Nepamatotas un no juridiskā viedokļa apšaubāmas – tā atjaunotās latgaliešu rakstu valodas pareizrakstības normas vērtēja Latgales kultūras centra izdevniecība.
Kopā ar vēl aptuveni 20 domubiedriem tās vadītājs Jānis Elksnis vēstulē aicina Saeimu un citas institūcijas atcelt 2007. gadā apstiprinātos noteikumus un saglabāt tikai vienu – aptuveni 100 gadus senu – Pētera Stroda izstrādāto rakstu formu.
"Divas rakstības nav labi. Jābūt vienai rakstībai. Lielākais latgaliešu valodas lietotājs – Latgales katoļu baznīcas un katoļu baznīcas – turas pie Stroda rakstības. Darīsim visu, lai būtu tā viena valoda. Tas ir skaidrs," teica sabiedriski aktīva seniore no Rēzeknes novada Dzidra Bruzgule.
Kārtējo reizi diskusijas notiek arī plašākā sabiedrībā, kur sāpīgākais jautājums ir par divskaņa "uo" apzīmēšanu. Senākajā rakstu formā to raksta kā "ō" ar garumzīmi, atjaunotajā – tuvinot izrunai – izmantots digrāfs "uo".
"Varakļānu "skūlōtōjs", "skūlnīks" nekad nebūs "školōtōjs" un "škoļnīks" un vēl vairāk tas "škūluotuojs". 90% latgaliešu vārdā jau izsenis cīnāmies presē, medijos un Valsts valodas centrā. Pagaidām bez panākumiem," atzina Bruzgule.
"2007. gada ortogrāfijas pamatprincipi nosaka, ja cilvēkam ir pieņemamāk lietot "o" ar garuma zīmi, tad tas ir pieļaujams, konsekventi to ievērojot viena raksta robežās. Ir jāsaprot, ka katra valoda ir attīstībā," norādīja filoloģijas doktore, Latgaliešu kultūras biedrības vadītāja Ilga Šuplinska.
Nozares speciālisti skaidroja: apgalvojums, ka tieši Stroda pareizrakstībai sabiedrībā ir vairāk piekritēju, nav precīzs, vairums skolu, jaunākās paaudzes literātu un reģiona mediju atbalsta mūsdienu rakstu formu.
"Mūsu lielākie mediji, kas šajā brīdī ir gan Latgales reģionālā televīzija, gan Latvijas Radio Latgales studija, "A12", lakuga.lv, mēs redzējām, ka tie skaitļi ir simtos tūkstošu, notiek darbība visās jomās," skaidroja Šuplinska.
"Kolēģi, rakstiet to divskani "ō" kaut ar trīs svītriņām uz tā "o", kaut ar trīs "uo" rindā, bet rakstiet! Pats galvenais, vienreiz nonāksim pie secinājuma – mūsu ir pārāk maz, lai mēs nodarbotos viens ar otra apkarošanu. Iesim uz to, lai valoda būtu skolās, lai valoda būtu dzīvajā apritē," aicināja 14. Saeimas deputāts Andrejs Svilāns ("Apvienotais saraksts").
Vēstules iesniedzējiem vēlreiz atgādināts, ka neviens likums neliedz rakstīt arī senajā tradīcijā un neskaidrības turpmāk risināt var Tieslietu ministrijā vai arī tiesas ceļā.
