Vairāk nekā 40 000 eiro vērto ekspozīcijas tapšanu atbalstīja Dienvidkurzemes novada pašvaldība un Valsts kultūrkapitāla fonds (VKKF).
"Kāpēc "Saka – osta – Pāvilosta"? Tajā nosaukumā atspoguļojas visas būtiskās sastāvdaļas. Kas ir Pāvilosta? Tā ir Saka, upe, osta, kas veido šo apdzīvoto vietu, sabiedrisko dzīvi, ekonomiku. Te ir liecības no akmens laikmeta, dažādi "kramīši", kas tika atrasti Baznīckalnā," Pāvilostas muzeja vadītāja Irina Kurčanova ar lielu entuziasmu stāsta par vēstures faktiem un ekspozīcijā redzamajiem priekšmetiem, kas atklāj Sakas un Pāvilostas ostas attīstību cauri laikiem.
Dzīvas liecības ar dažādiem priekšmetiem un fotogrāfijām ļauj ielūkoties citā laikmetā.
"Šis ir gardemans, kas paredzēts buru šūšanai un lāpīšanai. Uzliek uz rokas, lai nesadurtos ar lielo adatu. Mums to atnesa viens kungs no Pāvilostas, viņš stāstīja, ka tas varētu būt kādām zirglietām. Pierakstījām, bet tā arī nezinājām. Aizbraucām pieredzes apmaiņā uz Tallinas Margarētas muzeju, ieraugām – tur ir tas pats priekšmets, tā mēs uzzinājām, kas tas precīzi ir. Tagad šo priekšmetu var redzēt ne tikai Tallinā, bet arī Pāvilostas muzejā," stāsta Irina Kurčanova.
Pāvilostā darbojusies arī glābšanas biedrība uz ūdeņiem, par to liecina sena fotogrāfija, kas aplūkojama Pāvilostas muzeja modernizētajā ekspozīcijā, kur redzami gan krājumā jau esošie priekšmeti un liecības, gan jauni un mūsdienīgi risinājumi.
Būtiska sadaļa veltīta arī Pāvilostas ievērojamām personībām, arī Pirmajam pasaules karam līdz pat valsts okupācijai.
"1905. gada revolūcija – arī mums Pāvilostā tika nodedzināta mūsu skaistā Upes muižas pils, tad pēc divām nedēļām ieradās vandāļi, tika dedzināts, bet pāvilostnieki neesot piedalījušies; ko mēs zinām, – tie atnāca no Jūrkalnes puses, no Pilsberģiem. Pāvilosta bija kā frontes līnija Pirmajā pasaules karā, Sakas pusē bija vācu armija, bet Ulmalē bija Krievijas impērijas armija. Šeit var fotogrāfijā redzēt sabombardēto Akmensraga bāku 1915. gadā," par ekspozīciju stāsta Irina Kurčanova.
Pāvilostas apkārtnē bijušas 16 muižas, 14 skolas un 10 krogi – daudz apdzīvotāka nekā mūsdienās, atklāj muzeja vadītāja.
"Pirmās brīvvalsts laikā skaitījās kā biezi apdzīvota vieta Sakas pagastā, bet pirms 120 gadiem dzīvoja ap 4000 iedzīvotāju. Tagad ar visu Saku, Pāvilostu un Ulmali neesam nemaz 1500," saka Irina Kurčanova.
Skaudrā apdzīvotības aina gan sarūk vasarās, kad Pāvilostu un apkārtni piepludina atpūtnieki no galvaspilsētas.
Tikmēr Pāvilostas novadpētniecības muzejs glabā liecības par tās apkārtnes vērtībām nākamajām paaudzēm, skaidri apliecinot tās nozīmi Latvijas valsts veidošanā.
Ekspozīcijas māksliniecisko un saturisko koncepciju realizējis mākslinieks Raimonds Vindulis. Darbu izpildi veica SIA "Kurzemes ceļinieks un būvnieks" un SIA "Being Design".
Ar Pāvilostas novadpētniecības muzeja piedāvājumu var iepazīties Dienvidkurzemes novada Tūrisma mājaslapā.
