"Netaisāmies būt par kāda veida stuti ļoti ļodzīgai un neglītai valdības konstrukcijai.
Ja valdība nespēj tikt galā, tai jākrīt, un jāveido jauna, gluži tik vienkārši," paziņojumā norādīja Tavars.
Viņš gan pauda arī, ka, protams, katrai politiskai organizācijai ir svarīgi īstenot savas idejas un dalība valdībā ir to realizācijas instruments.
"Taču, lai AS vispār apsvērtu iespēju piedalīties šādā vai citā valdības modelī" ir nopietni jāizvērtē vairāki nosacījumi, piemēram, reāla valsts pārvaldes aparāta samazināšana par vismaz 10%, ministriju skaita samazināšana, valsts budžeta pilnīga pārskatīšana ar fokusu uz iniciatīvām, kas veicina ekonomisko konkurētspēju, drošību un samazina valsts ārējo parādu.
Tāpat AS rosinātu jauktas parlamenta vēlēšanu sistēmas ieviešanu, kas paredzētu iespēju vēlētājiem atsaukt deputātus, kā arī referendumu ierosināšanas sliekšņa samazināšanu, reģionu un lauku apdzīvotības un attīstības programmu, klimata politikas pārskatīšanu, "atsakoties no tautsaimniecību postošiem un nereāliem pasākumiem", un demogrāfijas krīzes risināšanu.
Šos priekšlikumus AS liktu galdā, "lai varētu ar pārliecību teikt, ka mūsu iesaiste valdībā būtu jēgpilna un nepieciešama", paziņojumā norādīja Tavars.
"Pretējā gadījumā, piedaloties tikai būšanas vai ambīciju dēļ, mēs nekādi neveicinātu būtiskas pārmaiņas valsts drošībā, ekonomikā vai sabiedrības uzticībā politikai."
KONTEKSTS:
Pēc koalīcijas grūtībām nodrošināt kvorumu, kad 2025. gada valsts budžetu sāka skatīt 1. lasījumā, koalīcijas līderi uzsvēra, ka par vairākuma nodrošināšanu sēdēs turpmāk piedomās cītīgāk, taču neapsvēra iespējamību veidot plašāku koalīciju. Tajā pašā laikā izskanējuši dažādi vēstījumi par koalīcijas satbilitāti – "Progresīvie" ir šīs koalīcijas stabilitātes garants, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) savus ministrus nemainīs un labprātāk saglabātu esošo koalīciju, bet Siliņa kādu laiku jau brīdina, ka nekavēsies mainīt ministrus, ja būs vajadzība, un nav slēpusi nepatiku pret satiksmes ministra Kaspara Briškena ("Progresīvie") darbu. Tas liek uzdot arvien skaļākus jautājumus, vai izmaiņas valdībā ir teju nenovēršamas.
