Naids īpaši izpaužas jautājumos, kas saistīti ar jutīgām tēmām, piemēram, vakcināciju, seksuālajām minoritātēm, migrantiem vai, piemēram, krievu vai latviešu valodas lietošanu.
Tā sākas pašcenzūra
Apsaukāšanās, rupjības, noniecināšana, arī izteikumi par sievietes izskatu – tās ir izplatītākās kibervardarbības formas. Bet nebūt ne vienīgās – robeža starp vārda brīvību un naida runu ir smalka. Vēl ir apmelošana, draudi un pat vajāšana, ar ko Latvijā ir saskārušās sievietes savas profesionālās darbības dēļ.
Valsts drošības dienestā pavisam nesen vērsusies Latvijas Radio 4 žurnāliste Olga Kņazeva, kas aizvien saskaras ar masveida uzbrukumiem platformā "X", pēc tam kad tiešajā ēterā žurnāliste nolasīja kāda klausītāja negatīvu repliku par latviešu valodu. Pēc tam viņa studijas viesiem uzdeva jautājumu, ko darīt, lai tādu viedokļu būtu mazāk. Internetā klausītājas viedoklis pasniegts kā žurnālistes vārdi.
Latvijas Radio galvenā redaktore Anita Brauna stāstīja, ka žurnāliste "tiek saukta vārdos, kādus, piemēram, es vispār nelietoju savā leksikā, un es viņus negrasos tagad arī mikrofonā atkārtot. Bet tas ir pilnīgi nepieņemami. Cilvēks maksimāli tiek pazemots, izņirgāts".
"Rezultāts ir tāds, ka Olga pateica man, ka viņa vairāk neveidos raidījumus par jautājumiem, kas ir jutīgi. Kur ir jau iepriekš prognozējams, ka būs šāds naida vilnis," atzina Brauna.
Un tā sākas pašcenzūra. Žurnālisti atsakās no jutīgu tēmu atspoguļošanas sižetos un raidījumos. Par to vienkārši nerunā. Sievietes – žurnālistes, ārstes, politiķes, nevalstisko organizāciju pārstāves – dzēš savus profilus sociālajos medijos. Vai tad pret vīriešiem nevēršas? Vēršas, bet retāk, rāda dati, uz ko atsaucas tiesībsargs.
"Tā ir kā sarkanā lupata. Ja tev pasaka, runāsim par bērnu dzimumaudzināšanu vai par vakcināciju, vai par tādiem jautājumiem kā dzimte, tad atsevišķi sabiedrības pārstāvji to izmanto, lai vērstu [pret runātāju] uzbrukumus. Un tad arī rodas jautājums, vai tā ir vienkārši kaut kāda impulsīva rīcība? Vai tā ir saskaņota rīcība? Vai tas ir politiskais spiediens, kas tā arī var būt," sprieda Tiesībsarga biroja Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas padomniece Kristīne Pakārkle.
"Latvijas valsts šos cilvēkus šobrīd nepasargā"
Latvijas Radio iepriekš vērsies Valsts policijā arī par uzbrukumiem internetā šogad pavasarī, taču saņēmis atteikumu. Nozieguma sastāva neesot.
"Šobrīd Latvijā nepastāv tiesiskās aizsardzības mehānisms pret cilvēkiem, vienalga, vai tie ir žurnālisti vai ārsti, kuri arī ne tikai vakcinācijas jautājumā saskaras ar agresīviem uzbrukumiem digitālajā vidē, – Latvijas valsts šos cilvēkus šobrīd nepasargā," norādīja Brauna.
Par šādām situācijām pēdējo divarpus gadu laikā bijuši vairāk nekā trīstūkstoš administratīvie pārkāpumi un 600 noziedzīgi nodarījumi. Bet, jā, ne vienmēr vainīgos sauc pie atbildības.
Valsts policijas Reaģēšanas metodisko funkciju nodaļas galvenais inspektors Renārs Dreijers atzina, ka ir "šaura līnija starp vārda brīvību un personas izpausmēm. Digitālajā vidē ne vienmēr mums arī izdodas noskaidrot vainīgo personu. Interneta videi ir pārrobežu raksturs, un liela diaspora dzīvo ārpus mūsu republikas teritorijas, kas arī veido zināmas problēmas. Mēs uzskatām, ka gana daudz jau ir mehānismu, kā pasargāt cilvēkus. Un cilvēkiem būtu vairāk jāvēršas policijā par šādiem noziegumiem, lai veidotos prakse un mēs labāk saprastu, kas nestrādā."
Esot jāpierāda noziedzīga nodarījuma nodoms.
