Likums paredz vietējo pašvaldību referendumu rosināšanu par pašvaldības ilgtspējīgas attīstības stratēģiju vai tās grozījumiem, par pašvaldības rosinājumiem celt publisku ēku vai tādu objektu, kam piemērojama tā ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra. Šos referendumus varēs ierosināt ne mazāk kā 15% no balsotājiem, kuri pēdējās domes vēlēšanās bija iekļauti attiecīgā vēlēšanu apgabala vēlētāju sarakstos, bet Rīgā – ne mazāk kā 10% balsotāju. Referendumu varēs ierosināt arī ne mazāk kā divas trešdaļas domes deputātu.
Vietējo referendumu likums paredz arī par domes atlaišanu, ko ierosināt varēs ne mazāk kā 30% no iepriekšējo vēlēšanu sarakstos iekļautajiem balsotājiem. Domi nevarēs atlaist gadu pēc tās sanākšanas un gadu pirms tās pilnvaru beigām.
Pašvaldības referendums būs uzskatāms par notikušu, ja tajā piedalīsies ne mazāk kā trešdaļa no balsstiesīgajiem pēdējās domes vēlēšanās attiecīgā apgabala vēlētāju sarakstos.
Savukārt pašvaldības referendums par domes atlaišanu būs uzskatāms par notikušu un atlaišana atbalstīta, ja piedalīsies vismaz divas trešdaļas no pēdējās domes vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita un vairākums atbalstīs domes atlaišanu.
Likums paredz ieviest vietējos referendumus no 2024. gada 1. janvāra. Šobrīd skaidrs, ka referendumu norisei vajadzīgās elektroniskās balsošanas sistēmas 1.janvārī nebūs. Tādējādi vienīgais veids vietējo referendumu ieviešanai paredzētajā laikā ir uz laiku no likuma izsvītrot elektroniskās balsošanas iespēju, uzsver komisijas vadītāja Kristīne Saulīte.
"Šogad bija paredzēts, ka Centrālā vēlēšanu komisija nopirks līdz šim nomāto privātā uzņēmēja "SOAAR" izstrādāto Eiropas Parlamenta vēlēšanu moduli. Tas nenotika. Pie reizes bija plānots izveidot šo referenduma rīku. Tā kā tā sadarbība ar šo uzņēmumu nenotiek, tad arī šis rīks nav izstrādāts," paskaidroja Saulīte. "Ir mazliet šīs lietas jāpamaina, bet tajā pašā laikā referendumi var notikt ne tieši tajā veidā, kā ierakstīts likumā. Tāpēc šis likums ir jāpamaina."
Likumā noteikts, ka par referenduma ierosināšanu varēs parakstīties gan klātienē, gan elektroniski portālā www.latvija.lv.
Portāla e-pakalpojumā jāievieš iespēja pārbaudīt iedzīvotāju balsstiesības, jo tiesības parakstīties par vietējā referenduma rīkošanu un vēlāk tajā piedalīties paredzētas konkrētajā pašvaldībā deklarētajiem un tiem, kuriem attiecīgajā teritorijā pieder nekustamais īpašums. Kā to nodrošināt, CVK turpina pārrunas ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi un Valsts reģionālās attīstības aģentūru - portāla latvija.lv uzturētāju.
Nepieciešamo likuma izmaiņu ātru virzību sola Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas vadītāja Daiga Mieriņa no Zaļo un zemnieku savienības.
"Jūnija sākumā noteikti spriedīsim. Tas ir mans personīgais viedoklis, ka vietējo referendumu likumam nākamajā gadā ir jāstājas spēkā, tas ir ļoti būtiski demokrātijas nodrošināšanai un cilvēku viedokļu apzināšanai," teica Mieriņa. "Līdz ar to, ja to nevar paveikt ar elektroniskiem rīkiem, tad jāspēj nodrošināt citā veidā, jo iedzīvotājiem un pašvaldībām tas ir svarīgi."
Idejai par vietējiem referendumiem ir sena vēsture, kas iestiepjas 90. gados.
Vietējo referendumu iedzīvināšanā kopš 2007. gada būtiska loma bija Jūrmalas aizsardzības biedrībai. Tā ar vietējā referenduma palīdzību cerēja novērst Jūrmalas teritorijas plānā paredzētā meža platības izciršanu apbūves nolūkos. Tomēr par to referendumus nevarēs rosināt, kas šo likumu padara mazāk vērtīgu, atgādina Jūrmalas aizsardzības biedrības vadītājs Uldis Kronblūms.
"Izņēma no referenduma tematu loka šo teritorijas plānošanu, par ko strīds bija Jūrmalā un kas teorētiski var izvērsties arī citviet, jā… Izbrīnīja šī negribēšana, bezspēcības tēlošana un tā tālāk," sacīja Kronblūms.
Centrālā vēlēšanu komisija ar cerībām sagaida, ka koalīcijā apspriestais un virzītais scenārijs par Digitālās aģentūras izveidi dažādu valstij nepieciešamu elektronisku risinājumu izstrādei un pārraudzībai ļaus arī gana ātri ieviest vietējiem referendumiem un vēlēšanām vajadzīgus risinājumus.
