"Lēmums tomēr vēl nav pieņemts, tāpēc esam uzrunājuši savus partnerus steidzami pie pirmās iespējas pie šī jautājuma atgriezties," Latvijas Radio raidījumā "Pusdiena" norādīja Briškens, vienlaikus atzīstot – finansējums Rīgas savienojumam nav iezīmēts šobrīd.
"Es nesaprotu, kāpēc "Jaunā Vienotība" grib pilnībā atteikties no jebkāda Rīgas savienojuma nākotnē?" pauda Briškens un norādīja, ka valdības šīs nedēļas sēde radījusi lielu neizpratni daļā sabiedrības.
"Kā tad būs? Vai šajā brīdī padodamies un sakām, ka Rīgas nebūs? Mana skaidra atbilde ir, tā nav mainījusies, – Rīga noteikti ir jāsavieno," uzsvēra politiķis.
Viņš akcentēja, ka nauda "Rail Baltica" projektam ir jāmeklē sadarbībā ar Baltijas partneriem Eiropas Savienības daudzgadu budžeta sarunās. "Jautājums, kādu ambīciju uzliekam šajās sarunās?"
Ministrs aicināja vērtēt iespēju finansēt projektu arī no investīcijām un kāpinot Latvijas ekonomiku.
Jautāts par iespēju turpināt darbu ministra amatā, Briškens teica, ka šobrīd no viņa pieprasa labot to, kas gadiem ilgi bijis nesakārtots. Taču ministrs atzina, ka ir gandarīts par jau padarīto. "Par politiķi ir jārunā nevis viņam pašam, bet viņa darba rezultātiem," piebilda Briškens.
"Šobrīd ir ļoti ērti pārlikt problēmas uz Satiksmes ministriju un satiksmes ministru un sagaidīt, ka ar burvju nūjiņu visas problēmas būs atrisinātas," norādot, ka atsevišķiem politiķiem ir bijušas privilēģijas būt pie varas, lai problēmas risinātu, sacīja Briškens.
KONTEKSTS:
Valdība otrdien, 26. novembrī, konceptuāli vienojās par prioritāri būvējamu dzelzceļa trasi no Lietuvas līdz Igaunijas robežai, apejot galvaspilsētu Rīgu, un būvdarbu pabeigšanu starptautiskajās stacijās.
Jāatgādina, ka vēl jūnijā valdība vienojās par pretējo – iekļaut Rīgu "Rail Baltica" trasē jau pirmajā kārtā. No Rīgas politiskās vadības izskanējis, ka "Rail Baltica" bez Rīgas iekļaušanas "uzdāvinātu naudu igauņiem".
