Kā radās «caurums likumdošanā», kas Rīgas izklaides vietām ļauj nesodītām trokšņot naktīs?

Saeimas Juridiskā komisija šīs nedēļas sēdē sprieda par kādu dīvainu paradoksu – privātpersonas par trokšņošanu, kas traucē citu cilvēku mieru, var saņemt administratīvo sodu par sīko huligānismu, bet juridiskās personas, piemēram, bāri un naktsklubi – ne. Kā radies šāds caurums likumos, un kā to plāno risināt?

Kā radās «caurums likumdošanā», kas Rīgas izklaides vietām ļauj nesodītām trokšņot naktīs?
00:00 / 10:23
Lejuplādēt

Pašvaldības policija trokšņotājiem neko nevarot padarīt

Pusnaktī Rīgas centra iedzīvotāja Una ir devusies lejup no sava 5. stāva dzīvokļa uz pagrabā iekārtoto naktsklubu, lai lūgtu tā darbiniekiem pieklusināt mūziku. Viņas dēlam nākamajā dienā ir skolas eksāmens, daudzstāvu namā līdzās pieaugušajiem dzīvo vēl astoņi citi nepilngadīgie, tostarp trīs mēnešus vecs zīdainis. Kluba darbinieki nereaģē. Una atgriežas dzīvoklī un izsauc policiju.

"Raiņa bulvāris 21, sabiedriskās kārtības traucējumi. [..] Es tā kā vēlētos gulēt. Varbūt ir iespēja, ka policisti var pieņemt lēmumu uz vietas, lai nodrošinātu, ka deviņi bērni šajā mājā var gulēt?" interesējās Una.

Una un arī citi mājas iedzīvotāji ar izklaides vietu "COM Experimental Bar&Club", kas viņu naktsmieru regulāri pārvērš ellē, ir veduši sarunas kopš tā atvēršanas brīža, bet ar katru gadu trokšņa situācija tikai pasliktinājusies.

Šogad kopš marta ierosinātas piecas administratīvā pārkāpuma lietas, bet bez rezultātiem.

Pašvaldības policija Unai ir atbildējusi, ka neko nevar darīt. Administratīvo sodu likuma 11. pants sabiedriskās kārtības pārkāpumus, kam pieskaitāma arī trokšņošana, traktē kā sīko huligānismu, bet sodu paredz tikai fiziskām, nevis juridiskām personām. To zina arī naktsklubu darbinieki.

Pēdējoreiz, kad sieviete nonāca palūgt, lai dīdžejs pieklusina basus, viņš mūziku pagrieza vēl skaļāk.

Šoreiz kluba menedžeris, kas stādās priekšā kā Andrejs, norāda, ka ne Una, ne arī Latvijas Radio žurnāliste šeit nav gaidītas. Nenoregulējis mūziku, viņš tomēr iznāk parunāties uz kādu no dzīvokļiem. Tur ir ieradušies vēl divi augšstāvu kaimiņi, kuri nevar aizmigt.

"Kādas atbildes jūs gribat?" viņš jautā. 

"Vai mainās jūsu uzvedība pēc plkst. 23, kad būtu jādod kaimiņiem naktsmiers?"

"Ziniet, jūs runājat kā parastais cilvēks. "Mēs gribam izgulēties!" Bet šeit notiek darbs! Kāpēc jūs visu laiku sakāt: "Bērni, vajag mieru…?""

Basi netiek nogriezti arī pēc pašvaldības policijas ierašanās. Ir pulksten viens naktī. Policija uzkāpj līdz piektajam stāvam un pārliecinās, ka mūzika dzirdama arī tur.

Andrejs basus pieklusina tikai tad, kad policija draud konfiscēt aparatūru.

Šajā ēkā savulaik bijis arī slavenais klubs "Cita Opera", bet nama vecie iedzīvotāji apgalvo, ka trokšņa situācija nekad neesot bijusi tik dramatiska kā tagad, jo Rīgā vairs nav arī saistošo noteikumu, kuros fiksētas diennakts stundas, kad izklaides iestādes iedzīvotāju mieru traucēt nedrīkstētu.

Par situāciju noraizējusies arī pašvaldības policija. Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" un Saeimas Juridiskās komisijas sēdē policijas priekšnieka vietnieks Edgars Rudzītis vērsa uzmanību uz patiešām milzīgu izsaukumu skaitu par trokšņošanu galvaspilsētā – pagājušogad iedzīvotāji par to zvanījuši 10 077 reizes.

Ne tikai no Vecrīgas un Rīgas bulvāru loka, bet arī no Pārdaugavas, līdz kurienei pāri upei nonāk Andrejsalas diskobāru skaņa, no Tērbatas un Baznīcas ielām, kur kopš pandēmijas uzplaukušas zaļās terases, bet nav ierobežojumu par diennakts stundām, kurās bāri un to apmeklēji nedrīkstētu traucēt mieru apkārtējo namu iemītniekiem.

Rīgas dome turklāt trešdien apstiprināja līdzfinansējuma programmu jaunu zaļo terašu jeb parkletu izveidei, no pilsētas budžeta atvēlot tam 100 000 eiro.

Rīgas domes trokšņa regulējums ierobežojis Satversmē noteiktās tiesības uz īpašumu

Trokšņa ierobežojumus Rīgā pirms deviņiem gadiem veiksmīgi izdevās aizslaucīt prom juristam, ko noalgoja Vecrīgas bāra "Just" īpašnieki, SIA "Irideja3", izpētījusi iedzīvotāju iniciatīva "Nakstmieru Rīgai".

Iniciatīvas interneta vietnē atrodama saite uz Satversmes tiesas mājas lapu ar 2014. gada lēmumu, kurā veiksmīgi apstrīdētas Rīgas domes saistošo noteikumu normas, kas aizliedz traucēt apkārtējo personu mieru Rīgas administratīvajā teritorijā.

Satversmes tiesa secinājusi, ka intereses, kas saistītas ar komercdarbības veikšanu, ietilpstot īpašuma tiesību tvērumā, un Rīgas domes trokšņa regulējums ierobežojis Satversmē noteiktās tiesības uz īpašumu.

Turklāt saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām" Rīgas dome neesot bijusi tiesīga izdot saistošos noteikumus par sabiedrisko kārtību, ja administratīvā atbildība jau paredzēta citos likumos.

Satversmes tiesa secināja, ka intereses, kas saistītas ar komercdarbības veikšanu, ietilpst īpašuma tiesību tvērumā, un apstrīdētās normas ierobežo Satversmes 105. panta pirmajā teikumā noteiktās tiesības uz īpašumu. Satversmes tiesa norādīja: likums "Par pašvaldībām" paredz, ka pašvaldības dome ir tiesīga izdot saistošus noteikumus jautājumos par sabiedrisko kārtību, paredzot administratīvo atbildību par to pārkāpšanu, ja vien tas jau nav paredzēts citos likumos.

Trokšņa ierobežojumi juridiskām personām tika anulēti, jo, kā Latvijas Radio norādīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins no "Jaunās Vienotības", administratīvā atbildība par trokšņa radīšanu patiešām bija noteikta dubulti: ne tikai Satversmē un pakārtotajos pašvaldības noteikumos, bet arī Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Taču pēc SIA "Irideja3" uzvaras tiesā to izņēma no Satversmes un attiecīgi arī no pašvaldības noteikumiem, un no Administratīvo pārkāpumu kodeksa pārcēla uz Piesārņojuma likumu – jo troksnis būtībā ir piesārņojums, kas pazemina dzīves kvalitāti. Šis likums gan efektīvi darbojas tikai industriālu trokšņu ierobežošanā.

"Diemžēl Piesārņojuma likumu lasa šauri. Un tie, kas to piemēro, uzskata, ka viņi ir atbildīgi par citiem trokšņiem. Problēma ir dziļāka, jo atbildību piemēro Veselības inspekcija. Tā nav policija, kas var braukt un rīkoties. Viņiem ir cita pieeja. Ja ir saņemta informācija, ka kāda rūpnīca kaut ko pārāk skaļi ražo, viņi brauc, pasūta mērījumus, pēc tam vērtē," skaidroja Judins.

Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis Saeimas deputātiem precizēja, ka

Piesārņojuma likums ne tikai bāru un naktsklubu radīto trokšņa piesārņojumu, bet arī kaimiņu akustiskās izpausmes regulēt īsti nespēj.

"Šeit ir stingri atrunāts, ka ir tā saucamais vides troksnis – tas ir satiksmes radītais troksnis un rūpniecības un saimnieciskās darbības troksnis. Uzreiz ir atruna, ka tas neattiecas uz saimniecisko darbību, kur ir mūzikas atskaņošana, tātad – uz izklaides vietām, un neattiecas uz kaimiņu radīto troksni, par kuru visvairāk Rīgā sūdzas," skaidroja Kadiķis.

Veselības inspekcijas darba laiks turklāt beidzoties pulksten piecos pēcpusdienās, tai nav ne diennakts dežūru, ne pašiem savas laboratorijas. Traucējumu pierādīšana ir gana komplicēta.

Saņemot iedzīvotāju sūdzības, inspekcijai trokšņa mērījumi jāpasūta kā ārpakalpojums sertificētai laboratorijai.

Rīgas mēra vietniece Linda Ozola no frakcijas "Kods Rīgai" skaidro, ka uzņēmējiem Satversmes tiesā izdevies apstrīdēt arī Rīgas domes saistošos noteikumus, kas noteica pulksteņa laiku, pēc kura jāgarantē iedzīvotāju naktsmiers un nedrīkst trokšņot.

"Viens komersants pasūdzējās Satversmes tiesā, tā pateica, ka ierobežojums laikā juridiskajām personām nav samērīgs, jo mūzika esot daļa no komercdarbības attiecīgā veida, to nevar atraut, tāpēc mēs ierobežojumus nevaram noteikt," skaidro Ozola.

Tallinā trokšņošanas ierobežojumi darbojas

Tepat kaimiņos, Tallinā, gan laika ierobežojumi attiecībā uz troksni joprojām darbojas.

Natālija Metsa, Tallinas pašvaldības "nakts padomniece", ievēlēta no Igaunijas Sociāldemokrātiskās partijas stāstīja, ka "nekādus trokšņa vai gaismas efektus nedrīkst radīt no pulksten 22 vakarā līdz sešiem no rīta darbadienās, un no pusnakts līdz septiņiem no rīta brīvdienās un naktī pirms brīvdienām, tātad naktī no piektdienas uz sestdienu. Igaunijas likumos tas ir bijis noteikts jau ilgi".

Metsa, kas ilgus gadus strādājusi mūzikas un izklaides jomā, stāsta, ka Tallinas pašvaldība, izveidojot "nakts padomnieka" jeb "nakts mēra" amatu, signalizējusi, ka īpašu vērību velta naktsdzīvei un arī trokšņa jautājumiem.

Izklaides vietām gan ir atļauts spēlēt mūziku iekštelpās, bet tikai ar noteikumu, ka tas minētajās diennakts stundās netraucē kaimiņiem.

Tallinā nav naktsklubu, kas būtu iekārtoti dzīvojamo māju pagrabstāvos, ir tikai bāri, un arī tiem dzīvojamo māju rajonos jāievēro klusums, īpaši, ja tikusi izsaukta policija.

"Atslēgas vārds ir ļoti ciešs un labs kontakts starp pilsētu, policiju, izklaides vietu kaimiņiem un starp uzņēmējiem," uzsver Metsa.

"Pagājušogad mēs veicām kampaņu, izveidojot sociālo mediju dizainus un plakātus, ko izdalījām šajās izklaides vietās, kas tos pielīmēja pie sienas: "Kamēr jūs svinat, blakus kāds guļ, lūdzu, ievērojiet klusumu!"," stāsta Metsa.

Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs apņēmības pilns mainīt situāciju

Kā Rīgai tik ilgi izdevies saglabāt likumu caurumu trokšņa jautājumos un operatīvi nereaģēt uz neskaitāmajām iedzīvotāju sūdzībām par troksni? Vairāki anonīmi avoti norāda uz veiksmīgu bāru un naktsklubu lobiju atbildīgajās iestādēs, tajā skaitā Rīgas domē. Vicemēre Linda Ozola atbild: nav tā, ka dome nebija lietas kursā par situāciju.

"Pašvaldības policijai ir visa institucionālā atmiņa. Komunikācija ir bijusi gan ar ministrijām, gan ar tiesām, nereti pašvaldības policijas sodi bijuši pārsūdzēti, ir vesela tiesu prakse, saucot pie atbildības juridiskas personas par trokšņošanu un sabiedriskās kārtības traucējumiem. Nav tā, ka dome nav zinājusi, nav reaģējusi šajā jautājumā," saka Ozola.

Amatpersona skaidro, ka jau no šī sasaukuma sākuma aktīvi diskutējusi ar atbildīgajām ministrijām, jo sakārtot trokšņa likumdošanu šobrīd vajadzīgs nevis domes, bet parlamenta vai valdības līmenī. Taču neviens neesot gribējis uzņemties atbildību.

Pagrieziena punkts bijušas pašu iedzīvotāju, iniciatīvas "Naktsmieru Rīgai" aktivitātes, pēc kurām problēmu izskatīt nolēma Saeimas Juridiskā komisija. Tās vadītājs Andrejs Judins ir apņēmības pilns mainīt situāciju.

"Mēs gribam panākt, lai arī juridiskas personas ievērotu prasības. 

Lai nebūtu tā, ka kaimiņu mēs varam saukt pie atbildības, kurš uztaisīja sev pasākumu, bet blakus ir juridiska persona, kas regulāri taisa pasākumus, bet policija brauc un stāsta, ka viņiem nav nekādu juridisko instrumentu," norāda Judins.

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodekss, kurā līdz 2014. gadam bija noteikti trokšņa ierobežojumi juridiskām personām, pirms trim gadiem zaudēja spēku. Deputāts Judins uzskata, ka šis regulējums būtu jāieliek Administratīvo sodu likumā.

Saeimas Juridiskā komisija viņa priekšlikumu šonedēļ atbalstīja.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti