54 dzīvokļu nams Rīgā, Skolas ielā, būvēts 1938. gadā, nopietni remonti nav veikti, tāpēc jau pirms sešiem gadiem sākās pārrunas par piedalīšanos "Altum" energoefektivitātes uzlabošanas programmā. 2023. gada janvārī iedzīvotāji pieteicās ēkas renovācijai, lai nomainītus stāvvadus un uzlabotu siltumapgādi, remontētu balkonus un veiktu citus darbus. Tika paņemts 2,2 miljonu eiro kredīts. Par problēmām, ar kurām saskārušies mājas iedzīvotāji, stāsta Kaspars Zellis:
"Problēmas sākās, pirmkārt, ar ēkas pārvaldnieku, kurš nespēja saprasties ar būvniekiem, un otra galvenā problēma ir nelikumīgi izveidotais siltummezgls. Mums ir arī tiesas spriedums par piekļuvi šim objektam, bet dzīvokļu īpašnieks atļaujas vienkārši ignorēt šos tiesas nolēmumus, tātad kaut kas īsti šeit nav kārtībā arī ar likumdošanu. (..) "Altum" ir nācis mums pretī, devis pagarinājumu, bet, tā kā ir šīs problēmas ar alternatīvo siltummezglu, ar mūsu mājas pārvaldnieku, mēs nevaram tās atrisināt dažu dienu laikā, tad faktiski iet uz to, ka
"Altum" projekts varētu pilnībā arī izgāzties un tātad māju pasludināt par bankrotējošu, maksātnespējīgu, un mājai var tikt piemērots grausta statuss Rīgas centrā."
Konflikts izveidojies ar vienu no iedzīvotājiem, kuram namā Skolas ielā pieder deviņi dzīvokļi divos stāvos. Dzīvokļu īpašnieku biedrības "SK" valdes locekle Laima Kunkule stāsta, ka šobrīd uzsāktie renovācijas darbi viņa dēļ ir apstājušies un iedzīvotāji spiesti dzīvot avārijas situācijā.
"Stāvvadi ir nomainīti, bet nav pieslēgti, tāpēc, ka ir tam stāvvadam jāiet konkrēti caur tiem apakšējiem. (..) Man ir vecā piekļuve [ūdenim] jeb padeve. Man nāk tualetes smaka manā istabā, tas nav pieņemami," atzīst Zellis.
Biedrības "SK" valdes locekle Ilze Jaunberga stāsta, ka šobrīd jau uzsāktas 33 tiesvedības, arī pret bijušo mājas pārvaldnieku, tāpēc biedrība pati pārvalda un apsaimnieko māju.
"Mums nekad nav bijis nekādu strīdu ar "Altum", viņi mūs vienmēr ir atbalstījuši, bijuši ļoti pretimnākoši. Mums ir absolūti lieliska projekta vadītāja, bet mēs esam iesaistīti bezgalīgās tiesvedībās, kas prasa mūsu resursus, kas tērē valsts resursus, un laiks iztek un būvnieks vairs nevar strādāt par 2022. gada cenām, un tas viss ved uz tādu sabrukumu," saka Jaunberga.
"Altum" Energoefektivitātes programmu departamenta vadītāja Ieva Vērzemniece stāsta, ka no 675 ar "Altum" atbalstu renovētajām mājām līdz šim nav realizēts tikai viens projekts.
"Mēdz būt situācijas, protams, kad objektīvu iemeslu dēļ renovācijas process iekavējas, bieži vien tas ir būvniecības cenu kāpuma dēļ vai būvnieka nespēja realizēt projektu noteiktajā laikā un kvalitātē, bet tie vienmēr tiek risināti.... Ļoti liels retums ir šis arī konkrētais gadījums, kad mājas savstarpējās nesaskaņas, kas varbūt ir jau sākušās pirms projekta realizācijas, aizkavē tā projekta norisi. Mēs jau kā "Altum" esam vairāk kā finansējuma devējs un programma, kuras ietvaros projekts tiek realizēts un ir pagarināta līdz 2027. gadam. Tā ka tiešām novēlam atrisināt nesaskaņas un projektu realizēt."
Tātad, ja energoefektivitātes projekta īstenošanas laikā rodas kādas problēmas, galvenais ir nebaidīties, iet, runāt un meklēt risinājumu. Biedrība "SK 30" vērsusies pēc palīdzības gan Tieslietu, gan Ekonomikas ministrijā, Tiesībsarga birojā, Saeimas Juridiskajā komisijā un Valsts prezidenta kancelejā.
