- Iedzīvotāju padomes – rīks iedzīvotāju iesaistei pašvaldības darbā.
- Rēzeknes novada pieredze.
- Dekšāres pagastā padomes locekļi arī paši iesaistās teritorijas labiekārtošanā.
- Maltas pagastā iedzīvotāju padomi sākumā vietvara uztvēra skeptiski, vēlāk kā palīgu.
- Iedzīvotāju padomēm jābūt vēlētām.
Iedzīvotāju padomes – rīks iedzīvotāju iesaistei pašvaldības darbā
Iedzīvotāju padomju veidošana nav pašvaldību pienākums, tomēr jaunais Pašvaldību likums mudina vietvaras meklēt risinājumus, kā aktīvāk iesaistīt vietējos iedzīvotājus dažādu lēmumu pieņemšanā un teritorijas attīstības plānošanā. Un iedzīvotāju padomes ir viens no veidiem, kā to izdarīt. Iedzīvotāju padomēs var darboties visdažādākie cilvēki – vai tas būtu kāds uzņēmējs, pensionārs vai arī bezdarbnieks, tiesa, daži noteikumi tomēr ir.
"Padomē iedzīvotāju interešu pārstāvniecībai var tikt ievēlētas personas, kas sasniegušas 16 gadu vecumu un ir Latvijas vai Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi. Nav saistītas ar domes vēlētajām amatpersonām, proti, nav šīs vēlētās personas kā deputāti, vai arī nav izpilddirektors vai viņa vietnieks.
Nu, jāsaka, ka arī pašvaldībai ir diezgan liela rīcības brīvība domāt, kā vislabāk iedzīvotājus iesaistīt. Varbūt ne tik daudz, lai vispār šo padomi veidotu, bet kā šo padomi veidot,"
sacīja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Ilze Oša.
Lai šādas padomes varētu izveidot, pašvaldībai ir jāizstrādā saistošie noteikumi, kas noteiks, kādā veidā šādas padomes tiks veidotas, kā tās tiks vēlētas un kādas teritorijas pārstāvēs. Lai arī ne daudz, bet vairākām pašvaldībām jau ir pieredze darbā ar iedzīvotāju padomēm, stāstīja domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka.
"Mums ir ap sešām pašvaldībām ar pieredzi, un pārējās, kas šobrīd pārdomā šo – vai veidot, vai neveidot, un arī droši vien kāda daļa skatās, kā veiksies tām pašvaldībām, kuras izveido iedzīvotāju padomes, lai saprastu, vai veidot tādas arī savā pašvaldībā. Piemēram, Rēzeknes novads, Limbažu novads lēma iedzīvotāju padomes veidot jau pēc iepriekšējās reformas. Arī Līvānu pašvaldībai ir salīdzinoši liela pieredze, vēl pat senāka. Un tur šis modelis ir pat atšķirīgāks no pārējām tām, kurām ir vispār pieredze. Bet, jāatzīst, ka ne viss, ko šī te pieredze parāda, ir ļoti uzslavējams. Teiksim, Limbažu novadā šīse iedzīvotāju padomes ir salīdzinoši tādā noplicinātā stāvoklī, bet nevar teikt, ka tās ieņem aktīvu lomu šo mērķu sasniegšanai, kas ir vietējās teritorijas interešu aizstāvēšana. Tās darbojas lokāli, un ne visur sadarbība ar pašvaldību ir izdevusies laba," atzina Stafecka.
Rēzeknes novada pieredze
Rēzeknes novadā iedzīvotāju konsultatīvās padomes oficiāli darbojas jau 12 gadus, kad dome tās iekļāva pašvaldības nolikumā un apstiprināja paraugnolikumu, paredzot to izveidošanas un darbības nosacījumus. Šobrīd visos 28 Rēzeknes novada pagastos un Viļānu pilsētā ir izveidotas iedzīvotāju konsultatīvās padomes, skaidroja Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs no partiju apvienības "Jaunā Vienotība", kustība "Par", Latgales partija.
"Kārtība, kādā veidā mēs izveidojam savā teritorijā šīs iedzīvotāju padomes, pirmkārt, tā ir brīvprātīga pašu iedzīvotāju iniciatīva, un, otrkārt, tas notiek tiešā demokrātijas formā, sanākot uz sapulci un savu attieksmi izsakot, paceļot roku sapulces laikā. Tā ir iedzīvotāju pašiniciatīva arī noteikt kārtību, kādā veidā viņi šo padomi veido. Ja, piemēram, Ozolaines teritorijā šī padome veidota pēc savdabīga šūnu teritoriju principa, kad katra sādža tur pārstāvēta ar sādžas vecākajiem, tad ir teritorijas, kur cenšas apzināti aptvert visus slāņus gan vecuma struktūras ziņā, gan arī nodarbošanās ziņā," skaidroja Švarcs.
Viņš gan atzina – tikai mazākā daļa no padomēm darbojas aktīvi.
"Tādas aktīvākās, kas strādā un apzinās savu lomu, varētu būt 30% tikai. Diemžēl arī 30% tā objektīvā aktivitāte ir ļoti zems rādītājs.
Pirmkārt, var gadīties, ka šī iedzīvotāju kopiena ir pietiekoši pasīva un nevar atrast nevienu tādu līderi, kurš šo institūciju pārstāv. Otrs, kas diemžēl ir ļoti liels akmens mūsu pašu dārzā, vietējo teritoriju pārvaldes, manuprāt, uzskata, ka kādā mērā šādas iedzīvotāju padomes ir piektais ritenis, kas var traucēt. Ja šie cilvēki nespēs mainīt viedokli par šādu demokrātijas izpausmi kā iedzīvotāju padomes, tad nāksies mainīt cilvēkus," sacīja Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs.
Kā vienu no iespējām veicināt cilvēku motivāciju darboties padomēs Švarcs minēja, piemēram, ceļa izdevumu kompensēšanu.
"Pirms tam runājot, vai būtu jānosaka atlīdzība, pielīdzinot šīs iedzīvotāju konsultatīvās padomes kādas pašvaldības komisijas darbības stilam, tad liela daļa no padomes locekļiem ir teikuši, ka diez vai, jo tad zudīs pareizā motivācija iesaistīties aktivitātēs," sacīja Švarcs.
Dekšāres pagastā padomes locekļi arī paši iesaistās teritorijas labiekārtošanā
Viena no aktīvākajām Rēzeknes novada iedzīvotāju konsultatīvajām padomēm ir Dekšāres pagastā. Viņi oficiāli darbojas nepilnus četrus gadus un iedzīvotāju konsultatīvo padomi izveidoja pirms administratīvi teritoriālās reformas, Dekšāres pagastam vēl esot Viļānu novada sastāvā. Tās priekšsēdētāja ir Jolanta Smane.
"Mums bija iedzīvotāju sapulce, un mūsu pagastvecis izdomāja, ka vajag konsultatīvo padomi. Un no tiem, kas bija sanākuši, no tiem arī vēlēja to konsultatīvo padomi. Es vēl biju tikai nesen atgriezusies no Rīgas, manī laikam perspektīvu saskatīja cilvēki, un arī mani ievēlēja tajā konsultatīvajā padomē. Sākumā mēs nezinājām, ko mums darīt, pētījām Rēzeknes novada nolikumu, kas ir konsultatīvām padomēm," atcerējās Smane.
Lai apzinātu risināmo jautājumu loku, viņa daudz runājās ar vietējiem. Ar laiku radās arī sapratne par konsultatīvās padomes lomu un iespējām uzlabot dzīvi pagastā. Šobrīd konsultatīvajā padomē darbojas sabiedriski aktīvi dažādu jomu pārstāvji – studenti, uzņēmēji, zemnieki un valsts pārvaldes darbinieki. Kopā viņi sanāk vismaz četras reizes gadā.
"Reāli jau vairāk ir paredzēts tā, ka konsultatīvā padome ir tā kā vidutājs starp pašvaldību un iedzīvotāju. Informē iedzīvotājus par pašvaldības aktualitātēm un informē pašvaldību par iedzīvotāju vēlmēm, vajadzībām un degošām visādām lietām," padomes lomu skaidroja Smane.
Viņa norādīja, ka pašvaldība viņu darbošanos atbalsta un iespēju robežās arī risina norādītās problēmas.
"Jo tas ir reāls rīks, kā sasniegt vairāk iedzīvotājus, nevis tikai vienkārši pašiem kaut ko lemt, bet uzklausīt reālas lietas, kas ir vajadzīgas tai teritorijai."
Dekšāres pagasta iedzīvotāju konsultatīvā padome ne tikai nodod informāciju par risināmām problēmām pašvaldībai, bet daudzas lietas īsteno arī paši, iesaistot aktivitātēs vietējos iedzīvotājus.
"Mēs mēģinām pavilkt uz augšu kopumā dzīvi savā pagastā, lai cilvēki tic tai vietai, kur dzīvo, lai viņi darbojas tai vietai, kur viņi dzīvo, nevis sēž katrs savā alā un gaida, ka kāds atnāks un visu sakops, un visu izdarīs," Smane stāstīja par dažiem viņu īstenotajiem darbiem. "Rīkojām tikšanos ar pensionāriem, kur saorganizējām veselu koncertprogrammiņu ar muzikantu un ar bērniem, un ar cienastiem, un dāvanām."
Nesen viņi piedalījās arī Britu padomes pārstāvniecības Latvijā projektu konkursā un ieguva finansējumu pagasta teritorijas labiekārtošanas talkai, iegādājās trimmeri, darbarīkus un bezvadu skaļruni.
Smane atklāja, ka drīzumā sadarbībā ar pašvaldību iegūtā finansējuma ietvaros viņi uzstādīs arī divus jaunus soliņus: "Viens Dekšāru galā un otrs Varakļānos. Mums veikala pašiem nav, autoveikals brauc tikai divreiz nedēļā, un cilvēkiem vajag kaut ko nopirkt ne tikai tajās dienās, kaut kādās darīšanās, vai uz aptieku. Tad ir doma novietot divus soliņus, kur cilvēki zina, ka uz tā soliņa otrs atrodas, ka viņu vajag aizvest uz paredzēto galu. Tāda šiltīte varētu būt "Aizved mani uz Varakļāniem!" vai "Aizved mani uz Dekšārēm!". Audzināt atbildību. Jo nav jau tā, ka tiem cilvēkiem, kam nav tās automašīnas, viņiem ir arī viegli vienmēr prasīt palīdzību."
Latvijas Radio kopā ar Dekšāres pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētāju Smani devās apskatīt dažas viņu realizētās idejas un vēl darāmos darbus. Braucot garām kādai ceļa malā esošai lauku viensētai, Smane rādīja uz pastkastīti: "Te mēs nokrāsojām dzeltenā košā krāsā pastkastīti, bet mēs baidījāmies, vai mums atļaus vai neatļaus nokrāsot, bet bija ļoti priecīgi un atļāva, tāpēc mums ir košas pastkastītes šur tur pagastā." Viļānu apvienības pārvalde šim nolūkam esot iedevusi dzeltenu krāsu, un vairāki brīvprātīgie, iedzīvotāju konsultatīvās padomes rosināti, nokrāsojuši pastkastes, kurām vecā krāsa bija nolupusi.
Braucot pa pagasta lauku teritoriju, Latvijas Radio un Smane piestāja pie krucifiksa, kas atrodas mazas ēkas iekšpusē. "Šobrīd mēs atrodamies Puduļos pie krucifiksa mājiņas. Viņa tādā diezgan bēdīgā stāvoklī, bet tantes te nāk un kopj, un skaita lūgšanas, un ziemas spelgonī puteņos gaida autoveikalu atbraucam krucifiksa mājiņā. Un tad mēs domājam, kā piesaistīt līdzekļus, lai salabotu šo krucifiksa mājiņu. Redzēs, kā sanāks. Varbūt pašvaldību varēsim iesaistīt," par nākotnes plāniem stāstīja Smane.
Dekšāres ciema centrā pie dīķa ierīkota publiskā atpūtas vieta ar soliņiem, galdiņiem, peldvietu un grila vietu. Smane rādīja uz lielu, apaļu puķudobi: "Mēs kā konsultatīvā padome esam ierīkojuši šo puķu dobi, kur savācām puķes no dažādām tantēm, savadājām. Pēc tam bija liela talka, bija sanākušas puķu kopējas dāmas, sadomāja, kā labāk sastādīt."
Dekšāres pagasta iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētāja Smane atzina – daudz kas veiksmīgai darbībai ir atkarīgs no viņas iniciatīvas, taču,
lai ieceres īstenotu, arī iedzīvotāju konsultatīvās padomes locekļiem jābūt aktīviem, zinošiem un saliedētiem.
Maltas pagastā iedzīvotāju padomi sākumā vietvara uztvēra skeptiski, vēlāk kā palīgu
No 2011. gada Rēzeknes novadā darbojas Maltas pagasta iedzīvotāju konsultatīvā padome. Juris Dombrovskis tās priekšsēdētājs ir jau sešus gadus. Padome sanāk kopā vienu reizi mēnesī.
"Mums ir gan senioru pārstāve, gan jauniešu pārstāvji, ir iestāžu darbinieki, ir uzņēmēji, ir militārā dienesta pārstāvji. Sastāvs ir dažāds – no dažādām jomām un sfērām. Parasti aicinām uz sapulci arī pagasta pārvaldes vadītāju, tagad apvienības vadītāju, ja nepieciešams, arī kādi speciālisti tiek pieaicināti," stāstīja Dombrovskis.
Viņš norādīja, ka visbiežāk apspriestie padomes jautājumi ir ceļu uzturēšana un teritorijas labiekārtošana.
"Gan to, ko mēs paši redzam, gan to, ko mums pasaka draugs, kaimiņš, mēs piefiksējam un tālāk nododam. Un arī satiekot cilvēkus uz ielas, kas izsaka kādu savu prieku vai sāpi, mēs mēģinām piefiksēt un tālāk arī izrunāt. Protams, neesam mēs tāda institūcija, kas baigi var kaut ko ietekmēt. Tīri ar lūgumiem mēs varam griezties pie vietējās varas un lūgt kaut kādu problēmu atrisināt, ja tas ir pašvaldības spēkos, ja nav, jāiesaista kādas citas iestādes," sacīja Dombrovskis.
Viņš atklāja – sākumā pagasta pārvaldes vadībai bijusi skeptiska attieksme, bet ar laiku tas mainījies: "Saprata, ka mēs varam būt tie, kas vismaz ar savām idejām varam piepalīdzēt. Un arī tagad diezgan aktīvi mēs visu laiku komunicējam arī ar apvienības vadītāju. Viņš ir ļoti pretimnākošs, vienmēr uzklausa un mēģina iespēju robežās šos jautājumus risināt."
Viņi paši gan sabiedriskās aktivitātēs neiesaistās, kā to dara, piemēram, Dekšāres pagasta iedzīvotāju konsultatīvā padome: "Ja pārāk daudz veltīs savu brīvo laiku, manuprāt, ātri vien lielākā daļa aizmuks projām."
Dombrovskis minēja piemēru, kur Maltas pagasta iedzīvotāju konsultatīvajai padomei ir bijusi nozīmīga loma: "Daudziem iedzīvotājiem bija tāda vēlme, vai varētu ģimenes ārstus pārcelt tuvāk, jo tagad viņi ir turpat, kur bijusi agrāk poliklīnika – diezgan patālu no iedzīvotāju lielākās koncentrācijas. Mēs sākām izskatīt arī ar pagasta pārvaldi, ka varētu ģimenes ārstus pārcelt uz telpām Brīvības ielā 6. Un rezultātā šobrīd jau notiek remontdarbi, ceram, līdz gada beigām telpas tiks sakārtotas. Mēs dabūsim ģimenes ārstus praktiski Maltas centrā pie daudzdzīvokļu mājam. Varbūt tas nav mūs nopelns, bet tā ideja jau sen nāca no iedzīvotājiem, un mēs viņu novedām tālāk, un rezultāts šobrīd ir."
Dombrovskis iedzīvotāju konsultatīvo padomi uzskata par palīgu pašvaldībai: "Ja gadījumā viņi kaut ko nepamana, iedzīvotājs noteikti pamanīs.
Labo varbūt ne vienmēr, bet slikto vienmēr pamanīs, un rezultātā tas tiks sakārtots."
Iedzīvotāju padomēm jābūt vēlētām
Būtiski, ka jaunais Pašvaldību likums nosaka iedzīvotāju padomēm tiesības pašām iesniegt lēmumprojektus izskatīšanai domē. Šādu tiesību šobrīd nav nevienai citai konsultatīvajai padomei, kādas jau šobrīd darbojas pašvaldībās dažādās nozarēs. Iedzīvotāju padomēm ir arī tiesības ierosināt publiskās apspriešanas.
Domnīcas "Providus" vadošā pētniece Stafecka uzsvēra – svarīgi ir arī tas, ka šādām padomēm jābūt vēlētām: "Un arī viena svarīga prasība, ka šīm iedzīvotāju padomēm ir jābūt vēlētām. Nevar būt tā, ka pašvaldība izsludina pieteikšanos, jebkurš piesakās un tādā veidā iedzīvotāju padomi izveido. Nē, ir jābūt šim vēlēšanu brīdim, kad arī vietējie iedzīvotāji izvirza to cilvēku, kam viņi vairāk uzticas, kas varētu labāk pārstāvēt, kurš labāk zina, kas uz vietas notiek. Pārējās visas lietas, kas attiecas uz to, cik bieži padomes sanāk vai kāda ir to kompetence, ir lielā mērā atkarīgas, kā šis nolikums tiks izstrādāts. Vēl likums arī pasaka, ka pašvaldībai, lemjot par to, kā attīstīt vietējo teritoriju, labiekārtot to, kā attīstīt kultūras dzīvi vai saimniecisko darbību, ja pašvaldība lemj kādas būtiskas izmaiņas, kas skar noteiktu teritoriju, tad šajā teritorijā izveidotajai iedzīvotāju padomei ir jāprasa viedoklis, jālūdz viedoklis, ko viņi domā par šo pašvaldības ieceri."
Tiesa, cik veiksmīga būs sadarbība starp pašvaldību un iedzīvotājiem, atkarīgs no abu pušu ieinteresētības, aktivitātes un prasmes sadarboties.
Domnīcas "Providus" vadošā pētniece Stafecka norādīja – ne vienmēr iedzīvotājiem ir vēlme būt aktīviem un ticība, ka viņi paši spēj ietekmēt kādus procesus: "Mēs zinām, ka iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās bija ļoti zems vēlētāju līdzdalības līmenis, un cilvēki kopumā ir ļoti apātiski, un tāpēc varbūt kādu laiku tas prasīs saprast, ko tad tās iedzīvotāju padomes dod. Un cilvēkiem arī jāspēj ieraudzīt, ka viņi paši var uzņemties atbildību par lietām, kas notiek apkārt. Kaut vai pievēršot tam uzmanību, ka viena vai otra lieta ir slikti sakārtota, pievērst pašvaldības uzmanību. Un tas arī prasa zināmu spēju uzņemties atbildību par to, kas notiek man apkārt. Bet var būt arī pilnīgi pretēji izaicinājumi pašvaldībām, kad iedzīvotāji ir īpaši aktīvi, un tad tas rada daudz papildu darbu pašvaldībai – skaidrot, atbildēt uz jautājumiem, un tad jāmeklē cits sadarbības modelis. Jāvienojas, kuros jautājumos iedzīvotājiem ir iespējas aktīvi iesaistīties un kā savstarpēji respektēt abas puses."
Katra vietvara var pati lemt, kā iesaistīt iedzīvotājus domu apmaiņā vai lēmumu pieņemšanā – vai tās būtu sabiedriskās apspriedes, darba grupas vai kāds cits veids. Tiesa, ne vienmēr paši iedzīvotāji ir apmierināti ar pašvaldības komunikāciju ar iedzīvotājiem, atzina VARAM valsts sekretāra vietniece reģionālās attīstības jautājumos Oša.
"Arī mēs ministrijā esam saņēmuši sūdzības, ka pašvaldības maz iesaista iedzīvotājus lēmumu pieņemšanā, tai skaitā arī pēc reformas.
Attiecības starp iedzīvotāju un domi ir kļuvušas tālākas visās nozīmēs – gan laika ziņā, gan komunikācijas ziņā. Man liekas, ka tieši tie gadījumi, kad iedzīvotāji varētu vērsties pašvaldībā un lūgt pašvaldībai vai iniciēt pašvaldībā, lai tiek strādāts pie saistošajiem noteikumiem par iedzīvotāju padomju izveidi," sacīja VARAM pārstāve.
Tikmēr portālā "manabalss.lv" jau šobrīd tiek vākti iedzīvotāji paraksti, lai aicinātu Madonas novada pašvaldību izstrādāt saistošos noteikumus par iedzīvotāju padomju dibināšanu un to darbību.
