Latvija pievienojās NATO 2004. gada 29. martā.
Latvijas vēstnieks NATO Edgars Skuja Latvijas Radio intervijā uzsvēra, ka Latvijas pievienošanās aliansei ir svarīgākais, kas noticis valsts drošības jomā. Skuja skaidroja: "Mūsu aizsardzība sastāv no diviem elementiem – no nacionālajām spējām un tā, ko dod NATO sabiedrotie. Mūsu Nacionālie bruņotie spēki ir ļoti profesionāli attīstīti un turpina to darīt, NATO nāk klāt ar savu pienesumu."
Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Gunda Reire Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" norādīja, ka 19 gadu laikā militārā alianse attīstījusies, kas stiprinājis arī Latvijas drošību. "Tik labā drošības situācijā nekad neesam bijuši. Notikusi attīstība pie mums Latvijā līdz ar NATO paplašinātās kaujas grupas klātbūtni," piebilda Reire.
Latvijas vēstnieks NATO skaidroja, ka alianse attīstījusies līdzi ģeopolitiskajiem apstākļiem un laikiem.
Proti, Krievijas karš pret Ukrainu esot "būtiski mainījis drošības vidi", kā arī NATO adaptējas līdzi laikam, kad ar kiberuzbrukumiem un hibrīddraudiem mainās iespējamās uzbrukuma formas, atzīmēja Skuja.
Skuja sacīja: "Šis ir ļoti dinamisks laiks sarežģītā drošības vidē. Tiek sniegts gan atbalsts Ukrainai, gan domāts par savu drošību. (..) [NATO] Spējas tiek arvien paaugstinātas, lai nodrošinātu tā saucamo atturēšanas politiku, lai nevienam pretiniekam nenāktu prātā vēlme izaicināt NATO."
Arī Reire pauda līdzīgu viedokli, norādot: "Jau kopš 2014. gada, kad Krievija anektēja [Ukrainas pussalu] Krimu, NATO ir pievērsusies Krievijai kā visaktuālākajam draudam."
Latvijas vēstnieks NATO atzīmēja, ka lielākais drošības drauds ir Krievija "ar savu uzvedību". Vēstnieks uzskata, ka NATO politika iedarbojas uz Krieviju: "Jā, [NATO politika strādā uz Krieviju,] jo mēs uzskatāmi rādām, cik NATO ir spēcīga organizācija."
Skuja spriež, ka NATO strādā ļoti saliedēti un alianses atbilde, uz to, kas notiek Eiropā un pasaulē, ir "ļoti spēcīga".
Attiecībā uz Latviju to parādīja NATO ģenerālsekretāra un citu alianses dalībvalstu līderu vizītes Latvijā pēc Krievijas atkārtota iebrukuma Ukrainā, atzīmēja Skuja.
Pēc vēstnieka domām, Latvijas drošības kontekstā svarīgi esot stiprināt pretgaisa aizsardzību, ko pierāda arī Ukrainas pieredze, un krasta apsardzes spējas.
Skuja norādīja, ka viens no būtiskajiem atskaites punktiem par alianses drošības politiku būs vasarā gaidāmais NATO samits Viļņā. Viņš arī pauda pārliecību, ka līdz samitam Somija un Zviedrija būs kļuvušas par alianses dalībvalstīm, kas būtu svarīgi arī Latvijai, jo abas valstis ir militāri spēcīgas un stiprinātu drošību gan reģionā, gan aliansei kopumā.
