RAKSTA CEĻVEDIS:
- Skaties un izpēti vērienīgos plānus "Rail Baltica" projekta interaktīvajā kartē.
- No sākuma projektu plāno ieviest daļēji – ko plāno uzbūvēt vispirms?
- Cik maksātu projekta daļēja īstenošana un cik naudas trūkst?
- Kur uzsākta būvniecība?
• Rīgas lidostas stacija – RIX
• Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija – RCS
• Dzelzceļa tilts pār Daugavu Rīgā - Kad sāks būvēt pamattrasi?
- Izpētes, projektēšana, atsavināšanas, līgumi – kas kopumā izdarīts līdz šim?
"Rail Baltica" interaktīvā karte
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru (km) garu Eiropas standarta sliežu platuma (1435 milimetru (mm)) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
"Rail Baltica" dzelzceļa trase Latvijā plānota aptuveni 265 km garumā, tā sāksies pie Lietuvas–Latvijas robežas un turpināsies caur 10 pašvaldību teritoriju: Bauskas, Ķekavas, Olaines, Mārupes novadu, galvaspilsētu Rīgu, Salaspils, Ropažu, Siguldas, Saulkrastu un Limbažu novadu. Kopumā Latvija sapņo par vairāk nekā 10 reģionālām un divām starptautiskām stacijām – Rīgas Centrālā stacija (RCS) un Rīgas lidosta (RIX). Iecavā un Skultē plānots izveidot infrastruktūras apkopes punktus. Rīgas lidostas un Salaspils apkārtnē paredzēts attīstīt kravu termināļus.
Tās ir tikai dažas no vērienīgā projekta iecerēm, ar kurām var iepazīties arī zemāk aplūkojamajā "Rail Baltica" projekta interaktīvajā kartē:
Pirmā kārta – ko plāno uzbūvēt vispirms?
Projekta vadība šī gada vasarā paziņoja, ka "Rail Baltica" izmaksas Baltijā no sākotnēji nepilniem 6 miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro. Tādēļ pieņemts lēmums samazināt būvniecības izmaksas, līdz 2030. gadam izbūvējot projekta pirmo kārtu.
Tāds plāns ir arī Latvijai, kas kopā ar viensliežu ceļa izbūvi no Lietuvas līdz Igaunijas robežai plāno izbūvēt visu saistīto infrastruktūru pilnā apjomā. Tas nozīmē, ka plānots izveidot uzbērumus, satiksmes pārvadus un tiltus ar iespēju turpmākajās kārtās izbūvēt divus sliežu ceļus. Šāds risinājums ļautu samazināt sākotnējās izmaksas, taču nākotnē sadārdzinātos otrā sliežu ceļa izbūve.
Satiksmes ministrija (SM) izstrādājusi pirmās kārtas ieviešanas plānu, kas jau sācis savu ceļu valdībā, kur panākta konceptuāla vienošanās par prioritāri būvējamu dzelzceļa trasi no Lietuvas līdz Igaunijas robežai, apejot galvaspilsētu Rīgu, un būvdarbu pabeigšanu starptautiskajās stacijās. Diskusijas par konkrētiem soļiem vēl turpināsies, ne visi, visticamāk, tiks realizēti, taču SM plāns ir vienīgais aktuālais dokuments, kas ļauj apjaust iespaidīgās projekta izmaksas.
Lai nodrošinātu Latvijas sociālekonomisko un drošības interešu ievērošanu, starptautisko saistību izpildi un ierobežotā finansējuma apstākļos iespējami ātri panāktu Latvijas posma funkcionalitāti vismaz minimālajā līmenī, SM plānā "Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā paredzēts:
- uzbūvēt vienu Eiropas standarta platuma jeb 1435 mm sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijai, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža–Misa;
- pabeigt uzsāktos būvdarbus abās Rīgas starptautiskajās stacijās – RIX un RCS dienvidu daļā;
- izbūvēt jaunu dzelzceļa līniju no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu, lai savienotu lidostu ar Rīgas centru esošajā dzelzceļa infrastruktūrā ar 1520 mm platuma sliežu līniju vēl pirms Eiropas standarta platuma sliežu jeb 1435 mm līnijas izbūves;
- izveidot kravu uzkraušanas/izkraušanas vietu abās Daugavas pusēs militārās mobilitātes vajadzībām;
- izbūvēt vismaz četras reģionālās stacijas – Salacgrīva, Skultes muiža, Salaspils/Daugavkrasti, Bauska, un apdzīšanas vietas tajās;
- izbūvēt infrastruktūras apkopes punktus Iecavā un Skultē;
- uzbūvēt kustības vadības centru un sānceļu nākotnes Salaspils kravu terminālim;
- izveidot Eiropas platuma sliežu savienojumu ar vienu no abām Rīgas starptautiskajām stacijām, izvēli balstot atsevišķā tehniski ekonomiskajā pamatojumā, kas noteiks, kurš no diviem savienojumiem – Upeslejas–RCS vai Misa–RIX – ir izdevīgāks no ekonomiskās, tehniskās un finansiālās perspektīvas.
Pirmā kārta – cik tas maksātu un cik naudas trūkst?
SM plānā ietverto "Rail Baltica" pirmās kārtas posmu izbūvei aplēstas aptuvenās izmaksas. Bez pamattrases būvniecības, kas varētu izmaksāt tuvu 4 miljardiem eiro, papildu vairāk nekā 700 miljonu eiro lielus izdevumus radītu projektēšanas, būvuzraudzības, projektu vadības un nekustamā īpašuma atsavināšanas izmaksas. Ievērojamas summas aplēstas arī iespējamajiem Rīgas starptautisko staciju savienojumiem ar pamattrasi.
"Rail Baltica" posmu izmaksas, miljoni eiro (2023. gada cenās, bez PVN)
Klikšķināt, lai palielinātu:
Latvijai izšķiroši svarīgas būs gaidāmās Eiropas Savienības daudzgadu budžeta sarunas, kas noteiks, cik daudz Eiropas Savienības finansējuma būs pieejams "Rail Baltica" projektam. No tā būs atkarīgs, cik lielā apjomā un cik ātrā termiņā būs iespējams realizēt projekta pirmo kārtu.
Pagaidām ievērojama summa – vairāk nekā 3,7 miljardi eiro – trūkst pamattrases izbūvei no Lietuvas līdz Igaunijas robežai, naudas nav arī nevienam no diviem iespējamajiem pamattrases savienojumiem ar Rīgu.
"Rail Baltica" pirmās kārtas izmaksas Latvijā, miljoni eiro (2023. gada cenās, bez PVN)
Klikšķināt, lai palielinātu:
Kur uzsākta būvniecība?
Latvijā "Rail Baltica" projekta aprises visuzskatāmāk redzamas galvaspilsētā, kur norit darbs pie starptautiskajām stacijām un Daugavā redzams arī viens no topošā jaunā dzelzceļa tilta balstiem. Interesantāka situācija ir ar topošo "Rail Baltica" dzelzceļa pamattrasi – lai arī "papīros" teikts, ka pie Lietuvas robežas trases būvniecība jau uzsākta, realitātē situācija ir citādāka.
Šī projekta gaitā paredzēts uzbūvēt 4,5 km ātrgaitas dzelzceļa līniju, kas ietver gan estakādi, gan uzbērumu, gan ātrgaitas dzelzceļa staciju vairākos līmeņos ar daudzfunkcionālu, pasažieru ērtībām atbilstošu infrastruktūru.
SM skaidroja, ka RIX dzelzceļa stacijas ēkas zonā panākts redzamākais progress. Šajā sezonā ieplānotie būvdarbi ir noslēgušies, patlaban notiek stacijas būvkonstrukciju ieziemošana.
Topošajai stacijas ēkai ir izbūvētas dzelzbetona konstrukcijas, izbūvēts arī strukturāli neatkarīgais estakādes posms. Stacijas ēka nu slejas 18 metru augstumā, kopējais augstums ar tērauda jumta konstrukciju būs ap 25 metriem. Nākotnē iecerēts staciju ar lidostu savienot ar gājēju tiltu.
Tagad RIX būvobjektā uzsākta otrā būvniecības kārta. Lai sliežu ceļi netraucētu auto satiksmei un lidostas darbam, tiek būvēta 13 metru augsta dzelzceļa estakāde Rīgas un Mārupes virzienā. Šobrīd notiek estakādes pirmās daļas būvniecība. Mārupes virzienā izbūvēti 96 darba pāļi, uz kuriem nākotnē balstīsies dzelzceļa sliežu estakāde. Rīgas virzienā estakādes izbūve ir vēl sākuma stadijā un notiek sagatavošanās testa pāļiem. Mārupes virzienā estakādes kopējais garums būs nepilni 800 metri, Rīgas virzienā — vairāk nekā 1 km garumā.
Lidostas slēgtajā teritorijā arī pakāpeniski noris gan esošo inženierkomunikāciju tīklu, gan lidostas degvielas uzpildes stacijas un katlu mājas pārbūve, lai atbrīvotu vietu topošajai dzelzceļa estakādei.
Klikšķināt, lai palielinātu:
Rīgas Centrālā dzelzceļa stacija – RCS
Stacijā kopskaitā paredzēti 14 sliežu ceļi un 8 paaugstinātas platformas ērtākai iekāpšanai vilcienos, kā arī modernai stacijai atbilstoši veikali un pakalpojumu sniegšanas vietas, arī uzgaidāmās telpas. Plānots izbūvēt arī jaunu Elizabetes un Timoteja ielas savienojumu, kas nodrošinātu labāku sabiedriskā transporta plūsmu Rīgas centrā. Plānos arī jauna velo infrastruktūra vairāku kilometru garumā.
RCS izbūve organizēta kārtās, nodrošinot, ka visā stacijas būvniecības laikā pasažieru un kravas vilcienu kustība cauri Rīgai notiek netraucēti. Pēc visu darbu pabeigšanas jaunuzbūvētās stacijas dienvidu pusē atradīsies jaunie Eiropas platuma sliežu ceļi, tiem blakus – esošā platuma sliežu ceļi.
RCS apkārtnē izbūvēts dzelzceļa pārvads Lāčplēša ielā, turpinās darbi arī pie citu pārvadu izbūves. Tāpat norit RCS konstrukciju un pieguļošās infrastruktūras izbūves darbi.
Stacijas dienvidu daļā izbūvētas četras jumta arkas, līdz ar darbu uzsākšanu ziemeļu daļā tādas kopumā iecerētas septiņas. Stacijā turpinās dzelzceļa sistēmu, sliežu ceļu un kontakttīklu, dzelzceļa signalizāciju un inženiertīklu ierīkošana.
Patlaban RCS dienvidu daļā notiek arī sliežu ieklāšanas darbi. Šobrīd ieklāj esošā 1520 mm platuma sliedes kā pagaidu risinājumu, lai brīdī, kad stacijas dienvidu pusi nodos ekspluatācijā, tur varētu novirzīt esošo vilcienu satiksmi un pasažieru apkalpošanu un turpināt būvdarbus ziemeļu pusē. Lai pabeigtu šo darba posmu, jāizbūvē kopumā ap 6 km sliežu, patlaban izbūvēts aptuveni viens kilometrs.
Klikšķināt, lai palielinātu:
Dzelzceļa tilts pār Daugavu Rīgā
Dzelzceļa tiltu pār Daugavu iecerēts būvēt paralēli esošajam Dzelzceļa tiltam, tas būs aptuveni 1 km garš. Tilts atradīsies Centrāltirgus pusē. Pār Daugavu kopumā paredzēts būvēt 15 laidumus. Uz tilta plānota vieta diviem sliežu ceļiem, kas atradīsies nedaudz augstāk par blakus esošo Dzelzceļa tiltu, lai saglabātu iespēju kuģot. Blakus tiem plānota arī josla ārkārtas gadījumiem, ko varēs izmantot gājēji un velobraucēji.
Vasaras izskaņā pabeigta tilta pirmā balsta izbūve Daugavā, un pašlaik norit laiduma pār pirmajiem trim balstiem betonēšanas darbi.
Kad sāks būvēt pamattrasi?
Pamattrase posmā Lietuvas/Latvijas robeža–Salaspils
Dzelceļa pamattrases būvdarbus plāno sākt no Lietuvas robežas virzienā uz Salaspili, jo tas ir būvniecībai gatavākais posms. Pirmajā posmā paredzēts izbūvēt aptuveni 40 km pamattrases līdz Misai, kas iekļauj sliežu ceļu apakšbūvju un virsbūvju izbūvi, tai skaitā zemes sagatavošanu, uzbērumu, dzelzceļa tiltu, ceļu, ceļa pazemes pāreju, pārvadu izbūvi, inženiertehnisko tīklu pārvietošanu, sliežu un balasta uzstādīšanu.
SM informatīvajā ziņojumā par "Rail Baltica" pirmās kārtas ieviešanas scenāriju Latvijā teikts, ka ""Rail Baltica" trases būvniecība jau ir uzsākta posmā no Lietuvas/Latvijas robežas virzienā uz Salaspili".
Tomēr realitātē situācija ir citādāka – SM portālam LSM.lv skaidroja, ka būvdarbi vēl tikai gaidāmi. Tātad lāpstas zemē vēl nav durtas, vēl tikai tiek iekārtots būvlaukums.
Patiesā situācija ir tāda, ka pamattrases būvdarbus sākotnēji paredzēts veikt dienvidu jeb Lietuvas virzienā, "jo tas ir tehniski visgatavākais un arī stratēģiski nozīmīgākais posms, lai pēc iespējas ātrāk izveidotu savienojumu ar Eiropu".
SM norādīja, ka pirmie pamattrases būvdarbi gaidāmi Bauskas novadā pie Iecavas, plānotā "Rail Baltica" infrastruktūras apkopes punkta teritorijā. Izbūves laikā šis apkopes punkts Iecavā tiks izmantots kā būvniecības loģistikas bāze, nodrošinot būvmateriālu, iekārtu un būvtehnikas uzglabāšanu, tur noritēs arī nepieciešamie sagatavošanās un apstrādes darbi.
Pašlaik noslēguma fāzē ir būvdarbu uzsākšanai nepieciešamie sagatavošanas darbi, piemēram, būvlaukuma teritorijas iekārtošana, atmežošana, būvnieku komandas mobilizācija.
Patlaban notiek būvdarbu uzsākšanas akta parakstīšana ar būvnieku kopuzņēmumu "E.R.B. Rail JV PS".
Būvdarbus šajā pamattrases posmā cer uzsākt līdz šī gada beigām.
Izpētes, projektēšana, atsavināšanas, līgumi – kas kopumā izdarīts līdz šim?
SM norādīja – lai gūtu maksimālus sociālekonomiskos ieguvumus Latvijai un Baltijas reģionam, ar laiku jāizbūvē visi "Rail Baltica" projektā paredzētie infrastruktūras elementi.
"Rail Baltica" trase Latvijas teritorijā tiek sadalīta četros lielos posmos: Latvijas/Lietuvas robeža–Misa, Misa–Upeslejas–Vangaži, Vangaži–Latvijas/Igaunijas robeža un Rīgas posms, kas sīkāk sadalīts apakšposmos Misa–RIX, RIX–RCS un RCS–Upeslejas. Posmiem ir dažāda tehniskā gatavība.
Kas izdarīts Lietuvas un Igaunijas robežas savienošanas posmā
Klikšķināt, lai palielinātu:
SM uzskata, ka pēc 2030. gada jāizveido cauri Rīgas pilsētai braucoša 1435 mm sliežu pamatlīnija. Tādēļ ministrijas ieskatā arī Rīgas posma būvdarbu uzsākšanai jāgatavojas – jāatsavina īpašumi un jāizstrādā projekti, lai finansējuma piešķiršanas gadījumā varētu uzsākt būvdarbus.
Kas izdarīts Rīgas posmā
Klikšķināt, lai palielinātu:
Tomēr gatavākie objekti šajā projektā ir starptautiskās stacijas.
Kas izdarīts Rīgas starptautiskajās pasažieru stacijās
Klikšķināt, lai palielinātu:
KONTEKSTS:
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Pamattrases izmaksas Latvijā kāpušas septiņas reizes – līdz 8,7 miljardiem eiro, atklāja Valsts kontrole. Turklāt "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardi eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.
Šī gada jūnijā Saeimā tika apstiprināta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras mērķis ir sešu mēnešu laikā apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu. Komisija gala ziņojumu par projekta ieviešanas nedienām sola sagatavot līdz decembrim. Tomēr starpziņojumā secinājusi, ka Satiksmes ministrija 2022. gadā ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016. gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
