Izdevumus par saviem iedzīvotājiem sedz pašvaldības, bet summu līdz 15 eiro par katru atskurbšanas telpā ievietoto personu finansē valsts. Savukārt atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija rosina turpmāk finansējumu rast no akcīzes nodokļa. Par pērno gadu atbalstu saņems 35 Latvijas pašvaldības par kopējo summu vairāk nekā 300 tūkstošu eiro apmērā.
Par šo jautājumu atbildīgā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) uzskata, ka no 2024. gada 1. janvāra, kad visās pašvaldībās jānodrošina atskurbšanas pakalpojumu pieejamība, būtu jāpārtrauc līdzekļu piešķiršanu pašvaldībām no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", lai segtu pašvaldību izdevumus līdz 15 eiro apmērā par katru atskurbšanas telpā ievietoto personu
Stacionārā narkoloģijas nodaļa Daugavpils reģionālajā slimnīcā ir tā, kas nodrošina atskurbšanas pasākumus visai plašā teritorijā dzīvojošajiem iedzīvotājiem. Nodaļā ir 28 gultasvietas, naktī uz otrdien puse bijušas aizpildītas.
Augšdaugavas novads par pērno gadu, kā stāstīja domes Sociālā dienesta vadītāja Anna Jegorova, kompensācijas veidā par savu iedzīvotāju atskurbināšanu saņems nepilnus 10 000 eiro. Taču Daugavpils pilsēta saņems gandrīz 50 000 eiro.
Jegorova norādīja: "Mums katru mēnesi par savu iedzīvotāju detoksikācijas pasākumiem jāmaksā vairāk nekā 2000 eiro, un mums vidēji ir 22–23 pacienti, bet ziemas mēnešos to ir vairāk – ap 40. Šo pakalpojumu mēs pērkam no Daugavpils reģionālās slimnīcas, jo savas atskurbtuves mums nav."
Savukārt Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs atzīmēja: "Mēs gadā apkalpojam vidēji 2,5 tūkstošus klientus, vidēji dienā detoksikācijas palātās atrodas ap 16–18, pārsvarā tie ir vietējie iedzīvotāji no Daugavpils, Augšdaugavas novada, Krāslavas novada un arī citām pašvaldībām, ar kurām noslēgti līdzīgi līgumi, kā Preiļiem un Līvāniem.
Ja pērn diennakts uzturēšanās Daugavpils reģionālās slimnīcas narkoloģijas nodaļā izmaksāja 32 eiro 98 centus un pašvaldības ar valsts atbalstu varēja nosegt pusi izdevumu, tad ar šo gadu šis atskurbšanas pakalpojums Daugavpils reģionālajā slimnīcā maksā jau uz pusi vairāk, stāstīja Semjonovs.
"Šī maksa nebija pārskatīta kopš 2010. gada, jau vairākkārt notiekot visāda veida inflācijām un cenu pieaugumiem. Ar šī gada 1. janvāri mēs palielinājām šo cenu līdz 56,35 eiro. Taču arī tas ir sava mēra kompromisa risinājums. Jo īstenībā mūsu izmaksas ir daudz lielākas, aptuveni 67 eiro diennaktī par viena tāda klienta apkalpošanu. Jāsaprot, ka mums kā ārstniecības iestādei tā ir pavisam cita veida pieeja. Jo mēs nodrošinām ne tikai nepieciešamo izmeklēšanas kompleksu, bet arī uzturošo terapiju vitamīnu veidā. Arī viņus apkalpo un pieskata nevis apsargi vai Sarkanā Krusta darbinieki, bet kvalificēts ārstniecības personāls, kas arī prasa darba samaksas veidā lielākus ieguldījumus. Pašreizējais atbalsts no VARAM puses ir 15 eiro apmērā, un sanāk, ka tas ir vairāk nekā 4,5 reizes mazāk nekā faktiskās, mūsu reālās izmaksas," klāstīja Semjonovs.
Ar nākamo gadu visās Latvijas pašvaldībās būs jānodrošina atskurbšanas pakalpojumu pieejamība, un tā vairs netiks finansēta no valsts budžeta programmas.
Veidot savas atskurbtuves ir sarežģīts jautājums, atzina Jegorova no Augšdaugavas novada: "Jābūt atrisinātiem daudziem jautājumiem – telpu, personāla, apkures, ūdens, elektrības, un tas arī savu maksu prasa."
Finansiālā slodze tikai augs, arī slodze mediķiem augs.
"Pārņemot šo funkciju, pašvaldībām, īpaši tālāk no mums esošajām, bez pienācīga finansējuma būs jāieguldās vēl infrastruktūras izveidē, personāla atalgošanā. Aizvien plašāk tas centralizēsies konkrētās vietās. Arī uz mums tas atsauksies. Katram pakalpojumam ir sezonalitāte, arī šim, īpaši tuvojoties dažādiem lielajiem svētkiem. Konkrētajām pašvaldībām, pašām nespējot uzturēt un mēģinot pārvirzīt klientu plūsmu pie mums uz Daugavpili, pirmā problēma ir – kur mēs visus izvietosim? Otrais – loģistika, jo, pat nogādājot Jēkabpils novada iedzīvotāju uz Daugavpili, jāsaprot, kā viņš tiks atpakaļ uz to pašu Jēkabpili, Madonu vai uz citiem attālinātajiem administratīvajiem punktiem," atzīmēja Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs.
Klientu loks, pēc mediķu paustā, narkoloģijā nemazinās, drīzāk otrādi, sacīja Semjonovs.
Atbildība par to, ka kādam nepieciešama atskurbšanas pakalpojumu saņemšana, būtu jāuzņemas arī pašiem pacientiem. Jegorova sacīja: "Ir tādi klienti, kas varētu paši maksāt, piemēram, strādājošie vai klienti ar diezgan palielām pensijām, kas tiek uz šo pakalpojumu. Nav godīgi, ka pašvaldība sedz šo pakalpojumu. Ja jau tu esi pelnījis šo pakalpojumu, tātad tu viņu arī apmaksā, nevis pašvaldība."
Taču ne visas atskurbtuvēs nonākušās personas ir maksātspējīgas un kādam vienalga būs jāmaksā par to atskurbināšanu.
