Svarīgi sajust, ka valstij nav vienalga
Mirdza Kursīte ir trīs bērnu mamma. Diviem jaunākajiem – 6 gadus vecajam dēlam un 4 gadus vecajai meitai ir diagnosticēti autiskā spektra traucējumi. Abiem vajag terapiju. Ģimene rēķinājusi, ka gadā tas viņiem izmaksātu 12 tūkstošus eiro, tāpēc tiek meklēts atbalsts.
"Pārsvarā tas viss ir uz gadu. Un tad ir tāda milzīga atvieglojuma sajūta, ka finansējums ir atrasts. Kad gads tuvojas beigām, tad atkal sākas zināms stress un trauksme, mums atkal ir jādomā, kur līdzekļus atrast. Vai mēs tos dabūsim pilnā apjomā, vai mums būs daļēji jāfinansē pašiem, vai jāsamazina terapijas," pastāstīja Mirdza Kursīte.
Pērnā gada beigās Bērnu slimnīcas fonds ar Labklājības ministrijas finansējumu uzsāka pilotprojeku, kurā par valsts līdzekļiem bērni ar autiskā spektra traucējumiem var uzsākt rehabilitāciju pie dažādiem bērnam vajadzīgiem speciālistiem. Arī Mirdzas Kursītes ģimene šo atbalstu saņem pie ABA un ergoterapijas speciālistiem.
"Viens, tas ir finansiālais atbalsts, lai vecāki visu laiku nebūtu lūdzēju lomā no ziedotāju puses, vai arī tad, ja šo ziedotāju līdzekļu nepietiek, tad viņi tiek atstāti pilnīgi paši par sevi un, ja viņi nevar atļauties par saviem līdzekļiem, tad viņu bērns vispār nesaņem atbalstu, kas viņam tiešam ir nepieciešams. Un tā otra ļoti svarīgā puse ir tāda, ka
man kā vecākam ir tiešām svarīgi just to, ka valstij nav vienalga,"
atzina Mirdza Kursīte.
Rindā gaida 160 bērnu, palīdzību šogad sniegs 100
Kopš pilotprojekta sākuma valsts atbalstu saņēmuši 72 bērni. Šogad kopumā paredzēts palīdzību sniegt 100 bērniem ar autiskā spektra traucējumiem. Lai gan rindā palīdzību gaida vairāk nekā 160 bērnu, ne visi pie atbalsta var tikt. Noteikumos teikts, ka bērnam jābūt līdz 7 gadu vecam un obligāti izgājušam agrīnās intervences programmu ārstniecības iestādē.
"Šī doma ir ļoti pareiza, jo šobrīd veidojam valsts pakalpojumu sistēmu bērniem ar autiskā spektra traucējumiem, un skaidrs, ka pakalpojumam ir jābūt pēctecīgam. Sākam ar diagnostiku, ar agrīno intervenci, kas ir veselības sektorā, un vēlāk labklājības sektors var piedāvāt sociālās rehabilitācijas, tātad uzturošās terapijas, bet diemžēl valsts atmaksāta agrīnā intervence tika uzsākta tikai pirms pusotra, diviem gadiem," sacīja Bērnu slimnīcas fonda vadītāja Liene Dambiņa.
Projekts beidzas novembra beigās, un Bērnu slimnīcas fonds rekomendēs šos noteikumus pārskatīt, lai pēc iespējas vairāk bērnu tiktu pie atbalsta. Turklāt vēl nav skaidrības, vai pēc pilotprojekta beigām atbalsts varētu saglabāties. Labklājības ministrs Uldis Augulis (Zaļo un Zemnieku savienība) gan sola to turpināt.
"Vienreiz mēs šo ceļu jau esam izgājuši, un tas mums neliedz iziet vēl nākamās reizes. Tas noteikti būs prioritārais pasākums arī nākamgad un nākamo četru gadu budžetā, ko veido valdība," sacīja Augulis.
Pilotprojekta kopējais finansējums ir 350 tūkstoši eiro.
