Dienas ziņas

Latgales kongresu piemin, cildinot latgaliešu dižgarus

Dienas ziņas

(Zīmju valodā). Dienas ziņas

Saeimā atzīmē Latgales kongresa gadadienu

Saeimā piemin Latgales kongresa gadadienu, Rēzeknē cildina latgaliešu dižgarus

Ceturtdien, 27.aprīlī, aprit 106 gadi kopš vēsturiskā Latgales kongresa sanākšanas. Kongresa, kura lēmums deva pamatu tādas Latvijas valsts dibināšanai, kādā dzīvojam šodien. Vēsturiskais notikums tika atzīmēts īpaši sasauktā Saeimas ārkārtas sēdē ar augstāko valsts amatpersonu dalību un Latgales karoga svinīgi pasniegšanu.  Bet Latgales kongresa sanākšanas pilsētā Rēzeknē to atzīmēja ar ekskursiju, izstādēm un galda spēli.

Latgales savdabība ir pašsaprotama daļa no Latvijas daudzveidīgā un krāšņā latviskuma. Tādēļ arvien vairāk ikdienā jāiedzīvina arī latgaliešu valodas lietojums informatīvajā telpā, tai skaitā arī sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos, tā savā uzrunā norādīja valsts prezidents Egils Levits.

"Lai myusu karūgi pleivoj breivā Latvejā! Lai Latgola ar sovu karūgu ir lapna i stypra par Latveju!"  sacīja prezidents.

Saeimas priekšsēdētājs Edvards Smiltēns ("Apvienotais saraksts") sacīja, ka Latgales kongresa diena ir simbolisks žests, ka Latgalē un visā Latvijā atceras vēsturiskos notikumus, kas ir bijuši par pamatu Latvijas valsts izveidošanai. Gan viņš, gan arī premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") īpaši uzsvēra nepieciešamību pēc vienmērīgas reģionu attīstības.

"Gan šeit, Saeimā, gan valdībā mums ir vēl drosmīgāk jāiet tālāk. Mēs nevaram aprobežoties tikai ar simbolisku vai emocionālu atbalstu. Svarīgākais Latvijas valsts parlamenta un valdības uzdevums ir panākt līdzvērtīgu visu Latvijas iedzīvotāju labklājības pieaugumu, reģionālās nevienlīdzības mazināšanos un nabadzības izskaušanu," sacīja Smiltēns.

Savukārt Kariņš norādīja, ka "mums ir svarīgi atcerēties un gādāt par to, ka apstākļi būtu labvēlīgi, ka investīcijas iziet visā Latvijā, tieši balstoties uz mūsu jaunajiem, skaidri definētajiem novadu centriem".

Saeimā svinīgi tika pasniegts latviešu vēsturiskās zemes Latgales karogs, kuru šomēnes apstiprināja Valsts prezidents.

Tā tumši zilajā krāsā ir ieaustas gadsimtu tradīcijas un tikumiskās vērtības. Tā ir rudzupuķu krāsa, kas redzama arī seno latgaļu goda drēbēs, sievu villainēs un vīru vamžos, un simbolizē Latgali gan kā tradicionālu Zilo ezeru zemi, gan Māras zemi, jo zilā krāsa katoļu baznīcā ir Jaunavas Marijas simbols.

Latgalieši lepojas ar savu mūziku, tāpēc ceturtdien vairākās radio stacijā skanēja latgaliešu mūzika. Vēl Latgales latvieši lolo savu literatūru, tāpēc bibliotekāri plauktos izcēluši latgaliešu dzejnieku un rakstnieku grāmatas. Un vēl – Latgalē ciena savas identitātes un kultūras sludinātājus, kas šīs zemes piederību Latvijai pierādīja pirms 106 gadiem. Ceturtdien viņus varēja iepazīt pārgājienā pa Rēzeknes ielām.

Pārgājiena dalībniekus skaits nav liels, bet raibs. Arī dzīvnieki un mazi bērni. Visus vieno vēlme izzināt Rēzeknes un Latgales vēsturi.

"Es esmu topošā sociālo zinību skolotāja un ceru, ka arī turpmāk varēšu skolēniem šo informāciju nodot," atklāja rēzekniete Jūlija.

"Jaunas emocijas, jaunas zināšanas. Es šodien biju Nautrēnu vidusskolas muzejā, tur tieši par to pašu," stāstīja rēzekniete Jekaterina.

Latgalieši lolo savu dižgarus piemiņu. 20. gadsimta pirmajā pusē strādājošo sabiedrisko darbinieku vārdā nodēvētas septiņas ielas, saskaitījis ģeogrāfs.

"Gan jau, ka Trasuns, Kemps, Rancāns un pārējie Latgales varoņi neapvainotos, ka mēs viņus nosauktu par influenceriem. Noteikti jāmin viņu sabiedriskā darbība. Nav noslēpums, ka Latgale izsenis bijusi katoliska zeme, kur Baznīcai bija svarīga nozīme," stāstīja pārgājiena gids Lauris Magazeinis.

Sociālo tīklu vietā Francis Trasuns un Nikodems Rancāns izmantoja Baznīcas kanceli. Viņu un vēl Franča Kempa ielas arī ģeogrāfiski atrodas teju līdzās. Pārsvarā šo Latgales dižgaru vārdos Rēzeknē ielas pārsauca pēc Latvijas Neatkarības atjaunošanas. Taču, ir arī izņēmumi – Nikodemam Rancānam un brāļiem Skrindām šāds gods piešķirts jau starpkaru Latvijas laikā.

"Brāļu Skrindu iela tika pārdēvēta jau 1923. gadā. Kazimirs Skrinda, ļoti pazīstams sabiedriskais darbinieks un ilgstošākā tolaik latgaliešu atmodas laikraksta "Drywa" redaktors veselus 10 gadus. Viņa brālis Antons Skrinda. Arī pazīstams darbinieks, viņš mirs 1918. gadā no slimības. Savukārt Kazimirs Skirnda 1919. gadā, tātad viņi jau bija miruši," stāstīja Latgales kultūrvēstures muzeja vēsturnieks Vladislavs Malahovskis.

Ceturtdien visas dienas garumā Rēzeknē tika aicināts pie pieminekļa Latgales kongresam atstāt ziedus. Pārgājiena dalībnieki gan tos atstāja pat vairākās vietās.

Rēzeknes bibliotēkā izceļ to, kā Latgales kongresa gadadienas atzīmētas dažādākajos laikos un vietās, tostarp – kā to darīja latgalieši trimdā. Mūsdienās, kad šī jau ir kalendārā iezīmēta atceres diena, aizvien vairāk novērtē pagājušā gadsimta pirmās puses latgaliešu ieguldījumu.

"Kad sākās Atmoda, tad arī mēs vairāk uzzinām par to, kas ir Trasuns, kas ir Kemps, kas ir Valērija Seile, kāds ir viņu devums un kā mēs mūsdienās vērtējam viņu devumu," pauda Rēzeknes Centrālās bibliotēkas vadītāja Ruta Suseja.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti