ĪSUMĀ:
- Plaisas Krišjāņa Valdemāra ielas divās ēkās – pēdējā laika skaļākais gadījums būvatļauju kontekstā.
- Krišjāņa Valdemāra ielas ēkas izmainījušās līdz ar būvniecību tuvējā apkārtnē.
- Plaisas ir arī citās galvaspilsētas ēkās, piemēram, Ģertrūdes ielā 32.
- Par spīti ekspertu atzinumiem iedzīvotājiem ar plaisām mājā jātiek galā pašiem.
- Ģeotehniķis: Jauno projektu attīstītāji ģeoloģijas izpēti pasūta vienmēr, bet tā var atšķirties.
- Namu apsaimniekotāji sola pievērst uzmanību apkārtējās būvniecības radītajām vibrācijām.
- Atbildīgā Ekonomikas ministrija uzskata – būvniecības likums patlaban ir pilnīgs.
Plaisas Krišjāņa Valdemāra ielas divās ēkās – pēdējā laika skaļākais gadījums
Krišjāņa Valdemāra ielā Rīgas centrā ir dzīva satiksme, bet daudzdzīvokļu nams Krišjāņa Valdemāra ielā 117 ir gluži kā izmiris un stāv tukšs. Tikmēr nama iedzīvotājiem Krišjāņa Valdemāra ielā 119 pēc remonta nu ļauts atgriezties iepriekš plaisu dēļ slēgtajā ēkā. Abas ēkas atrodas cieši līdzās. Tām ir apmesta, gaiša fasāde, un tās ir būvētas pagājušā gadsimta pirmajā pusē.
Inta Ērgle ir Krišjāņa Valdemāra ielas 117 nama iedzīvotāja. Viņas dzīve izmainījās 18. februāra vakarā. Tovakar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no kāda garāmgājēja saņēma zvanu, ka māja draud sabrukt un tai krīt apmetums. Ugunsdzēsēji evakuēja apmēram 30 cilvēkus, jo ēku tehniskais stāvoklis kļuva bīstams.
Ērgle stāstīja: "Izgāju uz koncertu [pulksten] 18.15 un mājās vairs neatgriezos. Atbrauca glābēji un glāba māju. (..) Šobrīd mēs šeit nevaram dzīvot. Varam paņemt kādas savas lietas."
Ērgle tāpat kā pārēji kaimiņi savās mājās nevar dzīvot jau vairāk nekā trīs mēnešus.
Sieviete stāstīja: "Nopietnākas plaisas sāka parādīties 2019. gadā, taču vispār tās ir jau 10 gadus. Mājas plaisas šeit ir veidojušās vēsturiski, šajā rajonā mainoties ģeoloģijai. Plaisas, protams, neizskatījās glītas, bet tās mums ir jau sen. Mājas iedzīvotāji pret to nebija vienaldzīgi, un pavasarī bija plānots šos visus jautājumus sakārtot."
Valdemāra ielas 117 nama iedzīvotāji lūdza māju aplūkot diviem neatkarīgiem ekspertiem, jo vēlējās izprast, kādēļ tai rodas plaisas un kas šo procesu gadu gaitā ir veicinājis. Savu vērtējumu pēc pašvaldības pasūtījuma sniedza arī Rīgas domes pieaicināts sertificēts būvinženieris.
Nama iemītniece sacīja: "Šeit ir Rīgas vēsturiskā centra ēkas, bet senos laikos te ir bijis Daugavas senkrasts, līdz ar to šeit ir citāda veida grunts, tie ir sanesumi. Un tad, kad pilsētā notiek celtniecība, tad situācija attiecībā uz vecajām mājām ir ļoti mainīga un ietekmē šo māju stāvokli."
Krišjāņa Valdemāra ielas ēkas izmainījušās līdz ar būvniecību tuvējā apkārtnē
Veidojas plaisas un seno ēku pamati kļūst mazāk stabili. Ērgle stāstīja, ka grunts izmainījusies arī jauno ēku būvniecības dēļ: "Pretējā ielas pusē divtūkstošo gadu sākumā uzbūvēja "Nordea" banku. Šobrīd tā ir biroju ēka. Pēc ēkas uzbūvēšanas mēs ilgtermiņā jūtam lielu ietekmi."
2008. gadā šo projektu, kas atrodas Krišjāņa Valdemāra un Alojas ielas krustojumā, attīstīja kompānija "LNK". Tas ir viens no firmas "LNK Properties" meitas uzņēmumiem.
Ērgle pauda: "Šajā ēkā ir lielas pazemes autostāvvietas, un, lai tās neapplūst, regulāri tiek sūknēts ūdens, kas īstenībā maina grunti arī mums. Skalojot ūdeni, tiek izskalotas grunts daļiņas, un tas apkārtējā vidē rada ietekmi."
Savukārt pagalma pusē ēkai, kurā dzīvo sieviete, acīm paveras vēl viena divtūkstošo gadu sākumā tapusi jaunbūve. Ērgle sacīja: "Tās ir "Tomsona terases" un, protams, to celtniecība radīja ietekmi, jo toreiz pāļi tika iedzīti zemē. Tā bija vibrācija. Tā bija pirmā ietekme uz šīm ēkām."
"Tomsona terases" 2004. gadā attīstīja uzņēmums "BRT Nams." Apmēram 10 gadus pēc projekta pabeigšanas uzņēmums ir likvidēts.
Ērgle atzina, ka nama iedzīvotāji nebija izdarījuši mājasdarbu, jo gadu gaitā neveica plaisām regulāru monitoringu. Nu viņi apzinās kļūdu.
Tas nozīmē, ka mājas iedzīvotājiem nav pierādījumu tam, kad tieši ēkai sāka veidoties plaisas un nosēsties pamati. Abām Valdemāra ielas vēsturiskajām ēkām plaisas uz fasādēm ir dziļas un labi pamanāmas, bet iekšpagalma pusē ārsienas sēšanās rezultātā ēkas pat ir acīmredzami sagāzušās.
Vaicāta, kad un vai iedzīvotāji varēs atgriezties mājās, Ērgle sacīja: "Eksperti norādīja, ka ir jāaiztaisa plaisas un pēc tam jādomā par nopietnu pamatu stiprināšanu, bet norādīja arī par vides ietekmi uz mūsu ēku pamatiem, kādēļ arī šīs plaisas veidojās – gan transporta kustība, gan ģeoloģija. Vēsturiskā celtniecība un esošā celtniecība ietekmē mūsu rajonu."
Krišjāņa Valdemāra ielā 119 nama fasādē plaisas ir novērstas un iedzīvotāji pirms nedēļas atgriezās mājās. Savukārt Krišjāņa Valdemāra ielā 117 nams gaida vēl saskaņojumu Rīgas būvvaldē.
Plaisu novēršana ir mazākais no darbiem, un ir tikai kā ieejas biļete, lai cilvēki varētu atgriezties mājās. Abām ēkām vēl priekšā pamatu stiprināšana.
Ērgle stāstīja, ka pirms tam jāveic pamatīga izpēte, lai atrastu labāko metodi pamatu stiprināšanai: "Šīs lietas nevar darīt ātri, un tās nevar darīt tikai un vienīgi iedzīvotāji. Šeit gribētos rast atbalstu Rīgas pilsētas domē. Pirms izsniedz būvatļaujas, lai izvērtē situāciju, kurā vietā ko drīkst celt un cik nopietni drīkst celt, un kā tas var ietekmēt apkārtējos iedzīvotājus, jo visu ekspertu viedoklis bija, ka apkārtējās būves ir ietekmējušas mūsu ēkas stāvokli."
Plaisas ir arī citās galvaspilsētas ēkās
Ģertrūdes ielā 32 nama īpašnieks Mārtiņš Ķīsis Latvijas Radio izrādīja savu māju. Nama neapdzīvotajā pusē savulaik atradās meiteņu ģimnāzija – te uz sienām redzamas daudz un dažādas plaisas. Ķīsis stāstīja, ka daļa no tām parādījās pirms pieciem gadiem, kad Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas laikā teātra piebūvei, kas atrodas iekšpagalmā, pazemē sāka urbt pāļus. Piebūves siena atrodas vien metra attālumā no Ķīša mājas. Projekta pasūtītājs ir "Valsts nekustamie īpašumi."
Pāļu urbšana ilga vien sešas dienas. Pēc tam, kad trauksmi par plaisām cēla būvlaukumam blakus esošo dzīvojamo māju iedzīvotāji, būvniecību uz 10 mēnešiem apturēja.
Ķīša ēkā ik pa brīdim uz sienām redzamas plaisas, kurām uzliktas atzīmes, kas liecina, ka bojājumi ir novērtēti. Nama īpašnieks sacīja: "Uz katras plaisas jau neuzliksi. Piemēram, tur atdalījies apmetums un nokritis zemē. To pat mēs nevērtējam, bet, lai šādu telpu atjaunotu, man ir jānokaļ apmetums līdz pašai pamatnei, jāsaprot, kur ir plaisa, tad jānoņem skalu siets, kas te ir apakšā. Un tā tehnoloģija ir tāda, ka es nevaru veikt atsegumu pa gabaliņam. Tad, kad es sākšu to darīt, tad te visā telpā nokritīs apmetums. Tad jautājums, vai es drīkstu prasīt naudiņu, ka es to atlieku pilnībā atpakaļ vai tikai šeit? Tas nav tehnoloģiski izdarāms."
Taču Ģertrūdes ielā 32 nama fasāde ir sliktā stāvoklī. Ķīsis pauda: "Tas traģiskākais mums, protams, ir ar fasādi. Uz fasādes ir viens elements, kas dalās nost, un tas ir dārgs. Tas ir ļoti dārgs. Ja mēs stāvam šeit, tad var redzēt tur plaisas. Tas nozīmē, ka ēkas daļa dalās nost."
Ķīsis stāstīja, ka Jaunā Rīgas teātra ēkas rekonstrukcijas procesā varēja izvairīties no situācijas, kas būtiski pasliktināja blakus esošo namu tehnisko stāvokli. "Šādā ļoti nopietnā objektā ir diezgan daudz paviršību un ir diezgan vāji izvērtētas tās sekas, kas šo darbību rezultātā ir iestājušās," piebilda Ķīsis.
Pirms Jaunā Rīgas teātra ēkas rekonstrukcijas Ķīša īpašuma apsekošana bija nepietiekama: "2016. gadā zināma interesīte bija par ēku, bet faktiski to neviens neizpētīja. Tie monitoringa noteikumi tiek iedoti, bet tas projektētāju komandai šķita vienkāršākais uzdevums. Kas tad tur! Apsekot ēku, pafotografēt."
Brīdī, kad sāka urbt pāļus, tad situācija izvērtās ne tik vienkārša. Ķīsis stāstīja: "Šos pāļus viņi ieurba acīmredzot pazemē slēptos pamata fragmentos, kas bija cieši savienoti ar blakus māju, ar mūsu māju, un šādu masīvu darbu veikšanas rezultātā tika būtiski izvibrētas visas saistītās ēkas. Sienas līgojās, kad te tas viss notika. Tūlīt parādījās plaisas."
Ķīsi izbrīna, ka neviens par šo nodarījumu nav saukts pie atbildības: "Cik man ir zināms, tad Būvinženieru savienībā ir izteikts aizrādījums atbildīgajam inženierim, kas bija šīs lietas ietvaros."
Būvniecības speciālistu sertifikācijas institūcija, kas atrodas biedrības "Latvijas Būvinženieru savienība" paspārnē, pērn jūlijā saņēma iesniegumu no Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB). Tā ir iestāde, kas uzrauga būvniecības kvalitāti publiskajās ēkās.
Sertifikācijas institūcijas eksperti izvērtēja teātra projektā iesaistītā būvdarbu vadītāja un būvuzrauga atbildību. Viņi ierosināja administratīvo procesu un abiem izteica rakstisku aizrādījumu. Lietu izbeidza. Tātad būvdarbu vadītājam un būvuzraugam piemēroja pašu maigāko soda mēru.
Ķīsis uz savu īpašumu ataicināja arī BVKB ekspertus, lai viņi novērtē situāciju: "Kad atnāca būvinženieri no "Skonto" puses, nu, viņi tā sarokojās, tā kā viņi būtu labākie draugi, un man bija pilnīgi skaidrs, ka šī ir savstarpēji ieeļļota mašinērija. Respektīvi, tā attieksme ir diezgan privāta."
Ķīsim ir šaubas, vai un kā būs iespējams plaisas ēkas fasādē aiztaisīt: "Šis mazais attālums starp ēkām neļauj pat stalažas tur ielikt. Tur pat neko vairs nevar iztaisīt. Viņi ir aizbūvējuši ciet, kā saka, ar lielu plāksteri, lai vairs neko neredz. Tad jautājums, kā "Valsts nekustamie īpašumi" var cilvēkiem pabāzt apakšā tos papīrīšus, ko viņi viena liela daļa ir parakstījuši."
Ķīsis ar vārdu "papīrīši" domā zaudējumu kompensācijas dokumentu, kuru lielākā daļa Ģertrūdes ielas 32 esošo dzīvokļu īpašnieki ir parakstījuši, nedomājot par to, kā viņi plaisas ēkai novērsīs.
"Nedomājot, kādā termiņā ēka būtu jāsaved kārtībā. Vai tad ir pieņemts, ka teātris strādā un blakus esošā ēka bruks virsū tam jaunajam teātrim? Mēs varam par to aizmirst," atzīmēja Ķīsis.
Par spīti ekspertu atzinumiem iedzīvotājiem ar plaisām mājā jātiek galā pašiem
Divi stāsti, divas atšķirīgas situācijas, bet problēma viena – plaisas, ar kurām mājas iedzīvotājiem jātiek galā pašiem.
Ja Ģertrūdes ielas gadījumā iedzīvotāji uzreiz pēc plaisu parādīšanās par tām cēla trauksmi, tad Krišjāņa Valdemāra ielas namu iemītnieki netālu esošās būvniecības radītās sekas uzreiz nefiksēja un pie jaunbūvju attīstītājiem ar sūdzību nevērsās.
Ģeologs un sertificēts ģeotehniķis Gaitis Purenkovs pirms trīs gadiem Krišjāņa Valdemāra ielā 119 namam veica ģeoloģisko izpēti. Viņš stāstīja: "Izpēte bija diezgan dziļa. 20, pat 30 metrus mēs pētījām. Laikam redzot, ka pretējām mājām ir plaisas un juzdams, ka vajag nodrošināties, pasūtīja mazu papildu izpēti šīm konkrētajām mājām."
To pasūtīja Zviedrijas nekustamā īpašuma kompānija "Eastnine", kas līdzās bijušajai "Nordea" bankas ēkai, kuru nu sauc "Alojas biroji", iecerēja attīstīt jaunu darījumu centru.
Purenkovs norādīja: "Galvenā bija augšdaļa. Tur arī divu metru dziļumā parādījās vāji nogulumi. Ģeoloģijā vājie nogulumi ir dūņas un kūdra. Visi, kas kaut ko būvē, zina, ka tas ir kaut kas ne visai labvēlīgs būvniecībai. Tad ir jautājums, vai šī māja stāv uz šīm vājām gruntīm, vai tās pagājušā gadsimtā tika izņemtas. Redzot plaisas, kur tās ir koncentrētas un cik tās ir nevienmērīgas, es domāju, ka nav pilnībā veikta šo slāņu noņemšana."
Kā un vai abus Valdemāra ielas dzīvojamos namus ietekmējusi būvniecība, kas to tuvumā notika divtūkstošo gadu sākumā? Ģeotehniķis skaidroja: "Tomsona terasē pāļi bija urbtie, līdz ar to, urbjot pāļus, vibrācijas neaiziet līdz šādam attālumam. Neuzskatu, ka būtu ietekme."
Savukārt otrpus ielai esošajam biroja centram nav pāļu, bet ir dziļa būvbedre, jo pazemē izveidota autostāvvieta. Purenkovs norādīja: "Iespējams, ka agrāk tur arī bija vājās gruntis, bet būvdarbu laikā, veidojot stāvlaukumus, visas tās kūdras tur ir noņemtas. Tā kā es vairāk domāju, ka pie vainas ir sabiedriskais transports. Tās sauc par dinamiskām slodzēm, kas rada regulāras vibrācijas. Plus gan jau ka kādreiz ne līdz galam izņemti vājie nogulumi pamatnē."
Vaicāts, vai tā varētu būt taisnība, ka pretējā ielas pusē esošajā birojā ēkā no pazemes autostāvvietas regulāri tiek atsūknēti notekūdeņi, kas pēc tam ietekmē nestabilo grunti, ģeologs sacīja: "Būvniecībā ir tāda prakse, ka ūdens nosūknēšanu veic, kad būvē, kad bedri taisa. Pēc tam, kad māja ir uzaugusi uz kaut kādiem stāviem, tad ūdens pazemināšana tiek atlaista. Nemāku teikt, vai tas kaut kādā veidā bija saistīts vai ne. Veicot ūdens atsūknējumu, veidojas pazeminājums apkārtējai teritorijai. Kā tas tajā laikā tika monitorēts, es nezinu."
Savukārt Rīgas domes pieaicināta sertificētā būvinženiera Ingus Veiss tehniskās apsekošanas atzinumā var atrast informāciju, ka blakus esošā būvniecība, kas veikta divtūkstošo gadu sākumā, ir radījusi ietekmi tuvumā esošajiem Krišjāņa Valdemāra ielas namiem.
Atzinumā teikts: "Šī ievērojamā sēšanās nav notikusi pēdējo gadu laikā, bet gan senāk. To varēja papildus veicināt dažādi apstākļi. Pagalma pusē esošās piecstāvu dzīvojamās mājas Tomsona ielā 32 būvniecība. Šī ēka, visticamāk, ir balstīta uz pāļu pamatojuma. Paredzēto risinājumu izbūvi ēkas būvniecības laikā varēja realizēt, pielietojot tehnoloģijas, kas rada ievērojamas vibrācijas. Tā kā šīs ēkas būvniecības laikā netika pievērsta īpaša uzmanība blakus esošajām ēkām un to tehniskā stāvokļa izmaiņām, grunts vibrāciju rezultātā varēja rasties grunts pamatnes sablīvēšanās. Tā varēja ierosināt pamatu sēšanos."
Veisa atzinumā pievērsta uzmanība arī ielas pretējā pusē esošajai biroja ēkai.
"Saskaņā ar pieejamo informāciju, pāri ielai esošajai ēkai Krišjāņa Valdemāra ielā 62 ir pazemes autostāvvieta, kuras dēļ nepārtraukti tiek darbināts sūknis gruntsūdeņu atsūknēšanai. Šādā veidā tiek aizsūknēts ne tikai ūdens, bet arī grunts smalkās daļiņas," norādīts būvinženiera atzinumā.
Šo faktu gan noliedza bijušās "Nordea" biroja ēkas projekta attīstītāja uzņēmuma "LNK Properties" tehniskais direktors Andris Bārs. Viņš telefona sarunā stāstīja, ka šo ēku uzņēmums pārdeva pirms septiņiem gadiem. Bet pirms tam šāda veida sistēma, kas regulāri no autostāvvietas atsūknē gruntsūdeni, nav izveidota.
Ģeotehniķis: Jauno projektu attīstītāji ģeoloģijas izpēti pasūta vienmēr, bet tā var atšķirties
Cik lielu vērību jauno projektu attīstītāji pievērš ģeoloģiskai izpētei? Ģeotehniķis Purenkovs stāstīja, ka ģeoloģiju, kad attīsta projektus, pasūta vienmēr, bet izpēte var atšķirties.
Purenkovs pauda: "Tu vari pasūtīt ģeoloģiju, lai tā ir ķeksītim, un vari pasūtīt, lai tā tiešām būtu lietderīga. Līdz ar to ģeoloģijā arī ir dažādas metodes, ir laboratoriskās metodes. Katrā posmā var kaut ko ieekonomēt."
Eksperts norādīja, ka Latvijā ģeoloģisko izpēti veic vairāki uzņēmumi, kas arī savā starpā konkurē par pasūtījumiem, līdz ar to cenšas piedāvāt labāko cenu.
Purenkovs sacīja: "Te var grēkot – ja normatīvs saka, ka vajag desmit urbumus, bet kāds veic septiņus, astoņus, ar ko vari būt labāks par citu. Arī normatīvi, it sevišķi visas [tā sauktās] eironormas ir plašas, nedaudz izplūdušas. Ir atbildīgi būvnieki, kas saprot, ka laba lieta maksā, bet ir tādi, kam interesē galvenais budžets. Tā ir mūžīgā cīņa. Tur neko nevar izdarīt. Kaut kur ir progress, kaut kur kādam budžets vienmēr būs pirmajā vietā."
Rīgas būvvaldē Latvijas Radio noskaidroja, ka divtūkstošo gadu sākumā būvētajām jaunbūvēm, kas varētu ietekmēt arī Krišjāņa Valdemāra ielas 117 un 119 namu tehnisko stāvokli, ir veiktas inženiertehniskās izpētes. Arī Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas projektam būvatļaujas izsniegšanas brīdī ir veikta ģeoloģiskā izpēte.
Vai pastāv noilgums sekām, kuras ēkai ir radušās blakus esošu būvniecības darbu dēļ?
Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzējs un praktizējošs būvinženieris Aigars Ūdris norādīja: "Protams, ka jebkura darbība saprātīgā rādiusā rada ietekmi. Jautājums ir tikai par mērogu."
Ūdris ir viens no neatkarīgajiem ekspertiem, kurš sniedza savus novērojumus par namiem Krišjāņa Valdemāra ielā 117 un 119. Viņš sacīja: "Protams, ka tie ir apsvērumi, viss pamatā darbojas uz pieņēmumiem. Bet, ja jūs ejat uz tiesu, tad jūs ar pieņēmumiem nekad nevarat operēt. Jūs varat operēt tikai ar faktiem. Tur pretim uzreiz ir jāprasa attiecīgie apstiprinājumi."
Ūdra rakstītajos novērojamos lasāms, ka Krišjāņa Valdemāra ielas namiem plaisu rašanos, iespējams, izraisījuši vairāki ārējie faktori – jau minētā nestabilā grunts un gruntsūdens līmeņa izmaiņas, kā arī intensīvā sabiedriskā transporta satiksme, kas rosina negatīvas vibrācijas ēku pamatiem.
Ūdris skaidroja: "Ja vēlas norādīt ar pirkstu uz kādu konkrētu izcelsmes avotu, tad man uzreiz pretim ir jautājums, ka vajadzētu tomēr ierobežotā rādiusā noskaidrot, kā darbojās ūdens līmeņa pazemināšanas sistēmas tuvākās apkaimes ēkās, kad tās ir izbūvētas un kāda ir šo sistēmu jauda."
Ūdris stāstīja, ka ne tikai šiem, bet vairākiem Krišjāņa Valdemāra ielas namiem problēmas ir ļoti līdzīgas: "Paejiet no Valdemāra ielas 117, 119 namiem tālāk, pa Tomsona ielas rajonu līdz pat Stabu ielai – jūs redzēsiet, ka uz Skanstes pusi tur ļoti daudzām ēkām ir tāda rakstura problēmas. Ne velti šis rajons visu šo laiku netika apbūvēts. Tāpēc, ka labi zināms, ka daudzmaz stabils atbalsts ir vairāk nekā 20 metru dziļumā."
Namu apsaimniekotāji sola pievērst uzmanību apkārtējās būvniecības radītajām vibrācijām
Uzklausot ekspertu viedokļus, secināms, ka pirms būvniecības sākšanas apkārtējās vides novērtēšana, tostarp ģeoloģiskā izpēte, notiek vienmēr, taču atšķiras izvērtēšanas mērogs.
To pierāda arī "Valsts nekustamo īpašumu" pasūtītā Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcija, kad pāļu urbšanas brīdī būvnieki uzdūrās seniem ēkas pamatiem, par kuriem neko nebija zinājuši.
"Valsts nekustamo īpašumu" Nekustamo īpašumu attīstības projektu pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis-Pigits norādīja: "Normatīvie akti pasaka, ka Latvijā veidot būvniecību – tā ir jāorganizē un jāplāno tā, lai nebūtu ietekme uz apkārtējo apbūvi. Tas ir tāds viens vienkāršs regulējums. Nekas detalizētāks nav pateikts."
Viņš apgalvoja, ka apkārtējās vides novērtējums pirms būvniecības sākšanas bija pietiekams un minimālās prasības būvprojektā iesaistītie izpildīja. "Ja netrāpītu tajā konkrētajā vietā, tad visdrīzāk to arī neatklātu. Vienmēr ir jautājums: izmaksas pret sagaidāmo rezultātu. Droši vien jebkuram būvekspertam ir jāizšķiras. Es nezinu, vai veicot simtprocentīgi, izvedot visu grunti un atklājot šo, tad droši vien šo faktu varēja izskaust, bet es neticu, ka kāds pasaulē tā dara," atzīmēja Ivanovskis-Pigits.
Šajā objektā gūtā pieredze esot rūgta, un uzņēmums nu pievēršot pastiprinātu uzmanību būvniecības radītajām vibrācijām. To amplitūdu Latvijas likumi un noteikumi nenosaka.
Ivanovskis-Pigits stāstīja, ka "Valsts nekustamie īpašumi" ir pārņēmuši Vācijas standartu: "Visos nākotnes un esošajos attīstības projektos mēs prasām tiešsaistē monitorēt vibrāciju."
Un, ja noteikto līmeni pārsniedz, tad ziņu par to saņem gan būvuzraugs, gan pasūtītājs, gan būvnieks. "Tā informācija nav tikai pie būvnieka, un viņš, iespējams, var novēloti reaģēt," piebilda Ivanovskis-Pigits.
Vaicāts, kad Ģertrūdes ielas 32 nama īpašnieks Ķīsis saņems zaudējuma kompensāciju, Ivanovskis-Pigits atbildēja: "Mēs sagaidām kaut kādu pretpiedāvājumu, bet to mēs neesam saņēmuši, līdz ar to es pieļauju domu, ka arī viņš vēlas nogaidīt, kad būvniecība ir pilnībā pabeigta un tad mēs varam nofiksēt šo situāciju."
Kompensācijas apmēru, kas jau ir izmaksāta otras cietušās mājas iedzīvotājiem, viņš neatklāja, sakot, ka informācija ir konfidenciāla.
Savukārt Krišjāņa Valdemāra ielā 117 un 119 namu iedzīvotāji uz blakus esošo projektu attīstītāju kompensāciju nevar cerēt. Radītā negatīvā ietekme nav savlaicīgi fiksēta. Blakus esošo jaunbūvju attīstītāji atbilstoši prasībām arī veikuši inženiertehnisko izpēti. Būvvaldē dokumentu saturu nevērtē.
Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietniece būvniecības jautājumos Ingūna Urtāne norādīja: "Mēs pārbaudām šo dokumentu esamību un sastāvu, kas tur ir iekšā tajā dokumentā, bet mēs nevērtējam pēc būtības saturu, to izpētes apjomu vai secinājumus. Tā lielā mērā ir projektētāju atbildība, un viņam ir jāsaprot, vai izpēte ir pietiekama vai nepietiekama. Tas arī ir naudas jautājums. Tā kā naudas jautājums te ir visapkārt."
Saistībā ar Krišjāņa Valdemāra ielas namiem Urtāne skaidroja, ka, lai arī to tehnisko stāvokli gadu gaitā ir pasliktinājuši dažādi apkārtējās vides apstākļi, tostarp blakus esošā būvniecība un arī fakts, ka būvvalde izsniegusi būvatļauju, pašvaldība ēku sakārtošanā nepiedalīsies.
"Agrāk padomju laikos bija tāds teiciens – "jums nabadziņiem jādzīvo privātmājās, mums gan dzīvokļos ir labi". Par mums parūpējās. Es domāju, ka ļoti daudzi dzīvokļa īpašnieki dzīvo ilūzijā, ka būvvalde varētu parūpēties par viņu īpašuma stāvokli. Mēs sakām: ļoti žēl, bet mēs to nevaram izdarīt," atzīmēja Urtāne.
Atbildīgā ministrija uzskata – būvniecības likums patlaban ir pilnīgs
Lai noskaidrotu, vai esošais būvniecības regulējums ir nepilnīgs, Latvijas Radio skaidrojumu prasīja Ekonomikas ministrijas Būvniecības politikas departamenta direktorei Olgai Feldmanei.
Viņa sacīja: "Man pēdējā laikā ļoti nepatīk tā attieksme pret būvniecības regulējumu un tādas cerības, ka būvniecības regulējumā mēs spētu ietvert tādu skaidru rīcības plānu katrai dzīves situācijai."
Viņasprāt, šobrīd būvniecības likums ir pilnīgs. Pēdējos grozījumus tajā veica 2019. gadā, un tajā ir precizēta sertificēto personu, tostarp arhitekta un būvprojekta izstrādātāja, kā arī juridisko personu atbildība.
Feldmane norādīja: "Līdz šim šis ir bijis viens no trūkumiem, ko mēs bijām konstatējuši iepriekš, jo visa priekšizpēte bija pārlikta uz pasūtītāja pusi. Tas nozīmēja, ka pasūtītājam vajadzēja pašam izdomāt, vai viņam vajag hidroloģiju un kādu priekšizpēti veikt. Līdz šim daudzi būvprojekta izstrādātāji atrunājās, ka pasūtītājs nav nodrošinājis pilnvērtīgus dokumentus, kā rezultātā viņi ir balstījuši būvprojekta risinājumus uz pieņēmumiem."
Feldmane nenoliedza, ka pirms grozījumu veikšanas nekvalitatīvas priekšizpētes dēļ būvniecības procesā varēja apkārtējām mājām rasties bojājumi. Turklāt bija arī objekti, kur priekšizpēte vispār nebija veikta.
"Piemēram, projektētājs bija paļāvies uz kolēģu veiktām priekšizpētēm blakus zemes vienībās. Ir arī tādi gadījumi. Patiesībā nav tik liela problēma ar būvniecības procesa kvalitāti. Ik pa brīdim parādās problēmas, bet jāsaprot, ka katru gadu tiek izsniegtas tūkstošiem būvatļaujas, tad vienā vai divos projektos, turklāt ārkārtīgi sarežģītos apstākļos parādās kaut kādas problēmas. Tas patiesībā nav nemaz tik slikts rādītājs. Un šādas problēmas var parādīties arī ar visu priekšizpēti," atzīmēja Feldmane.
Vaicāta, kas nogāja griezi Jaunā Rīgas teātra rekonstrukcijas gadījumā, Feldmane skaidroja: "Mēs šo projektu vienu brīdi analizējām un esam skatījušies un vērtējuši būvdarbu vadītāju atbildību. Būvniecība Rīgas centrā, ļoti blīvi apbūvētā teritorijā, turklāt, kur apbūve datējās ar aizpagājušā gadsimta beigām un pagājušā gadsimta sākumu, ir milzīgs risks. Bet nekas ārkārtējs tajā gadījumā nebija noticis. To mēs redzam, ka visas puses savas domstarpības ir atrisinājušas un būvniecības process turpinās."
Kopš neveiksmīgās pāļu urbšanas ir pagājuši pieci gadi, bet Ķīša vienošanās ar "Valsts nekustamiem īpašumiem" par zaudējumu kompensācijas apmēru vēl nebūt nav galā.
Ģertrūdes ielas 32 nama īpašnieks Ķīsis sacīja: "Mums tika piedāvāta zaudējumu atlīdzība apmēram 4000 eiro."
Viņš šādai summai nepiekrīt, jo uzskata, ka radīto zaudējumu apmērs ir krietni lielāks: ""Valsts nekustamie īpašumi" ir sevišķi piesardzīgi un saka, ka jums te bija jau plaisas, māja nav jauna, jūs jau paši to novedāt tādā stāvoklī, un jūs jau paši esat vainīgi. Retorika ir līdzīga, ka līst lietus, brauc mašīnas un apšļaksta gājējus. Bet līst jau lietus."
Ķīsis skaidroja, kāds būtu viņam pieņemamais izlīgums: "Bez šaubām – atjaunot sākotnējo stāvokli. Un nodrošināt to, lai mēs pavisam droši varam sasniegt savus mērķus. Mēs šobrīd esam spiesti turēt ēku dīkstāvē. Es ceru, ka mēs tomēr nonāksim līdz izlīgumam šogad."
