ĪSUMĀ:
- Ministre aptur lokālplānojumu, kas dotu zaļo gaismu privātmāju celtniecībai.
- Attīstītājs un arī pašvaldība lokālplānojumu mēģina virzīt vēlreiz jaunā redakcijā.
- Attīstītājs nepiekrīt, ka darītu ko pretēji noteikumiem un pārmetumus noliedz.
- Deputāti steigu, kādā šis jautājums virzīts, neizprot.
- VVD pieprasījis pašvaldībai informāciju, kas nav pievienota lokālplānojumam.
Tā ir vieta netālu no Mašēnu ezera, kur gar vienu malu tek Lielā Jugla. Valsts vides dienests (VVD) iepriekš norādīja uz plūdu riskiem un vērsa uzmanību uz to, ka notiekošās darbības šādās teritorijās ir liegtas. Tikmēr teritorijā notiek būvniecības darbi, pļavā slejas elektrības skapji.
Teritorijas plānojumā te pamatā ir apstādījumu un ūdeņu teritorija. Iepriekšējo lokālplānojumu, kas dotu zaļo gaismu privātmāju celtniecībai, VARAM ar ministres Ingas Bērziņas ("Jaunā Vienotība") parakstu apturēja 25. jūnijā.
"Šajā gadījumā mēs saņēmām iesniegumus un apstrīdēšanas periodā izvērtējām, un konstatējām, ka pēc būtības visa tā lokālplānojuma darbība ir veikta, lai legalizētu iepriekš veiktās darbības, kas neatbilda normatīvajiem aktiem.
Tās arī ir uzskaitītas ministres rīkojumā," skaidroja ministrijas Telpiskās plānošanas un zemes pārvaldības departamenta direktora vietniece Ilze Aigare.
Ministrija uzskaita 10 normatīvo aktu prasību neievērošanu. Taču attīstītājs un arī pašvaldība ar konstatēto nesamierinās un lokālplānojumu mēģina virzīt vēlreiz jaunā redakcijā. Tās sabiedriskā apspriešana sākās 22. oktobrī. Domes priekšsēdētāja Vita Paulāne ("Latvijas attīstībai") skaidro, ka attīstītājs iesniedzis uzlabotu lokālplāna redakciju ar jauniem dokumentiem, kas liekot domāt, ka teritorija nav applūstoša. Pierādīšana – ir vai nav teritorija bijusi applūstoša – ir izšķiroša. Ja nav, līdz šim neatbilstoši izdarīto varēšot mēģināt legalizēt, ja ir – turpināt nevarēs.
Pie jaunpievienotajiem dokumentiem ir šovasar no arhīviem iegūtas izziņas no 2007. un 2009. gada. Pēdējā no tām saistīta ar pagājušā gadsimta 70. gados būvētu dambi gar upi, kas, kā tagad kļuvis zināms, esot 2009. gadā renovēts un teritoriju no applūšanas pasargājot. Ekspluatācijā atjaunošanas projekts gan tā arī netika nodots, par ko izvērtās arī faktiski vienīgās diskusijas pašvaldības domes sēdē, kad šo jautājumu skatīja. Deputāte Renāte Gremze ("Jaunā Vienotība") vaicāja, vai ekspluatācijā nenodošana liecina, ka objekts vēl ir būvniecības procesā, bet uz to atbildes nebija.
Lokālplānojumam pievienotajā 2009. gada projektā redzams, ka dambis ir ierīkots kopā ar nosusināšanai paredzētu grāvi jeb tā saukto pioniergrāvi kā kopēja izbūve. Tā laika satelītattēlos to arī var redzēt, bet vismaz no 2022. gada tur ir līdzenums. Arī, apsekojot teritoriju dabā, nedz dambi, nedz pioniergrāvi arī nevar ieraudzīt, norāda "De facto". Taču izziņas par dambi ir, un pašvaldībai tādēļ neesot pamata apšaubīt tā esamību. "Pirmšķietami mums šķiet, ka tas ir pamats lokālplānojuma apstiprināšanai, bet kompetentās institūcijas tad arī to izvērtēs," saka Paulāne.
Arī attīstītājs uzskata, ka atšķirīgā faktiskā ainava neko nemaina un dambis tur joprojām esot. "Tas līmenis, kas kādreiz bija aizsargdambja līmenis, vienkārši ir zemes līmenis tajā vietā. Līdz ar to jūs neredzat papildu dambi, bet tas dambja līmenis ir tas zemes līmenis, kurš šobrīd arī ir," skaidro attīstītāja pārstāvis Kārlis Opincāns.
Lai gan zemes līmeņa paaugstināšana, lai novērstu pārlieko mitrumu, tieši arī ir viena no kritiski vērtētajām darbībām, attīstītājs nepiekrīt, ka darītu kaut ko pretēji noteikumiem, un jebkurus pārmetumus noliedz.
Deputāti, kas ar teritorijas plānošanu saistītajos jautājumos atturējās, steigu, kādā šis jautājums virzīts, neizprot. Pašvaldībā padziļinātu diskusiju nav bijis, bet ar jautājumu saistītus dokumentus sēdē skaidroja attīstītāju pārstāve. Ropažu novada domes deputāts Gundars Jankovs (Zaļo un Zemnieku savienība) spriež, ka situācija būtu jāvērtē neatkarīgam ekspertam.
"Ko ar viņu darīt – vai nu atjaunot šajā dabiskajā stāvoklī, kas ir bijis, un neko nebūvēt, vai, ja tiešām tik ļoti gribas būvēt un novads to apstiprina – kādas darbības ir jāveic. Vai pilnā teritorijā vai daļējā teritorijā? Kā meliorācijas sistēmas jāizbūvē, lai tiešām šīs mājas kalpotu ilgtermiņā?" – skaidro Jankovs.
Savu viedokli par to atkal plāno sniegt VVD, kas tagad pievienotos dokumentus gan vēl tikai vērtēšot. Šobrīd dienests pieprasījis pašvaldībai informāciju, kas nav pievienota lokālplānojumam.
Pēc lokālplānojuma apstiprināšanas, ja tas notiks, VARAM vērtēs, vai un kā ir atrisināti iepriekšējie pārkāpumi. Šoreiz gan būšot jāiesaistās ar Klimata un enerģētikas ministrijai, jo kopš jūlija tai nodoti līdz šim VARAM pārziņā bijušie vides jautājumi.
Novada būvvaldē par dambi neko nezinot, jo būvvaldes rīcībā šāda projekta nav un attiecīgi tā stāvokli tā nekad nav apsekojusi. Darbība šajā teritorijā ir pastāvīgā būvvaldes redzeslokā. Taču teritorija tiekot regulāri apsekota – arī šogad, kad vairākos zemes gabalos konstatēta nesaskaņota būvgružu uzbēršana, par ko ir uzsākta administratīvā lietvedība.
