Deviņos mēnešos slimnīcas pārtērējušas 11,6 miljonus eiro, katru mēnesi aptuveni 1 miljonu eiro. Ja tas netikšot apmaksāts, tad nākamgad slimnīcām būs problemātiski sniegt veselības pakalpojumus iedzīvotājiem.
Šogad piešķirtais finansējums stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu apmaksai ir aptuveni 677 miljoni eiro. Šī nauda paredzēta visam gadam, un apjoms balstās uz katras ārstniecības iestādes iepriekšējā gadā sniegto pakalpojumu apjomu. Slimnīcām par pienākumu noteikts ir katru mēnesi izmantot aptuveni 12. daļu no gadam plānotā budžeta. Tomēr realitātē pacientu plūsma ir pārāk liela un neatbilstot NVD noteiktajam finansējumam.
Vairāk pacientu nonākšot neatliekamajā palīdzībā
Latvijas Slimnīcu biedrības valdes priekšsēdētājs Jevģeņijs Kalējs skaidro, ka jau gada sākumā biedrība informēja gan Veselības ministriju, gan arī NVD par to, ka piešķirtais finansējums būs nepietiekams un neatbilst reālajai pacientu plūsmai.
Tas nozīmē, ka slimnīcām ir strikti jāpieturas pie piešķirtajām kvotām un būtībā jāatraida tie pacienti, kuri nav spējīgi samaksāt, bet kuriem kvotu nepietiek.
"Diezgan daudz pacientu tiek pārrakstīti vai ierakstīti rindā jau ne tikai uz nākošo gadu, bet jau uz aiznākošo gadu. Ko tas nozīmē pacientiem – tas nozīmē, ka šā gada pacienti tiks ārstēti nākamajā gadā un nākamā gada pacienti tiks ārstēti jau aiznākamajā gadā – 2026. gadā. Diezgan pagarina rindas, un pacientiem ir jāplāno, kā viņi slimos, jo diemžēl tas pacientu skaits, kas ir šogad, ir nepareizi saplānots," saka Kalējs.
Proti, valsts kvotas ir piešķirtas mazākā apjomā, nekā slimnīcas ir ziņojušas, jo pacienti slimo daudz vairāk un veselības aprūpe ir nepieciešama tūlītēja.
Savlaicīgi nepieejama veselības aprūpe citos posmos, īpaši ambulatori, rada pastiprinātu pacientu nokļūšanu smagā stāvoklī slimnīcās, uzsver biedrība. Tāpēc NVD esot jāveic pasākumi šīs plūsmas bremzēšanai, jo slimnīcu resursi nav neierobežoti. Diemžēl arī nākamajā gadā biedrība neredzot situācijas uzlabošanos, jo no pieejamās informācijas redzam, ka turpinās ambulatorās pieejamības mazināšanās un slimnīcu pakalpojumu skaits tiek iesaldēts, lai gan pieprasījums pēc tiem ir augsts.
Ambulatoros apmeklējumus tiek plānots samazināt no 10,4 miljoniem uz 6,7 miljoniem, tā vietā gan plānots palielināt attālinātās konsultācijas, bet tik un tā tas kopā nesasniedz šajā gadā plānoto, vienlaikus slimnīcu sniegtās neatliekamās palīdzības apjomu plānots iesaldēt, vēsta Slimnīcu biedrība. Lai gan esot skaidrs, ja mazinās ambulatorā pieejamība, tad pieaug neatliekamo pacientu plūsma uz slimnīcu,
jo, savlaicīgi nesaņemot ambulatoro palīdzību, viņi kā akūti un neatliekami pacienti vēršas slimnīcā.
Kalējs arī uzsvēra, ka, ja netiks piešķirts papildu finansējums šo vajadzību nodrošināšanai un slimnīcām būs jātiek galā pašām, tad nākamgad tas skars ne vien pacientus, bet arī medicīnas personālu.
Jo tieši medicīnas personāls ir viens no lielākajiem iekšējiem slimnīcas resursiem. Tādā gadījumā tiks ierobežots ne tikai pacientu skaits, bet arī mediķu skaits.
Kādi risinājumi iespējami
Nacionālais veselības dienests šādus apgalvojumus dēvē par nekorektiem, jo jau gada sākumā slimnīcas tika brīdinātas, ka pārstrāžu apmaksa šogad netiks veikta. Tādu solījumu NVD nemaz neesot izteicis, un slimnīcas saņems valsts finansējumu saskaņā ar noslēgto līgumu, uzsvēra NVD Stacionāro pakalpojumu nodaļas vadītāja Laura Kronberga. Taujāta par to, vai tiešām tādā gadījumā slimnīcām būs jātiek galā pašām, viņa informēja, ka patlaban norit darbs pie veselības aprūpes kopēja budžeta pārskatīšanas, kur atklājies, ka pastāv sadaļas, kurās ir neizpildes un ko varētu novirzīt ārstniecības iestādēm.
"NVD ir veicis visus aprēķinus, ja tas tiks apstiprināts gan Saeimas, gan Finanšu ministrijas, šajās te komisijās, tad mēs varam uz kaut ko cerēt. Bet šobrīd brīva finansējuma, ko novirzīt, mums nav," skaidroja Kronberga.
Tāpat arī viņa uzsvēra, ka jau tagad ir zināms, ka veselības aprūpes sistēmai papildu finansējuma nebūs,
un nākamais gads tiks uzsākts ar tādu pašu finansējumu, kāds tas ir šogad – 1,88 miljardi eiro.
Latvijas Radio sazinājās ar lielajām slimnīcām reģionos, lai noskaidrotu, cik liela pārstrāde ir tur. Liepājas reģionālā slimnīcā atzina, ka neliela pārstrāde esot, taču plašākus komentārus nebija gatava sniegt. Līdzīgu atbildi sniedza arī Vidzemes reģionālā slimnīca, norādot, ka vēl nav skaidrs tas sadalījums, jo, piemēram, neatliekamajā medicīniskajā palīdzībā pārstrādes nemaz vēl neesot.
Savukārt Daugavpils reģionālā slimnīca, kuru tagad daļēji pārņems valsts, iegūstot 80,5% kapitāldaļu un ieguldot 4,6 miljonus eiro tās finanšu stabilizēšanai, informēja, ka šogad ir ļoti rūpīgi sekojuši līdzi kvotu izpildei. Daugavpils slimnīcā norādīja, ka neatliekamajā medicīnas palīdzībā pirmajā pusgadā ir bijusi pārstrāde nepilna pusmiljona eiro apmērā, taču tas veiksmīgi esot pārskatīts un valsts nodrošinās finansējumu.
Šajā nedēļā NVD informēja, ka 2025. gadā nav plānots samazināt plānoto pakalpojumu apjomu.
Vienlaikus regulāri tiek izvērtēta esošo pakalpojumu pieejamība un efektivitāte, kā arī tiek turpināts pilnveidot pakalpojumu sniegšanas nosacījumus, lai nodrošinātu pēc iespējas labāku veselības aprūpi iedzīvotājiem.
Ņemot vērā pakalpojumu struktūras izmaiņas un pacientu skaita pieaugumu, NVD, uzklausot slimnīcu priekšlikumus, plānojot nākamajā gadā pilnveidot pakalpojumu vērtēšanas un plānošanas kārtību. "Līguma apjoma noteikšanā tiks ņemts vērā iepriekšējā periodā faktiski veiktais pakalpojumu apjoms, paredzot iespēju tā pieaugumam līdz 10%. Jāatzīmē, ka, īstenojot šādu kārtību, pastāv riski, ka plānotais apjoms var pārsniegt pieejamo finansējumu. Lai rastu optimālākos risinājumus, kas orientēti uz pacientu vajadzībām, plānots turpināt sadarbību ar nozari, pārskatot tarifus, apmaksas nosacījumus un pakalpojumu apjomus," vēsta NVD.
