Valdību veidojošās partijas vienojušās nesteigties ar lēmumu par sabiedrisko mediju apvienošanu un finansēšanas modeļa maiņu. Apturēt mediju apvienošanu prasīja Latvijas Radio darbinieki, bet SEPLP ir neizpratnē par koalīcijas vienošanos.
"Šobrīd viss ir apturēts. Mums jāgaida, kādi būs nākamie soļi Saeimā. Šobrīd noņemta steidzamība; likumprojekts ies parasto gaitu trijos lasījumos, kas paredz, ka mums būs diskusijas par visiem jautājumiem," sacīja Siksnis.
SEPLP vadītājs noraidīja šaubas attiecībā uz sabiedrisko mediju apvienošanas koncepciju: "Mani visvairāk mulsina, un kas arī Radio [darbinieku] vēstulē mani samulsināja, ka tiek apšaubīta pati koncepcija. Te svarīgi būtu sadalīt divas lietas. Viena ir likuma grozījumi, par ko Radio ir pamats satraukumam un sašutumam. Bet otra lieta ir pati koncepcija, par kuru es negribētu piekrist, ka tā būtu sasteigta."
Viņaprāt, koncepcija neparedz lielus riskus mediju neatkarībai un viedokļu dažādībai. "Galvenais princips, ka netiek zaudēts nekas no līdzšinējā, labi strādājošā. Un tā ir galvenā atšķirība no tās koncepcijas, kas tika izstrādāta pirms desmit gadiem," viņš sacīja.
Šonedēļ Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons (Nacionālā apvienība) pauda, ka jautājumā par sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa maiņu padomei jāiegulda lielāks pamatojošais darbs: "Ja tiek parādīts tas apvienošanās labums, ko skatītājs un klausītājs iegūst satura kvalitātes ziņā, tad ir cita runa par finanšu līdzekļu piešķiršanu."
Siksnis atzina, ka apvienošana nedos būtiskus ekonomiskus ietaupījumus. Turklāt Latvijas sabiedriskie mediji ir vieni no vismazāk finansētajiem Eiropā.
"Tas, ko mēs izdarām ar apvienošanu, ka turpmākie ieguldījumi, kas ir vajadzīgi, tiek efektīvāk un racionālāk izmatoti. Jo loģiski – ja ieliek [līdzekļus] vienā sistēmā attiecībā kaut vai uz apsaimniekošanu un citām lietām, tad atdeve ir lielāka nekā tad, ja tiek ieguldīts divās sistēmās, kuras daudz ko dara vienu un to pašu," skaidroja Siksnis.
Viņš arī piebilda, ka Eiropas Raidorganizāciju apvienības (EBU) dati rāda – valstīs, kur ir lielāks finansiāls ieguldījums sabiedriskajos medijos, arī rezultāti iet uz augšu.
"Man negribētos, lai mēs iekļūtu apburtajā aplī, ka mums liek pierādīt to, ko mēs nevaram pierādīt, un kamēr neesam to pierādījuši, tikmēr naudas nav," sacīja Siksnis.
KONTEKSTS:
Saeima ir tikusi līdz konceptuālam atbalstam sabiedrisko mediju apvienošanai. Paredzēts, ka 2024. gada 1. janvārī darbu sāks apvienota juridiskā vienība – Latvijas Sabiedriskais medijs, kurā Latvijas Radio, Latvijas Televīzija un portāls LSM.LV saglabājas kā atsevišķas vienības, tajā skaitā atsevišķi ziņu dienesti. Taču plānota Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas atbalsta struktūru saplūšana.
Tāpat līdz 2025. gadam jāsagatavo apvienota vidējā termiņa stratēģija. Ar to saistīta arī finansējuma modeļa maiņa. Tam īpaši veidotā darba grupa vienojās par aprēķinu precizēšanu nolūkā piecu gadu laikā sasniegt Eiropas Savienības valstu vidējo finansējuma līmeni, kas ir 0,16% no iekšzemes kopprodukta. Saskaņā ar Eiropas raidorganizāciju apvienības datiem Latvijas sabiedrisko mediju finansējums 2020. gadā bija trešais zemākais Eiropas Savienībā, sasniedzot 0,1% no IKP.
Finansējuma modeļa maiņas likuma grozījumus bija iecerēts sagatavot šopavasar, lai Saeima tos pagūtu pieņemt līdz Jāņiem. Tomēr marta izskaņā koalīcija vienojās nesteigties ar sabiedrisko mediju apvienošanu.
