Latvijas aizsardzības kontekstā Liepāja ir nozīmīga pilsēta, jo šeit atrodas Jūras spēku bāze. Iepriekšējais aizsardzības ministrs Artis Pabriks ("Latvijas attīstībai") pirms diviem gadiem iezīmēja resora plānus, ka Liepāja kļūs par pilnvērtīgu NATO bāzi, tās attīstībā solot investēt lielas naudas summas.
"Mēs šeit plānojam tuvākajos 10 gados līdz kādiem 100 miljoniem investīciju. Bruņotie spēki, attīstot tālāk ostu, atbrīvos šo centra vietu, vienlaikus mēs domājam, ka ar mūsu investīcijām tas palīdzēs ostai civilām vajadzībām," toreiz sacīja Pabriks.
Pašreizējā aizsardzības ministre Ināra Mūrniece, apmeklējot Liepājas bāzi, nevarēja konkrēti atbildēt par iepriekšējā ministra iezīmētajām summām, kā arī aizsardzības resora tēriņiem šobrīd un nākotnes plāniem. Viņa vien norādīja uz kopējām vīzijām.
"Ir pilnīgi skaidrs, ka Jūras spēkiem ir jāattīstās. Kaut vai tāpēc, ka attīstās arī NATO. Un, pievienojoties Somijai, un es ceru, ka arī Zviedrija salīdzinoši drīz varēs pievienoties NATO, un tad Baltijas jūra jau kļūst par NATO iekšējo jūru," norādīja ministre.
Savukārt Jūras spēku komandieris norādīja, ka pilnvērtīga NATO bāze gan Liepājā nebūs.
Viņš piebilda, ka šobrīd militāriem nolūkiem pakāpeniski tiek pielāgots Karostas kanāls un tā apkārtne.
"Es būtu piesardzīgs nosaukt to par pilnvērtīgu NATO bāzi, mēs tomēr vairāk skatāmies, ka tā būs Latvijas bāze ar NATO elementiem. Karostas bāzes attīstība – tādiem maziem solīšiem mēs tur ejam uz priekšu. Esam uzzīmējuši plānu, kā tas varētu izskatīties, kā bāze funkcionāli varētu strādāt. Ar kuģu piestātnēm, ar atbalstošo infrastruktūru, ar štābu, ar Zemessardzi iekšā," pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku Jūras spēku komandieris, jūras kapteinis Māris Polencs.
Iepriekšējā Aizsardzības ministrijas politiskā vadība iezīmēja arī mērķus iesaistīt uzņēmējus ražošanā, minot, ka tā varētu būt mašīnbūve, kuģu būve, dažādu detaļu ražošana.
Pašreizējā ministre atzina, ka nekas arī pie šīs politiskās vadības mainījies nav, taču arī uz šo jautājumu par sadarbības projektiem atbildēt konkrēti nevarēja.
"Uzņēmēji rāda, ka viņi ir gatavi apgūt augstākas kvalitātes standartus un jau piedalīties lielajos militārās industrijas projektos. Runājot arī vispārīgi par jaunu spēju veidošanu vai par lielākiem sadarbības projektiem, Aizsardzības ministrija paredz arī vietējās industrijas attīstību," stāstīja ministre.
Jautāta konkrēti par Liepājas uzņēmējiem, viņa norādīja, ka pagaidām atturēsies par to runāt.
Ministre uzsvēra, ka Latvijas aizsardzības koncepcijas prioritāte numur viens joprojām ir pretgaisa aizsardzības sistēmu un krasta aizsardzības sistēmas attīstība.
