ĪSUMĀ:
- Ārsta darbības ne tikai uz papīra; Mednim garš pieraksts.
- Ārstu biedrībā Medņa jaunākos izteikumus vērtēs 8. oktobrī.
- Medņa publiskie izteikumi vienīgo reizi vērtēti tikai 2022. gadā.
- VM izvairās no tiešas atbildes, vai Mednim sertifikāts saglabājams.
- Pats Mednis interviju raidījumam nesniedza, lai gan sākumā solīja.
Ārsta darbība turklāt nenotiek tikai uz papīra. Dienā, kad "De facto" Medni uzmeklēja klātienē viņa praksē, notika pacientu, arī bērnu, pieņemšana ar, pēc paša ārsta teiktā, garu pierakstu.
Ārstu biedrības Ētikas komisijā viņa jaunākos izteikumus vērtēs 8. oktobrī, tur arī spriedīs, vai ārsta sertifikāts Mednim saglabājams. Iepriekš organizācijas attieksme pret viņu bijusi pielaidīga. Arī pediatra sertifikāta pagarināšana notikusi, neraugoties uz administratīvo sodu par epidemioloģisko noteikumu neievērošanu, ko Mednim kovida laikā piemēroja Veselības inspekcija, kā arī tolaik izvērsto dezinformāciju.
Jāatgādina, ka viņš toreiz apšaubīja pašu vīrusu un vakcināciju un arī ieteica neatbilstošus medikamentus – dzīvniekiem domāto ivermektīnu.
"Mēs nosūtījām vēstuli Latvijas Ārstu biedrībai, kurā vērsām uzmanību uz to, kādus izteikumus publiskā vidē pauž Edgars Mednis. Lūdzām izskatīt Ārstu biedrības kompetences ietvaros un informēt inspekciju par pārbaudes rezultātiem. Diemžēl līdz šim brīdim mēs atbildi saņēmuši neesam," raidījumam "De facto" atzina Veselības inspekcijas Ārstniecības iestāžu kontroles nodaļas vadītāja Baiba Daudze. Minētā vēstule rakstīta 2021. gada 27. maijā.
Ārstu biedrības Ētikas komisijā Medņa publiskie izteikumi vienīgo reizi vērtēti tikai 2022. gadā, un komisija tikai lēma aicināt viņu atturēties no nepārdomātiem izteikumiem, kas nav pamatoti uz zinātniskiem pētījumiem. Vai tagad pie resertifikācijas tas tika vēlreiz vērtēts, skaidras atbildes nav.
Latvijas Ārstu biedrības valdes locekle Ilona Vilkoite norāda: "Sertifikācijas padome, protams, ļoti nopietni izskata resertificētos ārstus. Tur ir savi kritēriji, pēc kuriem viņi skatās: vai savākti tālākizglītības punkti, vai nav ētikas pārkāpumu. Līdz ar to, protams, šis viss tiek ņemts vērā katram ārstam." Tomēr viņa nav biedrības Sertifikācijas padomē, tādēļ nevarēja komentēt, kā vērtēts tieši Medņa gadījums.
Savukārt Sertifikācijas padomes vadītājs Valdis Ģīlis bija gatavs runāt tikai kopā ar Ārstu biedrības juristu, bet nevarēja atrast intervijai kopīgi iespējamu laiku.
Jāpiebilst, ka lēmumu par sertifikāta pagarināšanu Ārstu biedrība balstīja arī uz Latvijas Pediatru asociācijas sniegtajām ziņām. Tā dod atzinumu, ka Mednis ieguvis visus vajadzīgos kredītpunktus par kursiem sertifikāta saglabāšanai. Taču, vai ārsts iegūtās zināšanas pielieto praksē, jau esot cits jautājums.
"Jā, mēs nevaram pārliecināties. Mēs zinām, ka virknē kursu ir kontroldarbi. Nu, kolēģis visu to ir nokārtojis. Tā ka redzat, katram mums ir zināma brīvība izmantot savas zināšanas tā, kā mēs gribam vai kā nosaka mūsu darba devējs. Bet, tā kā dakteris ir pats sev darba devējs, tad viņš nosaka arī to savu zināšanu izmantošanas amplitūdu," sacīja Latvijas Pediatru asociācijas vadītāja Ilze Grope. Tagad gan arī Pediatru asociācija, solidarizējoties ar Bērnu slimnīcu, lūgusi Ārstu biedrībai ārsta sertifikātu tomēr apturēt un izvērtēt Medņa zināšanu atbilstību.
Tikmēr Veselības ministrijā izvairās no tiešas atbildes, vai Mednim sertifikāts saglabājams. Tas esot Ārstu biedrības jautājums. Taču ministrija ir gatava diskutēt par izmaiņām, ja tādas nepieciešamas, un ne tikai par ārstu sertifikāciju, bet arī stingrāku atbildību likuma priekšā, ja dezinformāciju izplata ārsts. "Jo, protams, ja dezinformāciju izplata pilsonis Jānis, tā ir viena lieta, bet, kad dezinformāciju izplata arī ārsts, tad, protams, liela daļa sabiedrības tajā ieklausās, un rodas apmulsums," paskaidro ministrijas parlamentārais sekretārs Artjoms Uršuļskis.
Pats Mednis interviju raidījumam nesniedza, lai gan sākumā solīja un noteica tai konkrētu laiku. Bet jau drīz pēc tam e-pastā viņš bija atsūtījis vēstuli: "Labdien, konsultējos ar savu juristu intervijas sakarā. Man ieteica pagaidām atturēties no jebkādas komunikācijas ar žurnālistiem līdz jautājuma par mana ārsta sertifikāta jautājumā atrisināšanu. Tādēļ atceļam rītdienas sarunu. Paldies par sapratni".
Izvairās viņš tikai no intervijām, kurās jautājumus un saturu nevar pats kontrolēt. Savos sociālo mediju kanālos un video sarunās ar domubiedriem viņš izpaužas aktīvi un plaši,
tur arī Mednis vērsās pret Bērnu slimnīcas ārstiem un nekonfrontēts apšauba gan difterijas diagnozi, gan bērnu turēšanu slimnīcā, ja reiz difteriju analīzes vairs neuzrāda. Lai gan kā ārstam viņam būtu jāzina, ka komplikācijas var izpausties arī pēc saslimšanas.
Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, kuras vadība vērsās policijā, interneta vidē paustos uzbrukumus un dezinformāciju vērtē ne vien kā smagu triecienu slimnīcai un ārstiem, bet arī riskus sabiedrībai. Slimnīcas valdes locekle Zane Straume saka: "Man liekas tā sliktākā lieta, ka viņi atrod cilvēkus, kuri ir viegli ietekmējami savā nelaimē. Mums visiem kā sabiedrībai ir jāsaprot, ka šī ģimene ir piedzīvojusi traģēdiju, mums tā arī uz to ir jāskatās. Mēs varam šiem cilvēkiem izteikt līdzjūtību viņu lielajā zaudējumā, bet man liekas, ka sliktā lieta vai tā, uz ko, manuprāt, arī tiesībsargājošām institūcijām būtu jāskatās, – šie cilvēki tiek ietekmēti un ar viņiem tiek manipulēts."
