Margarita mācās latviešu valodu un aicina – turpiniet palīdzēt
"Tagad ir ļoti grūti dzīvot citā valstī tāpēc, ka mēs ne pārāk labi zinām latviešu valodu," atzina dzejniece un rakstniece, ukrainiete Margarita Čerņenko. Kopā ar vīru viņa Latvijā dzīvo jau divus gadus.
"Tāpēc es eju latviešu valodas kursos. Man ļoti patīk latviešu valoda. Man šķiet, ka ukraiņu un latviešu valodas ir līdzīgas," sprieda Margarita.
Dzīvojot Latvijā, Margarita turpina aktīvi uzlabot latviešu valodas prasmes un kādā darbnīcā kopā ar latviešiem un citiem ukraiņiem veido maskēšanās tīklus Ukrainas armijai.
Margarita stāstīja, ka jau no sākta gala Latvijā ar vīru ir saņēmusi visu nepieciešamo palīdzību un atbalstu no dažādām valsts iestādēm un bēgļu organizācijām. Sniegts gan materiāls, gan emocionāls atbalsts.
Tāpēc savā atbildē par to, ko vēl Latvija var darīt, lai palīdzētu ukraiņiem iekļauties Latvijas sabiedrībā, viņa ir visai lakoniska: "Turpināt palīdzēt, turpināt runāt un turpināt satikties."
Integrācija sabiedrība – svarīgākais uzsvars šobrīd
Pašlaik Latvijā pagaidu aizsardzības statusā ir vairāk nekā 46 000 ukraiņu un ik mēnesi no jauna reģistrējas aptuveni 500. Lielākā daļa Latviju šķērso tranzītā.
Taču reāli statistikas pārvaldes dati un pētījumi liecina par to, ka Latvijā dzīvo aptuveni 25 000 ukraiņu.
Arī nākamajā gadā cilvēkiem, kas bēg no kara Ukrainā, joprojām būs pieejama aizsardzība Eiropas Savienības valstīs.
Taču vai pēc nepilniem trīs kara gadiem ukraiņiem Latvijā pietiek vien ar primāru atbalstu?
Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas ārpusfrakciju deputāts Igors Rajevs uzsvēra, ka šis ir sarežģīts jautājums, kur viens no galvenajiem faktoriem ir notiekošais Ukrainā.
"Sākumā ukraiņi brauca uz Latviju vienkārši, lai paglābtu savas dzīvības, un meklēja šeit patvērumu kā tādu.
Tagad nu diemžēl tas karš izvēršas tā, kā tas izvēršas, tāpēc tagad viņiem rodas jautājums, ka varbūt tomēr palikt uz vietas šeit," atzina Rajevs.
"Integrācija mūsu sabiedrībā – tagad tas ir lielākais un svarīgākais uzsvars, uz kuru mums tad jāliek vairāk pūliņu un vairāk darba. Šī ir tā cilvēku kategorija, kurus mēs noteikti gribētu, lai viņi šeit būtu, lai viņi integrētos mūsu valstī, lai viņi eventuāli kļūtu par valsts pilsoņiem un strādātu mūsu valsts labā," sacīja Rajevs.
Ārpus Latvijas izglītības – trešdaļa ukraiņu skolas vecumā
Būtisks integrēšanas jautājums ir izglītība. Sabiedriskās politikas centra "Providus" pētījuma dati par Ukrainas civiliedzīvotāju skaitu Latvijā liecina, ka ārpus Latvijas izglītības sistēmas atrodas aptuveni viena trešdaļa Ukrainas civiliedzīvotāju skolas vecumā.
Diskusijas ir bijušas vairākas, taču skaidrības par ukraiņu obligātu iesaisti Latvijas izglītības sistēmās joprojām nav.
Problēmas ir arī nodarbinātībā. Latvijā ir ap 14 000 darbaspējīgu ukraiņu, un, lai gan arvien vairāk ukraiņu uzsāk darba attiecības, joprojām ir daudz tādu, kas nestrādā.
Iekšlietu ministrijas Valsts sekretāra vietnieks Jānis Bekmanis stāstīja, ka "salīdzinot šos datus ar Statistikas pārvaldes statistiskajiem pieņēmumiem, tiešām var secināt, ka aptuveni 4000 darbaspējīgu Ukrainas civiliedzīvotāju, kuri turklāt nav mazaizsargāto Ukrainas civiliedzīvotāju grupās (likums paredz tādas grupas un īpašu atbalstu, vismaz izmitināšanas jomā), nekur nestrādā un attiecīgi nodokļus nemaksā, bet saņem dažāda veida pabalstus un tamlīdzīgi. Šo personu integrēšana būtu primārais mērķis."
Aptuveni 10 000 ukraiņu pabeiguši latviešu valodas kursus
Pēdējos gados nepilni 10 000 ukraiņu ir pabeiguši latviešu valodas kursus. Lielākā daļa apgūst valodu sākuma līmeņos, proti, A1 un A2 līmenī.
Pēc kursiem ir iespēja kārtot valsts eksāmenu, bet to dara ne pārāk daudzi, piemēram, šogad eksāmenu kārtojuši vien 2452 ukraiņu.
Biedrības "Tavi draugi" vadītājs Ulvis Noviks uzsvēra, ka plānu ar dažādu primāro atbalstu ukraiņiem visu laiku pagarina, taču šo plānu nepārveido tā, lai tas strādātu ilgtermiņā.
"Ir jau uzņemts šāds kurss. Beidzot ministrijas ir daudzmaz vienojušās par to, kā nākotnē varētu izskatīties [ukraiņu integrēšana Latvijā]. Bet, manuprāt, ļoti svarīgi ir tas, lai mēs saprastu, ka ukraiņi šeit ir nosacīti uz palikšanu, pat ja viņi aizbrauks prom, uztvert to, ka cilvēki ir šeit uz palikšanu, un tā arī pret viņiem izturēties," sprieda Noviks.
Kultūras ministrija šobrīd strādā pie tā, lai radītu vienotu atbalsta koordinēšanas sistēmu Ukrainas civiliedzīvotājiem, kas atvieglotu gūt nepieciešamo atbalstu un jau palīdzētu ukraiņiem labāk integrēties Latvijas sabiedrībā. Kad sistēma taps, tas pagaidām gan vēl nav skaidrs.
