Pētījums: mazinājusies cilvēku ar invaliditāti vēlme cīnīties par savām tiesībām

Sabiedrības attieksme un izpratne par cilvēku ar invaliditāti vajadzībām uzlabojas, tā liecina pēc tiesībsarga pasūtījuma veikti pētījumi.  Tomēr iezīmējas arī satraucoša tendence – mazinās cilvēku ar invaliditāti gatavība cīnīties par savu tiesību ievērošanu. Lai simboliski izrādītu atbalstu cilvēkiem ar invaliditāti, piektdien, 27. septembrī, visā Latvijā notiek sociāla akcija "Dažādo kurpju diena".

Pētījums: mazinājusies cilvēku ar invaliditāti vēlme cīnīties par savām tiesībām
00:00 / 04:10
Lejuplādēt

Akcijā piedalījās skolas, valsts un pašvaldību iestādes un daudzi citi. Ar foto un video, kur kājās dažādas kurpes, daudz cilvēku dalījušies sociālajos medijos. Latvijā dzīvo vismaz 200 000 cilvēku, kam ir invaliditāte. Ir svarīgi, lai šie cilvēki justos iekļauti sabiedrībā un netiktu atstumti.

Tādi paši kā ikviens

"Nu agrāk šie cilvēki ar invaliditāti bija kā bubulis un, ka tie ir garīgi nelīdzsvaroti, varbūt ar slimības problēmām. Bet viņiem varbūt ir kādas problēmas, bet viņi ir tādi paši kā mēs, viņi ir sabiedrības locekļi, līdz ar to mums ir svarīgi simbolizēt, lai šie cilvēki iekļaujas sabiedrībā, mēs kļūstam iekļaujošāka sabiedrība un arī šie cilvēki jūtas iekļaujošāki," saka Labklājības ministrijas (LM) parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks (ZZS).

Viņš novērojis, ka pēdējo desmit gadu laikā situācija uzlabojusies un cilvēki kļūst saprotošāki un iejūtīgāki.

Arī cilvēki ar invaliditāti jūtas arvien vairāk iekļauti sabiedrībā. Taču viņš norāda – ir jāuzlabo vides pieejamība un jāveido vairāk šādas informatīvas kampaņas, lai vairotu šo cilvēku piederību sabiedrībai.

LM norāda, ka šogad ir panākti vairāki būtiski uzlabojumi cilvēku ar invaliditāti dzīvēs. Ieviesti divi jauni pakalpojumi ģimenēm, kurās aug bērni ar invaliditāti. Ir arī valsts līdzfinansējums pašvaldībām, kas ļauj nodrošināt aprūpi mājās ģimenēm, bērniem ar invaliditāti.

Ir pieauguši arī divi pabalsti, kas ir saistīti ar invaliditāti. Arī apdrošināšanas stāža pakāpeniskas piemaksas atjaunotas, tai skaitā arī cilvēkiem ar invaliditātes pensiju.

"Mēs nevaram noliegt, ka cilvēki ar invaliditāti joprojām ir tā sabiedrības daļa, kura ir pakļauta lielākam riskam atrasties sarežģītākā situācijā gan no ienākumu, gan iekļaušanas sabiedrībā aspekta. Bet ik gadu ir pasākumi, kas tiek veikti, lai šo cilvēku situāciju uzlabotu ne tikai finansiālā izteiksmē, bet arī pakalpojumu un sabiedrības izpratnes izteiksmē," skaidro Labklājības ministrijas valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa.

Celmiņa arī norādīja, ka diena par dažādajām kurpēm ir par to, lai arī pārējā sabiedrība mazliet iejustos un izjustu to, kā tas ir – būt citās kurpēs un būt atšķirīgam. Aizdomāties par to, cik esam empātiski, pieņemoši un atsaucīgi, tādējādi mazinot aizspriedumus pret citiem, kuriem ir funkcionāli un garīga rakstura traucējumi.

Sabiedrības grupa, kas nevēlas par savām tiesībām cīnīties

Savukārt pēc tiesībsarga pasūtījuma veiktie pētījumi rāda, ka ir uzlabojusies sabiedrības izpratne par cilvēkiem ar invaliditāti. Taču ir arī satraucoša ziņa – ir samazinājusies cilvēku ar īpašām vajadzībām vēlme cīnīties par savām tiesībām un arī iesaistīties sociālajās aktivitātēs.

"Ir biežāk cilvēki vecumā no 61 gada – tie, kuru dzīves kvalitāte salīdzinājumā ar situāciju pirms pieciem gadiem kopumā ir pasliktinājusies, un tie, kas nepiedalās sociālajās aktivitātēs.

Šī ir sabiedrības grupa, kas nevēlas par savām tiesībām cīnīties," skaidro Tiesībsarga diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves.

Ilves norāda, ka ir samazinājusies arī cilvēku ar invaliditāti vēlme iesaistīties dažādās aktivitātēs, kas uzlabotu šo cilvēku tiesības sabiedrībā. Vienlaikus cilvēki vecumā līdz 40 gadiem, kuri dzīvo ārpus Rīgas ar augstāko izglītību un darbu, būtu gatavi vēl vairāk iesaistīties sociālajās aktivitātēs, kas uzlabotu cilvēku ar invaliditāti tiesības.

Sabiedriskajā organizācijā "Apeirons" skaidro, ka šie rezultāti ir nedaudz pārsteidzoši. Tomēr nenoliedzami vides pieejamība ir ārkārtīgi svarīgs faktors, jo bieži vien grūtības sagādā uzkāpt pa kāpnēm, arī ja nav laicīgi pieejamas higiēnas telpas, tad visticamāk cilvēki izvēlēsies nekur neiet. Ivars Balodis arī norāda, ka pēdējos gados ir ļoti maz kampaņas, kurās būtu iepazīstināts ar to, kāds īsti ir cilvēks ar invaliditāti, bieži vien stereotipi un aizspriedumi ir pārāk spēcīgi. Tādēļ daļa no šiem cilvēkiem izvēlas palikt malā.

"Apeironā" arī norāda, ka patiesībā tās vēlmes un vajadzības ir vienkāršas, ikviens cilvēks ar invaliditāti vēlas darīt un sasniegt to pašu, ko vesels cilvēks. Apmeklēt veikalu, pasākumus, pārvietoties pilsētā bez izaicinājumiem un būt par sabiedrības daļu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti