KNAB izmeklēšanā gūtie pierādījumi dod pietiekamu pamatu apgalvot, ka tiesnese, personisku motīvu vadīta, no dažādām datubāzēm ieguva informāciju, kas nebija nepieciešama pienākumu pildīšanai.
Iegūto informāciju, kas saistīta ar fizisku personu mantisko stāvokli, nekustamajiem īpašumiem un to atrašanās vietām, kā arī administratīvajiem pārkāpumiem un sodāmībām, viņa izpauda trešajai personai.
KNAB rosināja Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai uzsākt kriminālvajāšanu pret tiesnesi par neizpaužamu ziņu, kas nav valsts noslēpums, izpaušanu.
Pašlaik prokuratūrai kā procesa virzītājai jālemj par šī 2024. gada 11. jūlijā uzsāktā kriminālprocesa turpmāko virzību.
Tiesnese Lala Apšeniece, kura, iespējams, izmantojusi dažādas datubāzes privātām vajadzībām, patlaban ir atstādināta no tiesneša pienākumu pildīšanas līdz krimināltiesisko attiecību noregulējumam kriminālprocesā, aģentūru LETA informēja Tiesu administrācija.
KNAB atgādina, ka tiesas darbinieki un ikviena cita persona, kuras rīcībā ir ierobežotas pieejamības informācija, ir atbildīgi par to, lai šī informācija tiktu izmantota tikai amata pienākumu pildīšanai. Tāpat tiem jānodrošina, ka datubāzēs esošie personu dati ir pieejami tikai tām personām, kurām to ļauj normatīvie akti.
KNAB norāda, ka nav pieļaujami gadījumi, kad tiesnesis, kam ir jāievēro un sabiedrībai jādemonstrē augsti godprātības standarti, pārkāpj likuma robežas, par ko pats soda personas, kas nav likumpaklausīgas.
Valsts amatpersonām par amata pienākumu pildīšanai pieejamo datubāžu nelikumīgu izmantošanu paredzēta administratīvā atbildība – brīdinājums vai naudas sods. Savukārt, ja valsts amatpersonas iegūto informāciju izpaudušas trešajām personām – kriminālatbildība. Par šāda noziedzīgā nodarījuma izdarīšanu tiesa var piemērot personai cietumsodu līdz vienam gadam, īslaicīgu brīvības atņemšanu, probācijas uzraudzību, sabiedrisko darbu vai naudas sodu.
