"Deviņi mēneši aizlidoja daudz ātrāk nekā iznīcinātāju lidmašīnas," tā par NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas uzturēšanu Latvijā sacīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Gaisa spēku komandieris pulkvedis Viesturs Masulis. Lielvārdes Gaisa spēku bāzē ar svinīgu ceremoniju trešdien, 27. novembrī, noslēdzās NATO gaisa telpas misija. Deviņus mēnešus Baltijas gaisa telpu sargāja Vācijas bruņoto spēku karavīri un militārie gaisa kuģi. Tagad tie dosies atpakaļ uz bāzi Igaunijā, bet jau nākamgad veiks gaisa patrulēšanu Rumānijā.
NATO dalībvalstis Latvijas, Lietuvas un Igaunijas gaisa telpas sargāšanu veic rotācijas kārtībā, kopš visas trīs valstis uzņemtas aliansē. Kopš 2004. gada patrulēšana notikusi no Šauļu aviobāzes Lietuvā, bet kopš 2014. gada atbalsta misiju veic arī no Emari bāzes Igaunijā.
Misijā iznīcinātāji pacelti ap 400 reižu
Trešdien mediji tika aicināti Lielvārdes militārajā bāzē vēlreiz aplūkot Vācijas iznīcinātājus. Latvijā vairāk nekā pusgadu bija dislocēti ap 200 Vācijas gaisa spēku karavīru.
Augstākās militārpersonas uzrunās izteica pateicības un atskatījās uz paveikto. Savukārt karavīri tika apbalvoti ar medaļām par vairāku mēnešu intensīvo darbu.
Tagad lidmašīnas dosies uz atjaunoto Emari bāzi Igaunijā, kur decembrī izvietos Nīderlandes F-35 iznīcinātājus. Nākamgad Vācijas Gaisa spēki veiks gaisa patrulēšanu Rumānijā, bet patrulēšanu Igaunijā pārņems Nīderlandes Gaisa spēki.
Apsveikt, noslēdzot veiksmīgu misiju, ieradās arī Vācijas vēstniece Latvijā. Bet uzmanības centrā Vācijas gaisa spēku komandieris, ģenerālleitnants Ingo Gerhards, kura ierašanos varēja vērot, skatoties mākoņos.
Misijā sargāt Baltijas valstu gaisa telpu šie un citi iznīcinātāji debesīs pacelti ap 400 reižu.
Ap 50 gadījumos, lai reaģētu uz nezināmu lidaparātu, bieži no Krievijas puses, ielidošanu Baltijas gaisa telpā.
Latvijai deviņus mēnešus bija iespēja pārņemt NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas misijas uzturēšanu, kamēr Igaunijas Gaisa spēku bāzē Emari notika remontdarbi. Baltijas gaisa telpas patrulēšanu veic Vācijas bruņoto spēku karavīri. Latvijā ar militārajiem gaisa kuģiem uzturējās 200 vācu karavīri un pavadošās apkalpes locekļi.
Vācijas Gaisa spēku komandieris ģenerālleitnants Gerhards pauda pateicību Latvijas iedzīvotājiem un Latvijas Gaisa spēkiem par uzņemšanu, uzsverot, ka turpinās nodrošināt NATO misiju un sargās NATO Austrumu flangu.
"20 gadi NATO gaisa patrulēšanā – es domāju, ka tas ir ļoti spēcīgs signāls.
Īpaši mūsdienās, kad dzīvojam šādos laikos, ir ļoti svarīgi sasniegt šo 20 gadu atzīmi. Tas parāda, ka NATO mēs esam spēcīgāki kopā.
Pirmo reizi Vācijas Gaisa spēki veica gaisa patrulēšanu šeit, Latvijā. Tā bija jauna pieredze mums. Mēs šeit bijām 9 mēnešus ar 74. iznīcinātāju spārnu. Mēs lidojām vairāk nekā 1000 stundas un kopumā veicām apmēram 400 izsaukumus. Ja to sadala uz 9 mēnešiem, tad vidēji katru dienu mēs bijām redzami Baltijas debesīs. Es ceru, ka šo pateikšu pareizi. Liels paldies, Latvija!" pēdējos vārdus sakot latviski, pateicās Gerhards.
Lielvārdes bāze ir misijai piemērota
Vēlāk jau savā uzrunā ceremonijas laikā viņš un Vācijas vēstniece Latvijā pauda, ka šis arī vēl viens apliecinājums, – varam paļauties uz to, ka Vācijas gaisa spēki būs gatavi palīdzēt apdraudējuma gadījumā. Pašas misijas komandieris Kristians Bloms savukārt atzina, ka tagad pavisam droši zina, ka nepieciešamības gadījumā droši varēs nosēsties Lielvārdē. Tagad šeit ir viss nepieciešamais.
"Tā bija ļoti veiksmīga sadarbība. Es domāju, ka svarīgākais ir, ka tagad pilnībā zinām, ka Lielvārdē ir pilnīgi piemērota bāze mūsu misijai. Tagad Baltijas valstīm ir trīs gaisa spēku bāzes, kurās varam dislocēt gaisa aizsardzības misiju.
Tas ir liels ieguvums, ka zinām, – varam uz šejieni doties jebkurā laikā un pildīt misiju arī no Lielvārdes,"
sacīja NATO Baltijas gaisa telpas patrulēšanas komandieris, pulkvežleitnants Kristians Bloms.
"Šie deviņi mēneši bija izaicinājumu pilns laiks maniem vīriem un sievietēm, taču es ļoti lepojos ar viņiem, jo viņi lieliski paveica savu darbu, aizsargājot Latvijas un citu Baltijas valstu gaisa telpu un sargājot debesis. Viss noritēja nevainojami. Mēs spējām veiksmīgi izpildīt savu misiju, un esam arī ļoti pateicīgi Latvijas bruņotajiem spēkiem, kuri vienmēr nodrošināja visu nepieciešamo. Esmu priecīgs, ka tagad mums ir trīs bāzes Baltijas valstīs, kuras varam izmantot gaisa patrulēšanas misijām," atzina Bloms.
Laiks pagājis ļoti aktīvi, spraigā darbā
Misijas noslēgums gan nenozīmē, ka tagad paliksim neaizsargāti.
Uz jautājumu, vai nemainīsies reakcijas ātrums vai kas cits, Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Gaisa spēku komandieris, pulkvedis Viesturs Masulis atbildēja noraidoši – nē, kaujas gatavība ir noteikta tāda pati, pēc NATO standartiem.
Latvijas gaisa spēku komandieris gan atzina, ka notiek sarunas, lai drīzumā Lielvārdē atkal būtu sabiedroto iznīcinātāji.
Tagad Baltijas valstu gaisa telpas aizsardzības misija tiks bāzēta Igaunijā, tikko atjaunotajā militārajā bāzē. Un debesis, arī virs Latvijas, uzraudzīs Nīderlandes gaisa spēku F-35 iznīcinātāji.
Masulis uzsvēra, ka šī deviņus mēnešus ilgā misija Latvijā ir pierādījusi, ka Lielvārdes bāze ir pielāgota iznīcinātāju izvietošanai. "Šie deviņi mēneši aizlidoja daudz ātrāk nekā iznīcinātāju lidmašīnas. Laiks pagāja ļoti aktīvi, spraigā darbā, un šīs atziņas un vērtīgā pieredze ir neatsverama. Ļoti, ļoti gribu uzsvērt un nomierināt Latvijas iedzīvotājus, ka nekādā gadījumā netiks ietekmēta ne par sekundi mūsu drošība. Vienīgās izmaiņas, kas ir saistītas ar gaisa patrulēšanu, ir tās, ka pēc 1. decembra no Lielvārdes lidmašīnas pārceļas uz Igaunijas bāzi Emari, bet arī konkrētie lidaparāti nodrošina ne tikai Igaunijas, Latvijas vai Lietuvas, bet arī visu NATO gaisa telpu, tāpēc šai gadījumā nekāda pasliktinājuma nav," sacīja NBS Gaisa spēku komandieris.
