"Gribētos cilvēciski saprast, kā var ierobežot. Nu, kaķis var sākt naktī ņaudēt vai suns sāk riet, ja kāda automašīna pabrauc garām. Davai, precīzi izejam līdz faktiem! Nu, suns ir priekš tam, lai rietu. Būs kaķu laiks…" sacīja deputāts Ainārs Šlesers ("Latvija pirmajā vietā") komisijas sēdē, norādot, ka īsti neizprot vajadzību pēc grozījumiem likumā, kas stingrāk regulētu gan mājdzīvnieku labturības prasības, gan arī to saimnieku pienākumu sabiedrības priekšā, nodrošinot klusumu, tīru gaisu un mieru kaimiņiem.
Šlesers pauda, ka pašam mājās ir trīs suņi, tie gan dzīvojot ārā. Gandrīz katram deputātam ir kāds mājdzīvnieks, tāpēc diskusijas bija spraigas. Piemēram, Andris Kulbergs ("Apvienotais saraksts") nesen sludinājumu portālos meklējis šķirnes kaķi, un secina – šajā sfērā valda ēnu ekonomika.
Šādu un līdzīgu problēmu dēļ tapuši grozījumi Dzīvnieku aizsardzības likumā, par ko atbild Zemkopības ministrija.
"Pienākumi dzīvnieku īpašniekiem aizsardzības jomā. Tātad pie pavairošanas – dzīvniekus drīkstēs pavairot, nekaitējot to veselībai, atbilstoši tā etnoloģijai, kad tas ir sasniedzis dzimumgatavību. Nedrīkstēs izmantot slimus, ar iedzimtām pataloģijām, fizioloģiski un ģenētiski nesaderīgus mājdzīvniekus. Un sieviešu kārtas sunim un kaķim gada laikā nedrīkstēs būt vairāk par vienu metienu," par iecerētajām izmaiņām pastāstīja Zemkopības ministrijas valsts sekretārs Raivis Kronbergs.
Ne tikai šī, bet arī citas likumprojekta sadaļas, kas jau bija atsūtītas izskatīšanai deputātiem, izraisīja spraigas diskusijas. Vai arī cilvēkiem laukos turpmāk būs rūpīgāk jākontrolē kaķu vairošanās, un kā to izdarīt? Vai vispār vērts ieviest jaunas likuma prasības, ja atbildīgajai instancei – Pārtikas un veterinārajam dienestam – nav kapacitātes, lai pārbaudītu to ievērošanu?
Uz milzīgām problēmām dzīvnieku labturībā norādīja patversmes "Ķepu ķepā" pārstāve Gundega Bidere. Pirms sēdes viņa portālā "ss.com" saskaitījusi 64 sludinājumus, kur pārkāpti jau šobrīd spēkā esošie normatīvi par pārdodamo kucēnu vecumu un vakcināciju. Turklāt viņas pārstāvētajā patversmē sasniegts pamesto suņu maksimums – 111 dzīvnieki uz vietu jau gaida rindā.
Savukārt organizācija "Animal Rights Association", kuras pārstāve Jeļena Rumjanceva arī piedalījās sēdē, savākusi 11 000 parakstus pret suņu turēšanu pie ķēdes, kas daudzās Eiropas valstīs jau aizliegta. Kā alternatīvu organizācija piedāvā tā dēvētās gaisa troses, taču iebilst pret suņu izmantošanu komercobjektu apsargāšanā.
Tikmēr Latvijas Kamanu suņu federācija lūdz tomēr neliegt suņus piesaitēt sacensību norises vietās.
Klātesošie bija vienisprātis, ka Dzīvnieku aizsardzības likums ir novecojis un grozījumi ir absolūti nepieciešami, taču tie vēl nav pienācīgi sagatavoti.
"Zemkopības ministrija strādā ļoti atbildīgi, un mēs kā organizācija esam ļoti pateicīgi, bet šie jautājumi netika izrunāti līdz galam. Un mēs uzskatām, ka grozījumi nav gatavi. Piemēram, tur ir tāds termins kā "dzirdināšana". Nu, piedodiet, cienījamie deputāti, droši vien kaut kāda saskare jums ir ar mājas, istabas dzīvniekiem, kas dzīvo jums blakus kā ģimenes locekļi. Kā tad jūs īpaši dzirdināt tos dzīvniekus?" pauda Latvijas Kinoloģiskās federācijas prezidente Vija Klučniece.
Komisija nolēma likumprojektu virzīt tālāk un atkārtoti to skatīt pēc mēneša, bet tikmēr uzlika par pienākumu Zemkopības ministrijai to rūpīgāk izstrādāt, apkopjot ekspertu viedokļus. Turpmāk kontrolē par Dzīvnieku aizsardzības likuma ievērošanu varētu iesaistīt arī Dabas aizsardzības pārvaldi, kas iepriekš ar to nenodarbojās.
