Libermanis atklāja, ka darbam kara apstākļos gatavojās jau vairākus gadus. "Mēs gaidījām, ka kaut kas tāds būs. Gaidījām jau kopš 2014. gada un jau agrāk. Domājām, kur tas izcelsies, – pie mums vai citur, un šoreiz, par laimi, citur. Un nežēlīgi trenējāmies un gatavojāmies, un tā bija mūsu panākumu atslēga," pastāstīja ķirurgs.
Libermanis kopā ar kolēģi Mārtiņu Malzubri pabijuši arī Ukrainā, kur gada laikā esot veikuši 40% no visā Ukrainā veiktajām mikroķirurģiskās pārstādīšanas operācijām. "Divi vecīši ar vecu mikroautobusu un sākumā ar norakstītu mikroskopu," viņš piebilda.
Tāpēc tagad abi Latvijas mediķi ir aicināti restartēt mikroķirurģiju Ukrainā, tostarp sagatavojot vajadzīgos speciālistus, atklāja Libermanis.
Viņš arī vērtēja, ka Ukrainā ir daudz speciālistu ar labām prasmēm, kas pēc metodikas spēs apgūt mikroķirurģijai nepieciešamo. Šādai sagatavošanai vajadzētu sešus mēnešus noslogotā vienībā.
Libermanis arī aicina Latvijā attīstīt militāro medicīnu. Par to esot runāts ne tikai pēdējā gadā, bet arī pēdējo piecu veselības ministru darbības laikā. Tomēr progresa šajā jautājumā neesot.
KONTEKSTS:
Neilgi pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā 2022. gadā uz Ukrainu, lai palīdzētu ārstēt civiliedzīvotājs un karavīrus, devās mikroķirurgs Olafs Libermanis un traumatologs, ortopēds un mikroķirurgs Mārtiņš Malzubris.
