Tikšanās ar Valsts prezidentu Levitu pirmdien Rīgas pilī pulcēja pašvaldību vadītājus no dažādām Latvijas pusēm. Pilsētu un novadu vadītāji ar atsevišķiem ministriem un prezidentu pārrunāja pakalpojumu pieejamību un tautsaimniecības izaugsmi novados pēc administratīvi teritoriālās reformas, enerģētikas problēmas, skolu tīkla sakārtošanu un arī civilās aizsardzības jautājumus. Tikšanās mērķis – valstij gūt kopēju priekšstatu par šīm tēmām.
"Mēs runājam arī par skolu tīklu un ceļu tīklu – it kā divas dažādas ministrijas, bet, no pašvaldību viedokļa raugoties, tie ir ļoti cieši saistīti jautājumi," atzīmēja Levits.
Civilās aizsardzības jomā galvenais uzlabojums – sadarbība. Gan starp dažādām pašvaldībām, gan valsts un pašvaldības līmenī.
Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis norādīja, ka ar novadu mēriem jau iepriekš bijusi kopīga tikšanās. Tajā ar jomas ekspertiem pārrunāti turpmākie uzlabojumi.
Kaminskis skaidroja: "Mums bija iespēja sapulcināt pie sevis uz tikšanos pašvaldību vadītājus, es uzskatu, ka vienus no labākajiem ekspertiem. Faktiski šī diskusija ir sākusies – kā tad jādara? Šodien jau nav jāiedod recepte. Ir jāizanalizē monitorings tām vietām, kur kaut kas nav izdevies. Tai skaitā kovida jautājums, tai skaitā ukraiņu jautājums, tai skaitā plūdu jautājums, kas bija tikko."
Nepieciešamības gadījumā par vajadzīgu var kļūt arī civilās aizsardzības sadarbība starp valstīm. To īpaši pirmdien uzsvēra pierobežu pašvaldību vadītāji. Piemēram, atsevišķās Jelgavas novada vietās ugunsdzēsējiem loģiskāk būtu steigties palīgā no Lietuvas, nevis no kāda Latvijā esoša depo. Un otrādi – ir gadījumi, kad Lietuvas pusei Latvijas ugunsdzēsēji var būt pieejamāki.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks ("Apvienotais saraksts") norādīja: "Ir jāplāno lielākā mērogā šī sadarbība un dažreiz pat starptautiski, ko mums šodien pateica pierobežas mēri. Savukārt operatīvā vadība ir jārisina lokāli – mērs koordinē savus resursus un dod sava veida uzdevumus iesaistītajām valsts institūcijām un dienestiem."
Vēl viena sastrādāšanās pakāpe krīzes situācijās – valsts vai pašvaldības iestāžu kopīgs darbs ar privāto sektoru. Arī tas jau izmantots, piemēram, Jēkabpils plūdu gadījumā. Tomēr arī šajā ziņā savi uzlabojumi ir nepieciešami, norādīja tikšanās dalībnieki.
KONTEKSTS:
Pērn oktobrī stājās spēkā grozījumi Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, kas paredz pašvaldību pienākumu izstrādāt civilās aizsardzības plānus, aptverot arī rīcību militāra apdraudējuma gadījumā.
