Pašreizējā Aizputes teritorijā savulaik slējušās divas mūra pilis – Kurzemes bīskapijas pils un Livonijas ordeņa pils. Līdz mūsdienām saglabājušās tikai ordeņa pilsdrupas, kuru atjaunošanas koncepcija bija pirmais darbs, pie kā ķērās Aizputes Renesanses biedrība. Tās izveides pamatmērķis ir pilsētas attīstības koncepcijas izstrāde – tā paredz līdz 2040.gadam uzlabot pilsētu kopumā.
"Ne tikai Aizputē, bet daudzās vietās Latvijā šīs vietas jeb kopienas attīstība notiek tādā deķīša veidā. Nav kopējas koncepcijas, nav kopēja zīmējuma. Tās ir lietas, par ko mums ir jādiskutē, un tās ir jādiskutē ar profesionāļiem, kas dod mums padomu," skaidroja Aizputes pilsētas pārvaldes vadītājs Artis Čanders.
Viens no punktiem koncepcijā ir atjaunot vēsturiskā centra ēkas, tādējādi veicinot iedzīvotāju skaita palielināšanos. Pilsētas vēsturiskajā centrā ir vairāk nekā 100 aizsargājamu ēku. Otrs aspekts ir tūrisma nozares attīstība.
"Attīstīt lēnā tūrisma ideju, koncepciju. Tūrisma, kas nav masu tūrisms, kur tūrists atskrien, kaut ko paskatās, varbūt paēd un dodas tālāk, bet paliek vietā ilgāku laiku," ieceri aprakstīja pakalpojumu dizainere Līga Lindenbauma.
Aizputei vēstures sargāšana ir svarīga, taču liela loma ir pilsētas tagadnei un arī nākotnei, kam pievēršas koncepcijas autori.
Tas ir arī "mazās uzņēmējdarbības aspekts, kur cilvēkiem, kas kaut ko šeit dara, radītu iespēju un arī vēlmi radīt mazos biznesus", norādīja Aizputes Renesanses biedrības valdes loceklis Andris Tauriņš.
Plāni ir lieli un prasa arī ievērojamas finanses, kuru pašvaldībai nav, tāpēc biedrība plāno piesaistīt līdzekļus ar Eiropas Savienības Reģionālās attīstība fonda un citu institūciju atbalstītu projektu palīdzību.
Aizpute ir viena no septiņām vecākajām pilsētām Latvijā – pilsētas statuss tai piešķirts 1378. gadā.
