“Šonedēļ šī iespēja tiešām bija, kas ir iespēja, kuru nevar laist garām,” saka Mārtiņš Čampa, kuram tomēr to nācās laist garām. Un runa nav par kādu ceļojumu vai sen gaidītu koncertu, bet par ko daudz nozīmīgāku – nieres transplantāciju.
Mārtiņam ir 29 gadi un smagākās pakāpes nieru mazspēja. Mārtiņš ir sportisks – viņš ir fizioterapeits. Ikdienā brauc ar velosipēdu un slēpo ar distanču slēpēm. Kā pats saka, bauda visus gadalaikus.
Viņš slēpoja arī agrā 12. janvāra rītā. Līdz saņēma zvanu. “Zvans bija tāds tīri formāls, un pajautāja par manu aktuālo veselības stāvokli. Man nekādu saaukstēšanās simptomu nebija, kas ir aktuāli pirms transplantācijas. Līdz ar to zvanītājs arī teica, ka ir saderīgs donors un varētu notikt transplantācija. Un ka man vajadzētu virzīties uz Stradiņa slimnīcas pusi, lai veiktu pārbaudes pirms operācijas,” stāsta vīrietis.
Mārtiņš strauji griezis slēpes otrādi un steidzies mājās. Pēc mirkļa iedomājies – meita ir Covid-19 kontaktpersona. Proti, Mārtiņš ir kontaktpersonas kontaktpersona. Nākamajā telefonsarunā to pateicis.
“Uz ko, protams, tā reakcija bija pauze. Un saskaņošana ar ķirurgiem, un pēc šīs saskaņošanas zvanītājs teica, ka diemžēl šis ir šķērslis šajā gadījumā,” stāsta Mārtiņš.
Bet stāsts nav par dusmām un aizvainojumu pret mediķiem. Mārtiņš ļoti labi apzinās, kādēļ operācija nevarēja notikt – ja tomēr Mārtiņš būtu saslimis un pēc operācijas lietotu imunitāti nomācošos medikamentus, slimība varētu būt ļoti smaga un pat bīstama dzīvībai.
Galvenās dusmas ir uz bezatbildīgiem līdzcilvēkiem, kuri neievērojot epidemioloģiskās prasības, izplata vīrusu, kas citiem maksā milzu cenu.
“Bet es mazliet smejos par to, ka man nekad neveicas loterijās. Līdz ar to šī bija diezgan unikāla iespēja jau relatīvi laicīgi uzvarēt šajā loterijā. Nu, ir žēl, ir sāpīgi, ka iespēja ir izniekota no manis neatkarīgu lielumu dēļ. Un viens no pašmērķiem ar šo – pateikt skeptiskajai sabiedrības daļai, ka
es labprāt pats lemtu par savu veselību un savas dzīves kvalitāti vai atstātu to mediķu rokās, nevis būtu tiešā veidā atkarīgs no Covid-19 skeptiķiem un atstātu to viņu rokās,” saka Mārtiņš.
Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas ārsts transplantologs Jānis Jušinskis skaidro, ka šāda neveiksmīga sakritība, kad potenciālam recipientam jāatsaka Covid-19 riska dēļ, ir pirmo reizi. Turklāt konkrētajā gadījumā neesot runa par neatliekamu operāciju, jo pacienta stāvokli stabilu palīdz uzturēt šobrīd četrreiz dienā veicamā dialīze. Transplantācija, ja ir Covid-19 risks un ir iespēja nogaidīt, notikt nedrīkst.
“Mums pilnīgi jāizslēdz Covid-19 iespējamība, kas saistīta ar augstu risku, ja transplantētais pacients tomēr dabūs to infekciju. Šajā gadījumā nevar izslēgt, ka tur nebija kontakts ar to kontaktpersonu. Tas tomēr ir bērns, un viņš ir pastāvīgā kontaktā. Un ir tas moments, ka bērns varētu būt jau inficēts un viņš varētu aplipināt arī savus vecākus, tajā skaitā arī savu tēvu. Ja, nedod Dievs, viņš tomēr dabūtu to vīrusu un būtu pārstādīta niere, tad sekas būtu ļoti negatīvas,” skaidro Jušinskis.
Ārsts neņemas minēt, cik ilgi Mārtiņam varētu būt jāgaida nākamais zvans, tomēr jāatceras – katru iespēju sniedz kāda cita cilvēka nāve. Tāpēc svarīgi ir tas, ka cilvēki dod piekrišanu izmantot viņu orgānus pēc nāves. Mārtiņam sākotnēji piedāvātā niere tika izmantota, tādējādi uzlabojot dzīves kvalitāti un pat glābjot dzīvību kādam citam. Bet Mārtiņam jāturpina gaidīt.
