ izmaiņas nepieciešamas, atkārtoti deputātiem skaidroja Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Igors Rajevs ("Apvienotais saraksts"): "Lai cilvēkiem un dienestiem, kuri nodarbosies ar šiem jautājumiem, pēc iespējas ātrāk būtu skaidrība, par to kādas darbības kādos termiņos ir jāveic. Un lai noņemu jebkādas divdomības un jebkādas diskusijas par pirmo septembri un par deportācijām."
Šonedēļ Saeimas komisijā robežsardze pauda gatavību Krievijas pilsoņu piespiedu izraidīšanai, ja tas būs nepieciešams, piebilstot, ka tas ir pēdējais solis.
Parlamenta tribīnē kāpušie mazāk runāja par likuma grozījumiem, bet vairāk par jau iepriekšējā Saeimā pieņemto likumu.
"Progresīvo" deputāts Atis Švinka sacīja, ka likums juridiski ir nekvalitatīvs: "Tomēr jāsaprot, ka ļoti nekvalitatīvu likumu radīja. Šie grozījumi paši par sevi būtu nepieciešami, jo kaut kādu skaidrību tas rada, bet es pievērstu uzmanību tiesiskumam."
"Pensionāru izmešana ārā ir apkaunojums Latvijai," sacīja deputāts Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā").
Uz to deputāts Artūrs Butāns (Nacionālā apvienība) atbildēja: "Cik absurda tā situācija ir, ka Šlesera kungs var uzkāpt te un faktiski par Krievijas pilsoņiem var uztraukties vairāk nekā par savas valsts pilsoņiem."
"Tie vecie cilvēki ar virkni problēmu, veselības problēmu nevar saņemt izziņu par to, lai atbrīvotu no valsts valodas zināšanām. Nu, ir tā problēma, ka viņiem ar atmiņu pavisam ir slikti," sacīja Saeimas deputāte Viktorija Pleškāne ("Stabilitātei").
"Es nevēlos nevienu izsūtīt no šīs valsts. Es tikai vēlos, lai tie cilvēki ar Krievijas pasēm kabatā, kuri vēlas dzīvot Latvijā, apliecina cieņu šai valstij un arī man kā tās pilsonim, kaut vai mēģinot nokārtot to valodas eksāmenu," sacīja Ingmārs Līdaka ("Apvienotais saraksts").
KONTEKSTS:
Imigrācijas likuma grozījumu dēļ tiem cilvēkiem, kas iepriekš bijuši Latvijas pilsoņi vai nepilsoņi, bet pieņēmuši Krievijas pilsonību, prasība pēc valsts valodas zināšanām sarunvalodas līmenī ir obligāta.
Aptuveni 9000 cilvēku valodas pārbaudei nav pieteikušies, un viņiem jārēķinās, ka pastāvīgās uzturēšanās atļaujas termiņš līdz ar to beigsies līdz ar 1. septembri. Kas tomēr pārdomās, var pieteikties valodas pārbaudei vispārējā kārtībā, kas negarantē, ka eksāmenu varēs paspēt nokārtot laikus.
Iekšlietu ministrija rosināja dot ilgāku laiku izskatīt Krievijas pilsoņu pieteikumus jaunās pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai un pieteikumu un valodas eksāmenu atkārtotās kārtošanas laikā neanulēt iepriekšējās uzturēšanas atļaujas.
Tikmēr Satversmes tiesā ierosinātas jau četras lietas par jaunajām Imigrācijas likuma prasībām.
