Latvijā esat salīdzinoši neilgu laiku, tomēr jums noteikti jau ir kādi pirmie iespaidi par šo valsti. Vai varat ar tiem dalīties?

Paldies, ka uzaicinājāt mani, ir lieliski būt jūsu raidījumā, un paldies par interviju! Man ir liels gods šeit būt. Latvija ir vairāk nekā NATO sabiedrotais. Latvija ir mūsu tuvs stratēģiskais partneris un vēl vairāk – mūsu draugs. Tādēļ man ir liels gods pārstāvēt ASV sabiedrību un būt ASV vēstniekam šeit. Mums ir plašas un dziļas attiecības, kas aptver daudz sfēru. No valdības līdz Latvijas iedzīvotājiem, visi ir bijuši ļoti viesmīlīgi pret mani.

Mums ir kopīgu vērtību pamats, mums ir gara kopīga vēsture, tikko, pērn, svinējām diplomātisko attiecību simtgadi. Ar nepacietību gaidām nākamos 100 gadus.

Visu, ko tagad darām, mēs darām, lai tam būvētu pamatus. Šis ir lielisks laiks, kad šeit atrasties, esmu ļoti pagodināts par šo iespēju. Šī ir dziļa un brīnišķīga partnerība, un ar nepacietību gaidu iespēju veicināt šo partnerību.

Šis noteikti ir arī izaicinājumu pilns laiks. Kā jau minējāt, ASV Latvijai ir bijis tuvs un būtisks sabiedrotais jau ilgu laiku. Kā jūs saredzat tālāko abu valstu sadarbību, un kurās jomās šī sadarbība būtu jāstiprina un jāpaplašina?

Pirmkārt, ASV un Latvijas attiecības nekad nav bijušas spēcīgākas. Jūs to esat redzējuši ar vairākām augsta līmeņa vizītēm Latvijā no ASV. Mums ir daudz apmaiņas un partnerību. Ir rotējošā ASV militārā klātbūtne šeit. Un šis ir viens no šīs dziļās partnerības apliecinājumiem. Vēlamies to attīstīt.

Pirmkārt, vēlamies veicināt partnerību Ukrainas sakarā. Tā ir lieta, par ko domājam, katru dienu pamostoties. Mums jāturpina būt vienotiem Ukrainas jautājumā, gan lai atbalstītu Ukrainu, kā teica prezidents (ASV prezidents Džo Baidens) – cik ilgi nepieciešams, gan lai sauktu Krieviju pie atbildības, lai būtu droši, ka Krievija atkal neturpina agresiju citviet, gan arī lai stiprinātu NATO partnerību un nodrošinātu, ka esam kopā. Kā teica prezidents – mēs aizsargāsim katru NATO collu jeb ikkatru milimetru, un mēs esam to apņēmušies darīt.

Protams, esam koncentrējušies uz militāro sadarbību. Dažu nedēļu laikā, kopš esmu šeit, man bija iespēja doties uz Lielvārdes lidlauku, lai piedalītos pirmo divu "Black Hawk" helikopteru nodošanā. Tā bija lieliska iespēja, jo tā nav tikai šodienas partnerība, tā ir partnerība nākamajām paaudzēm. Es satiku šos lieliskos pilotus un pilotes, kuri ir trenējušies un strādājuši, lai izmantotu šos helikopterus. Tā nav tikai drošības partnerība šodienai, bet līderības un partnerības nākamā paaudze. Un esmu priecīgs būt daļai no tā.

Eiropas kontinentā atkal ir karš, un esam mācījušies, ka mums ir jādara viss nepieciešamais, lai sevi aizsargātu.

Bet mums ir jāstiprina partnerība arī citās jomās – ekonomikā un enerģētikas drošībā. Un arī pretojoties dezinformācijai un demokrātisko institūciju aizsardzībā. Tādā veidā varēsim būt kopā arī nākamos 100 gadus. Mēs uzskatām, ka tās būs attiecības, kas balstītas labklājībā, drošībā un taisnīgumā.

Runājot par karu Ukrainā, Baltijas valstis, arī Polija nereti tiek minētas kā Ukrainu visatbalstošākās. Neatsveramu atbalstu Ukrainai, protams, sniedz arī ASV. Tikmēr Rietumeiropa, lai gan arī to dara, tomēr reizēm tikusi kritizēta par pārāk mazu vai pārāk lēnu atbalstu. Kā ASV uzlūko pašas Eiropas iesaisti palīdzībā Ukrainai? Vai tomēr nešķiet, ka karā, kas notiek tepat Eiropā, teju blakus Vācijai, Francijai, lielās Eiropas valstis ir mazāk izlēmīgas nekā daudz tālāk esošā ASV?

Šeit ir divas daļas. Pirmkārt, es nevarētu Latvijas līderību šajā ziņā uzslavēt vēl vairāk. Latvija bija viena no pirmajām, kas piedāvāja militāro palīdzību Ukrainai, kas bija būtiski. Latvija ir devusi Ukrainas atbalstam vairāk nekā 1% no iekšzemes kopprodukta, jo Latvijas cilvēki saprot, kas ir likts uz spēles Ukrainā.

Tu dodies uz Okupācijas muzeju, redzi šo filtrācijas nometņu karti, un redzam, ka tas atkal notiek ar cilvēkiem Ukrainā. Latvijas cilvēki saprot, ka tās ir mūsu vērtības un brīvības.

Latvieši ziedojas un dod savu simtiem miljonu dolāru vērto palīdzību. Tas ir ļoti simboliski.

Tas, uz ko mēs koncentrējamies, ir praktisks atbalsts Ukrainai, lai tā var sevi aizsargāt un nodrošināt savu suverenitāti un teritoriālo integritāti. Tas ir mūsu lielais fokuss. Pēdējo dienu laikā redzējāt, ka Lielbritānijas un Vācijas valdības paziņoja par papildu militāro palīdzību Ukrainai. Mēs, protams, esam koncentrējušies uz papildu militāro sūtījumu izziņošanu ik pēc dažām nedēļām.

Bet mēs visi esam apņēmušies strādāt kopā, lai pārliecinātos par to, ka varam sniegt Ukrainai to palīdzību, kas tai nepieciešama, lai tā var aizsargāties.

Kā teica prezidents, mēs to turpināsim, cik ilgi nepieciešams.

Tātad Eiropai būtu jādara vairāk?

Cilvēki Latvijā jau sen ir sapratuši draudus, ko rada Putina Krievija. Ka tas ir revanšisma, neoimperiāls režīms, pilnīgi autoritārs, kas radīja draudu mūsu visu dzīvesveidam. Sistēmām, vērtībām…

Citiem tas prasīja laiku, lai saprastu šī drauda dziļumu un realitāti. Bet mēs redzam vienprātīgu NATO atbalstu, vienprātīgu atbalstu sankcijām, un man ir pilnīga pārliecība par to, ka strādāsim pie tā, lai noturētu šo vienotību, un tā turpināsies tik ilgi, cik nepieciešams.

Kas ir lielākais drauds Rietumu palīdzības sniegšanā Ukrainai? Potenciāls Rietumu nogurums no kara vai Rietumu resursu trūkums?

Es domāju, jautājums par nogurumu ir godīgs jautājums, ko uzdot un tādēļ šis žurnālistu darbs – parādīt realitāti, kas notiek, ir tik būtisks. Pirmkārt, ir nepieciešams pretoties Krievijas dezinformācijai. Esam redzējuši šos melus no Maskavas par neonacistiem vai to, ka viņi nav uzbrukuši civilajiem mērķiem. Mēs zinām, ka tie visi ir meli.

Mums vajag būt aktīviem, cīnoties ar dezinformāciju, un pasniegt reālos stāstus mūsu cilvēkiem un arī krievu cilvēkiem par to, kas patiesībā Ukrainā notiek.

Ir arī jāsaglabā vienotība finansiālajā atbalstā, sankcijās un arī, skatoties uz rekonstrukciju, jo šī diena pienāks, kad Ukraina būs pilnībā brīva, suverēna un aizsargās savas robežas. Un mums būs jāpalīdz atjaunot Ukrainu. Mums ir jābūt vienotiem ilgtermiņā un jāstrādā, lai pretotos riskiem.

Putins cer mūs sašķelt, un mums ir jāstrādā virsstundās, lai nodrošinātu to, ka esam vienotāki nekā jebkad. Es domāju, ka dažu mēnešu laikā, kad notiks Viļņas samits, tā būs vēl viena NATO un sabiedroto vienotības attīstības demonstrācija.

Kādā situācijā būtu Ukraina, ja pie varas ASV joprojām atrastos Donalds Tramps?

Es nevaru iedziļināties hipotēzēs, bet tā lieta, kas man ir skaidra, – ka ir spēcīgs abu partiju atbalsts NATO un Ukrainai. Esmu bijis Kongresā, un man bijušas plašas konsultācijas ar abām partijām, un spēcīgais abu partiju atbalsts mūsu partnerībai ar Latviju bija ļoti skaidrs.

Un arī Ukrainas sakarā esam redzējuši milzīgu atbalstu aicinājumiem par plašāku palīdzību Ukrainai, un man ir pārliecība, ka tas turpināsies. Katrai sabiedrībai nepieciešamas demokrātiskās institūcijas, un diskusijas par ārpolitiku ir būtiska daļa no mūsu demokrātiskā procesa. Un šīs diskusijas turpināsies.

Mums ir jāpārliecinās, ka strādājam kopā, lai nodrošinātu, ka šīs diskusijas notiek bez Krievijas ļaundabīgās iejaukšanās un dezinformācijas, kas tās kavētu.

Ukraina ir norādījusi, ka karam jābeidzas ar Krievijas sakāvi, lai tā nedomātu īstenot savas imperiālistiskās ambīcijas arī nākotnē. Esat strādājis arī Krievijā, un pieņemu, ka tādēļ jums ir labāk izprotams Krievijas sabiedrības noskaņojums un domāšanas veids. Kā jūs uzskatāt, kā šim karam būtu jābeidzas? Un kas šobrīd ir reālākais kara beigu scenārijs – kādas puses uzvara kaujas laukā vai Krievijas iekšpolitisks sabrukums?

Daudzas mūsu augstākās amatpersonas jau ir izteikušās, ka tā jau ir bijusi stratēģiska un taktiska Maskavas sakāve. Esmu strādājis Maskavā, un tiku izraidīts 2018. gadā, tiku atzīts par "persona non grata" (nevēlama persona) un neesmu gaidīts atpakaļ manas diplomātiskās karjeras laikā. Tas notika, jo iestājāmies pret Krievijas agresiju pašmājās un represijām ārzemēs.

Kas ir uzvara, – tas ir jānosaka Ukrainas cilvēkiem. Bet mēs esam skaidri pateikuši, ka mēs būsim ar viņiem kopā, cik ilgi vien nepieciešams, un mēs nostādīsim Ukrainu vislabākajā iespējamajā pozīcijā.

Jā, protams, mēs visi vēlamies, lai šis karš beidzas un beidzas pēc iespējas ātrāk. Bet tam ir jābūt godīgam un noturīgam mieram – Ukraina, kas ir suverēna, neatkarīga, spējīga sevi aizstāvēt un plaukt kā demokrātiska Eiropas sabiedrība. Mēs esam apņēmušies šim procesam, arī mūsu sabiedrotie un partneri tam ir apņēmušies. Un tas jāizlemj Ukrainas iedzīvotājiem.

Putins var izbeigt šo karu jau šodien, viņš var aiziet no Ukrainas, tas ir tik vienkārši… [ASV] Prezidents ir bijis skaidrs savos vārdos – mēs atbalstīsim Ukrainu, cik ilgi nepieciešams, Ukraina noteiks panākumus, un mēs viņus pozicionēsim. Un mēs strādājam katru dienu pie tā, lai viņi tiktu nostādīti iespējami spēcīgākā pozīcijā. 

Vai ir kādas pazīmes, ka Krievija varētu sabrukt no iekšienes? Plašā mēroga iebrukumam sākoties, bija ilūzijas par to, ka varbūt sāksies prodemokrātiskas demonstrācijas un režīms sāks brukt, bet tagad šī eiforija ir zudusi.  

Saprotu jūsu domu, tas ir tiešām izaicinoši, tā ir totalitāra sabiedrība. Ir vērojama apspiešana, daudzi cilvēki ir cietumā, kur pavadīs desmitgades, iebilstot pret karu vai Putina represijām pret saviem cilvēkiem. Ir ļoti grūti atbildēt uz šo jautājumu.

Kā ASV prezidents norādījis, mēs nekarojam ar Krievijas iedzīvotājiem, mēs turpināsim censties stāstīt patiesību viņiem par to, ko viņu valdība nodara viņiem un valsts nākotnei. Redzēsim, kā ar to veiksies. Ne mazāk svarīgi, mēs turpināsim noteikt cenu Maskavai, lai tā nevar atjaunoties un atjaunot kara mašīnu, un meklēsim veidus, kā saukt visas Krievijas amatpersonas pie atbildības par zvērībām, kas pastrādātas.

Šķiet, ka amerikāņu politiķi, vismaz pagaidām, ir apņēmīgi turpināt militāri un finansiāli atbalstīt Ukrainu. Bet kā ir ar sabiedrības atbalstu? Ukraina tomēr ir tālu no ASV, un Ķīna ASV ārpolitikas darbakārtībā šķietami tiek uzlūkots kā galvenais izaicinājums un drauds. 

Par Ķīnu ir ilgtermiņa diskusija, tā rada reālus izaicinājumus mūsu interesēm un likumos balstītajā starptautiskajā sistēmā, bet Krievija rada tūlītēju draudu šodien. Ja dosieties izbraucienā pa ASV, varat doties uz daudzām mazām pilsētām, arī es dzīvoju nelielā pilsētā netālu no Vašingtonas, redzēsiet Ukrainas karogus.

Cilvēki saprot, ka Putins ir kauslis, ka ir pārkāpis noteikumus, ir iebrucis citā valstī, kuras robežas viņš un viņa valdība ir atzinusi, bet tagad viņš ukraiņus noliedz pat kā cilvēkus un sauc tās par vēsturiskām Krievijas zemēm. Tas rezonē ar amerikāņiem, un redzat atbalstu un ziedojumus. Jā, ir viegli izkārt karogu, bet tas ir aizskāris amerikāņu sirdis un prātus un man ir iemesls ticēt, ka atbalsts turpināsies.

Runājot par Ķīnu, ASV un arī citas rietumvalstis bažīgi skatās uz Ķīnas pieaugošo ietekmi pasaulē, tostarp tās rīcību un retoriku Taivānas jautājumā. Tāpat mēs zinām par cilvēktiesību pārkāpumiem pret uiguriem. Vai Savienotajām Valstīm ir bažas, kas Ķīna nākotnē kļūst arvien pārdrošāka un agresīvāka gan iekšpolitiski, gan ārpolitiski?

Mums ir šīs bažas, bet esam arī norādījuši, ka ir jomas, kurās esam gatavi sadarboties ar Ķīnu, kur tas ir iespējams. Ir jautājumi, kā klimata pārmaiņas, vides aizsardzība, enerģijas drošības jautājumi un atjaunojamie resursi, – šie ir jautājumi, ko var risināt, ja tajā iesaistās katra valsts, un Ķīnai tajā ir loma.

Mēs esam norādījuši, ka esam gatavi sadarboties. Citās jomās, kur Ķīna ir bijusi agresīva, mēs šai agresijai stāsimies pretī.

Mēs Ķīnai esam skaidri norādījuši, ka jebkādam militāram letālam atbalstam Krievijai tās karā pret Ukrainu būs sekas.

Un mēs to esam skaidri norādījuši publiski un privāti. Tas ir ilgtermiņa izaicinājums, uz kuru turpināsim koncentrēties, tajā pašā laikā strādāsim ar pašreizējo draudu, ko Krievijas agresija rada ne tikai Ukrainai, bet mums visiem, strādāsim ar vienotību.

Viena no lietām, ko esmu iemācījies savas diplomātiskās karjeras laikā – mūsu spēks ir mūsu aliansēs, partnerībās, un tas ir kas tāds, kas pastāv tieši ASV un Latvijas attiecībās, un mums pie tā ir jāstrādā, lai varam aizstāvēt savas vērtības un brīvības.