Ik gadu plāno papildu miljonu eiro dārgo zāļu kompensēšanai; pagaidām daudz neskaidrību

Iepriekš gan pati ministrija rosināja jau nākamgad veidot Vēža fondu, ko kā labu risinājumu joprojām izceļ Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība "Onkoalianse," jo tas ļautu piesaistīt arī gana lielu privātuzņēmumu atbalstu.

Palīdzēs tiem, kuriem nepietiek

Kompensējamo zāļu sarakstā iekļautos medikamentus katru gadu saņem vairāk nekā 700 000 Latvijas iedzīvotāju, un šogad šīm zālēm ir pieejami 284 miljoni eiro. Situācijās, kad, piemēram, ārstu konsīlijs nozīmējis zāles, bet slimības diagnoze nav kompensējamo zāļu sarakstā, Nacionālais Veselības dienests (NVD) izskata iespēju pacientam kompensēt izdevumus individuālā kārtā.

Taču arī ar šo atbalstu, kas šoruden palielināts no 14 000 eiro uz 30 000, bieži pacientu zālēm nepietiek un cilvēki vāc ziedojumus.

Iepriekš izskanējušas idejas par Vēža fonda izveidi. VM strādāja pie priekšlikuma, kas gan fonda vietā paredz veidot jaunu atbalsta instrumentu kompensējamo zāļu programmā, kurā ik gadu kādu summu novirzītu arī no valsts kapitālsabiedrībām.

Priekšlikumu ministrija grasījās Saeimā iesniegt šonedēļ, bet tomēr to nedarīs, jo pēdējās dienās rasts stabilāks risinājums, stāsta VM Farmācijas departamenta vadītāja Inese Kaupere. Par to esot notikušas politiskas konsultācijas, kuru rezultātā panākta vienošanās gan ar Finanšu ministriju (FM), gan ar premjeri.

"Un tātad šādam papildu rīkam – individuālās terapijas kompensācijai – būtu tomēr jāparedz budžets viena miljona apmērā. Veselības ministrija un Nacionālais veselības dienests, operatīvi pārskatot iespējas kompensējamo zāļu sarakstu budžetā, saredz iespēju iezīmēt finansējumu šim mērķim," skaidroja Kaupere.

Viņas ieskatā, tas būtu ilgtspējīgāk, tas būtu pastāvīgāk un pilnīgi noteikti arī drošāk.

VM ministrija un FM konceptuāli vienojušās, lai instrumentu būtu iespējams piemērot no 2025. gada.

Ar jauno instrumentu plānots palīdzēt medikamentu iegādē cilvēkiem ar dažādām diagnozēm, kam ar esošo individuālo kompensāciju nepietiek. Šis papildu atbalsts domāts akūtiem gadījumiem, nevis hroniskiem pacientiem, kam zāles vajadzīgas gadiem, jo tad atbalsts ir jārod kompensējamo zāļu saraksta ietvaros, skaidro Kaupere.

VM: visiem palīdzēt nevarēs. Izvērtēs komisija

Ministrijā arī norāda, ka visiem palīdzēt nevarēs, tāpēc patlaban plānots, ka NVD pakļautībā tiktu veidota īpaša komisija, kurā būs Zāļu valsts aģentūra, kā arī universitāšu slimnīcu un pacientu organizāciju pārstāvji, kas vērtēs pacientu iesniegumus.

"Mēs to nevaram ielikt kā normu un palielināt pilnīgi visiem. Mēs saprotam to, ka tie ir dzīvību glābjošie medikamenti, bet mēs mēģinām rast iespēju, lai arī šiem pacientiem varētu palīdzēt.

Mēs nešķirotu vienu vai otru diagnozi. Ja pacientam zāles ir ļoti nepieciešamas dzīvības funkciju nodrošināšanai, tad neatkarīgi, vai tā ir onkoloģija vai kāda cita diagnoze, un, ja nepieciešams medikamentiem vairāk nekā 30 000 eiro; bet, kā es saku, visiem palīdzēt nevarēs, tāpēc ir tās komisijas, kas vēlreiz skatīs un vērtēs, kuram tiešām var būt vislabākais rezultāts," skaidroja Kaupere.

Uz jautājumu, kas ir tie jau skaidrie kritēriji, kas atbilst un kas neatbilst atbalstam, Kaupere norādīja: "Tātad viens ir tas, ja medikamentu cena ir virs tiem 30 000; otrs ir tas, ka tā nevarētu būt ilgstoša terapija gadiem, ka visu mūžu lieto zāles un nodrošina terapiju. Un tad droši vien, tai pašai komisijai sanākot kopā, kad nodibinās to arī ar speciālistiem, – viņi jau jūt, kas ir tā nepieciešamība arī tiem pacientiem, ko viņi redz savās praksēs, kam tiešām var sniegt šo palīdzību, tā būs arī viņu izšķiršanās un varbūt vēl kādu papildu kritēriju iezīmēšana."

"Ziedot.lv": pacientu ir vairāk par 10

Ministrija lēš, ka dārgāki medikamenti gadā nepieciešami aptuveni 10 pacientiem, kam izmaksas pārsniedz šobrīd piešķirto individuālo kompensāciju summu.

Labdarības organizācijas "Ziedot.lv" vadītāja Rūta Dimanta gan vērtē, ka šādu pacientu ir vairāk. Labdarības portālā šogad vāc naudu 125 onkoloģijas pacientu zālēm un izmeklējumiem. Kā būtisku problēmu viņa iezīmē joprojām valstī neesošo vēža pacientu reģistru.

"Kā pašlaik ir, kā arī Nacionālais veselības dienests saka, – cik nauda iedota, tā mēs ieplānojam, bet tas fundamentāli nav pareizi, ir jābūt no vēža reģistra vai citu hronisko pacientu reģistra plānojumam nākamajā gadā, aiznākamajā gadā, cik cilvēku būs atkarīgi no valsts finansējuma. Cik daudziem dzīvību izšķirs nauda, un, no tā izejot, arī iet un argumentēt gan pie Finanšu ministrijas, gan pie Saeimas, gan pie sabiedrības, jo pašlaik vienkārši, kad prasa naudu, mums ir grūti iestāties par to," uzsver Dimanta.

"Bet, ja mēs prasām konkrētu, datos balstītu pieprasījumu, ka tik un tik cilvēku ir šogad diagnosticēti, piemēram, otrajā pusgadā ar vēzi, un viņiem nākamgad vajadzēs tādu un tādu summu, tā jau ir cita saruna. Manuprāt, katru gadu mēs ārstējam no tā, ko piešķir, bet pieprasa acīmredzot bez datiem, jo datu nav. Taču 10 cilvēki, kuriem vajadzētu piefinansējumu, – man tas šķiet ļoti optimistiski, es domāju, ka to ir vairāk, jo jau pie "Ziedot.lv" katru gadu vēršas daudz vairāk par 10 cilvēkiem, kuri nespēj ar šiem iepriekš atvēlētajiem 14 000 eiro finansēt savas zāles, ņemot vērā, ka zāļu cenas nekrīt un arvien jauni medikamenti tiek iekļauti," saka "Ziedot.lv" vadītāja.

Dimanta cer arī uz nevalstisko organizāciju iesaistīšanu diskusijā par topošo atbalsta iespēju jeb apakšprogrammu, lai rastu atbildes uz daudziem praktiskiem jautājumiem, tostarp, par VM minēto komisiju un kritērijiem, kā tā vērtēs, kam šo papildu naudu piešķirt.

Vai pacientus atkal šķiros?

"Ko viņi lems? Tātad tā būs tāda sociālā palīdzība, es saprotu, jo netiks jau apstrīdēts ārstu konsīlija lēmums par vajadzību un 30 000 eiro jau NVD būs piešķīris. Kas tad būs tas nākamais kritērijs? Tad viņi šķiros šos cilvēkus un teiks: tas ir jaunāks, tas ir vecāks, tam ir mazāk naudas ģimenē, tam ir vairāk. Nu, kas būs tie kritēriji?" jautā Dimanta.

Viņasprāt, faktiski jābūt ir tikai kritērijam – medicīniskajam kritērijam, un valsts atbildība ir saglabāt cilvēka dzīvību un dzīvildzi.

"Un tad man nav skaidrs, kas būs tie kritēriji. Ja ir kritērijs – akūta situācija vai akūta saslimšana, nevis hroniska, tad tur nevajag komisiju, to tikai ārsts var pateikt. Esošā sistēma nav taisnīga, un par to mēs arī runājam šajā "Dod pieci!" kampaņā. Un mums ir ļoti svarīgi, lai jaunā programma, kā es saprotu, nevis speciāls fonds, bet atkal viena finansējuma iezīmēta programma – lai tā arī būtu taisnīga, lai tā joprojām nešķirotu kādu, jo tad tas ir kārtējais "kādam būs un kādam nebūs". Tas neatrisinās šo taisnīguma jautājumu," uzsver Dimanta.

Tāpat nav skaidrības, vai ar šo budžetā iezīmēto papildu naudu palīdzēs tiem, kam NVD individuālo kompensāciju ir atteicis, lai gan ārstu konsīlijs noteicis konkrētos dārgos medikamentus.

Joprojām nav Vēža reģistra

Stradiņa slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja Aija Geriņa-Bērziņa pozitīvi vērtē ieceri veidot kādu komisiju tieši papildu atbalsta piešķiršanai un tomēr cer, ka būs iespēja atbalstīt tos, kam valsts līdz šim atsaka. Tiesa, arī ārste saka, ka pacientu skaits ir lielāks par 10 gadā.

"Reizēm mēs, speciālisti, arī nesaprotam, mēs rakstām un lūdzam pacientam kompensēt zāles, kas nav iekļautas indikācijā, bet mēs nezinām, kāpēc atsaka, reizēm šie atteikumi ir ļoti bezpersoniski. Bet tas, kur es redzu šīs komisijas jēgu, ka viņi vēl vairāk pārliecina uz pierādījumiem balstītas terapijas jēgu, ka šeit būs ieguvums. Tās ir kaut kādas retās onkoloģiskās saslimšanas vai metastātisks vēzis, tie nebūs visi vēža pacienti, tie būs konkrēti gadījumi, kas pašreiz nav nosegti papildus. Jo, redziet, mēs jau vienkārši, kā lai to saka, nerakstījām, neprasījām, jo zinājām, ka visu laiku tiek atteikts," norāda Geriņa-Bērziņa.

Viņa arī piebilst: ja būšot daudz pieteikumu, tas likšot valstij vēlreiz pārdomāt, ka varbūt jāpalielina valsts kompensāciju ar lielāku finansiālu ieguldījumu. "Tā ka es šeit tomēr saskatu iespēju. Nu, tas noteikti būs lielāks ieguvums nekā tad, ja mēs neko nedarītu," saka Onkoloģijas klīnikas vadītāja.

Vēža pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" pārstāve Olga Valciņa arī vērš uzmanību uz to, ka joprojām nav vēža reģistra un uzskata, ka jauns atbalsta mehānisms tomēr jāveido kā fonds, lai tas būtu atvērts arī privātiem uzņēmumiem.

"Kamēr nav Vēža reģistra, diemžēl arī esošajos apstākļos ir jādara lietas paralēli. Ir jāsāk vismazāk ar kaut ko. Mēs jau no pirmās dienas teicām, ka ideja par Vēža fondu ir laba. Bet uz ko mēs cerējām – ka tā būs nevis tikai valsts programma, bet, ka šajā fondā varēs ieskaitīt naudu arī citi uzņēmumi, arī privātais sektors ziedošanai, tai skaitā arī kā mērķdotāciju, mērķziedojumu vai konkrēta vēža ārstēšanai, vai vēl kaut ko," atzīst Valciņa.

Ir otra problēma, kas nu akcentēta: ja darba devējs ir izvēlējies apmaksāt savam darbiniekam dārgās zāles, un tādus gadījumus "Onkolianse" zinot, tad šo zāļu cena tiekot aplikta ar tādiem pašiem nodokļiem kā cilvēka alga. "Bet caur šādu fondu to, iespējams, varētu darīt pat bez problēmām attiecībā uz nodokļiem," saka Valciņa.

"Onkoalianses" vadītāja: Esošā sistēma nav godīga

Tāpat Valciņa aicina īpaši rūpīgi veidot atbalsta piešķiršanas kritērijus un komisijas sastāvu, jo jau esošo individuālo kompensāciju kritēriji pacientu organizācijas ieskatā nav taisnīgi.

Dod pieci! 2024

Jau 11. sabiedrisko mediju labdarības maratons "Dod pieci!" šogad pievērsīsies veselības aprūpes trūkumiem Latvijā, izgaismojot finansiālo bezizeju, ar ko saskaras cilvēki ar kritiskām un akūtām veselības problēmām, kuriem nepieciešama tūlītēja palīdzība, bet valsts ārstēšanās izmaksas nesedz. Tie ir gadījumi, kad cilvēkus no dzīvības šķir konkrēta un pašiem nesasniedzama naudas summa.

"Dod pieci!" kā allaž nedēļas garumā – no 13. līdz 19. decembrim – raidīs no īpašās stikla studijas Doma laukumā Rīgā. Līdz tam iespējams ziedot arī "Dod pieci!" akcijas lapā "Ziedot.lv" mājaslapā.

"Protams, es saprotu, ka tas ir esošā budžeta ietvaros un kaut kā ir jālimitē, jo, kad naudas nav, tad kritēriji ir vienīgais rīks, instruments, kā to naudu sadalīt. Esošie kritēriji individuālajām kompensācijām nav godīgi.

Tā ka, ja šī programma būs tikai tiem, kam jau piešķir individuālo kompensāciju, tad patiesībā paliek aiz borta visi tie, kuriem mēs šobrīd vācam ziedojumus.

Sistēma, kā pie šī Vēža fonda (programmas) tiek strādāts, nav forša, jo ir ļoti grūti kaut ko ietekmēt un parādīt pacienta perspektīvu tai brīdī, kad kāds jau ir izdomājis, kā viss būs gatavs, un jau prezentējis un izlaidis caur Saeimu vai Ministru kabinetu," skaidro Valciņa. Viņasprāt, ideālā variantā jābūt sarunām un tiktu izrunāti labākie veidi, nevis vienkārši par to informē.

"Jo arī šobrīd pacientu iesaiste, lai gan mēs varam lepoties, ka tā ir daudz labāka, nekā ir bijusi, bet ne par kādu konsensusu mēs nerunājam. Un līdz tam mums vēl ir, kur augt, ar to mums iet šobrīd švaki," atzīmē Valciņa.

VM tuvākajās nedēļās plāno iesniegt grozījumus Ministru kabineta noteikumos par jauno atbalsta instrumentu dārgu medikamentu kompensācijām, kas tātad varētu pārdalīt papildu aptuveni miljonu eiro no nākamā gada.

Tikmēr labdarības maratons "Dod pieci!" šogad decembrī aicinās palīdzēt cilvēkiem ar akūtām veselības problēmām, kam nepieciešama tūlītēja palīdzība, bet valsts ārstēšanās izmaksas nesedz. Saziedotie līdzekļi nonāks "Ziedot.lv" rīcībā, kas ļaus ātri palīdzēt ar zāļu iegādi, izmeklējumiem un segt cita veida palīdzību, ko nesedz valsts.