"Jūs gribat tādas kaitīgas ražotnes veidot mūsu rajonā – tas nozīmē, ka jūs vēlaties mūs nogalināt, visu mikrorajonu" – šādas un līdzīgas iebildes vairākkārt izskanēja ūdeņraža rūpnīcas projekta idejas sabiedriskajā apspriešanā Liepājā. Iedzīvotāji no tuvējā mikrorajona, kurā dzīvo aptuveni 12 000 cilvēku, bažījas, ka amonjaks tā noplūdes gadījumā varētu negatīvi ietekmēt veselību un izraisīt elpceļu saslimšanas.
"Varbūt jāpadomā par Laumas rajona iedzīvotājiem, kuri ir pelnījuši normālu infrastruktūru, normālus dzīves apstākļus un normālu nekustamo īpašumu vērtību. Iedomājieties – blakus tādai bīstamai ražotnei neviens negribēs dzīvot, un kritīsies dzīvokļu vērtība," sacīja liepājniece Irina Barbaša.
Starp sanāksmes dalībniekiem bija arī tādi, kuri atbalsta projektu. Tiesa gan, viņu bija krietni mazāk par negatīvi noskaņotajiem.
"Vai nu mēs ejam uz pagātni un, piemēram, bērni, kas izaug, kas pabeidz šīs pašas skolas, var strādāt mazkvalificētu darbu, turpināt rakt grāvjus, vai Liepāja fokusējas uz augstu tehnoloģiju, augstu industriju pilsētu," pauda liepājnieks Andris Dieviņš.
Projekta attīstītāji norāda, ka negatīvas ietekmes uz vidi šajā gadījumā nebūšot.
To apliecinot šāda paša tipa rūpnīca, kuru Liepājas projekta potenciālie investori nesen uzcēluši savā mītneszemē Norvēģijā.
"Jā, protams, ir pretestība no iedzīvotājiem, bet ar to mēs arī rēķinājāmies. 2025. gadā ceram veikt visu pētījumu, un lēmums par šo ietekmes uz vidi novērtējumu varētu būt 2026. gada sākumā," skaidroja SIA "Vides un ģeoloģijas serviss" direktors Jānis Lanka.
Kad rūpnīca būs gatava, saražoto ūdeņradi iecerētās ūdeņraža rūpnīcas īpašnieki – SIA "CIS Liepāja" – plāno atstāt vietējā tirgū, nevis eksportēt.
"Esam noslēguši nodomu protokolu ar "GI Terminal", kurš plāno ražot sustainable aviation fuel [ilgtspējīgu aviācijas degvielu – red.], tāpat mums ir nodomu protokols noslēgts ar "Fokker Next Gen", kas plāno ražot lidmašīnas, kam mēs varētu piegādāt, un ir vēl šādas tādas iestrādes," pastāstīja projekta attīstītājs Jānis Meniķis.
Rūpnīcu par 1,2 miljardiem eiro plānots uzbūvēt līdz 2029. gadam, rodot 100 jaunu darbavietu.
Tās maksimālā jauda varētu sasniegt 100 000 tonnu ūdeņraža gadā.
