Latvijas Radio darbinieki prasa apturēt sabiedrisko mediju apvienošanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvijas Radio darbinieki atklātā vēstulē valsts amatpersonām prasa apturēt sabiedrisko mediju apvienošanu, jo uzskata, ka "nepamatotā steigā virzītie likuma grozījumi, kas no 2024. gada 1. janvāra paredz apvienot Latvijas Radio un Latvijas Televīziju, nevis veicinās sabiedrisko mediju stiprināšanu, bet gan vājinās to ietekmi un palielinās politiskās manipulēšanas risku".

Kopumā atklāto vēstuli kopš piektdienas pēcpusdienas parakstījis 191 Latvijas Radio darbinieks, arī informatīvi analītisko programmu žurnālisti, visu kanālu, tāpat arī tehnisko un atbalsta struktūrvienību vadītāji un darbinieki, paziņojumā medijiem informēja Latvijas Radio.

Dokumenti

Latvijas Radio darbinieku vēstule

Lejuplādēt

4.45 MB

Latvijas Radio darbinieki uzskata – ja lēmums par sabiedrisko mediju apvienošanu nepieņem reizē ar koncepciju par sabiedrisko mediju statusam atbilstošu finansēšanas modeli, tad šobrīd sabiedrisko mediju apvienošana ir nepamatota.

Latvijas Radio darbinieki iebilst pret steidzamības kārtā Saeimā virzītajām likuma izmaiņām, kas paredz Latvijas Radio un LTV apvienošanu uzņēmumā "Latvijas Sabiedriskais medijs" jau no nākamā gada.

Pašlaik plānots, ka jau šonedēļ, 30. martā, Saeima par likuma izmaiņām, kas paredz mediju apvienošanu, balsos otrajā, jau galīgajā, lasījumā.

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) sāktās sabiedrisko mediju pārvaldības reformas mērķis ir izveidot vienotu sabiedrisko mediju, kam ir nodrošināts neatkarīgs un prognozējams, Eiropas vidējam līmenim atbilstošs finansējums.

SEPLP par piemērotāko finansējuma modeli uzskata sasaisti ar noteiktu nodokļu ieņēmumiem,  paredzot novirzīt sabiedrisko mediju finansēšanai 1,3% no IIN un 2,12% no akcīzes nodokļu kopbudžeta ieņēmumiem, sākot ar 2027. gadu, atgādina Latvijas Radio.

Īpaši izveidotā darba grupa apvienotā medija finansēšanas modeļa izstrādei uzsāka darbu vien pirms nedēļas, bet Finanšu ministrija jau pērn savā atzinumā pauda, ka SEPLP izstrādātajā sabiedrisko mediju apvienošanas modelī nav skaidri norādītas izmaksas un tāpēc neatbalsta šī jautājuma virzību.

Turklāt, virzot lēmumu par Latvijas Radio un LTV apvienošanu, otrajā lasījumā iesniegta vairāki koalīcijas partneru priekšlikumu, kas paredz būtiskas izmaiņas, tai skaitā mazākumtautību valodās raidošā Latvijas Radio 4 – Doma laukums faktisku likvidāciju, kā arī apvienotā medija galvenā redaktora ietekmes un neatkarības no valdes mazināšanu. Tāpat 2. lasījumā iesniegts arī priekšlikums sabiedriskajā medijā aizliegt kandidēt uz amatiem tiem, kas strādājuši ārvalstu finansētās nevalstiskās organizācijās, norāda Radio.

"Notiekošais liek domāt, ka šādā apvienošanās procesa virzībā izpaužas politiķu izpratnes trūkums par sabiedrisko mediju nozīmi Latvijas mediju telpas stiprināšanā

un atsevišķu politiķu vēlme uz sabiedrisko mediju vājināšanas rēķina gūt lielāku ietekmi pār sabiedrisko domu, izmantojot angažētus komercmedijus un sociālos tīklus," teikts Radio darbinieku vēstulē.

Tādēļ Latvijas Radio pārstāvji aicina "apturēt likuma grozījumus līdz brīdim, kad būs skaidri un saprotami ieguvumi no apvienošanās procesa. Īpaši svarīgi tas ir šobrīd – laikā, kad Latvijas informatīvā telpa ir pakļauta nopietniem ārējiem apdraudējumiem."

Latvijas Radio žurnālists un diskusiju vadītājs Aidis Tomsons norādīja, ka nepamatotā steigā virzītie likuma grozījumi par Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas apvienošanu nedod nekādas garantijas, ka būs solītie papildu līdzekļi sabiedrisko mediju stiprināšanai.

"Mums skaidri sacīja, ka lēmums par apvienošanu tiks pieņemts kopā ar lēmumu par jaunu finansēšanas modeli. Šobrīd par to ir izveidota darba grupa un viņiem ir divi mēneši laika. Kāpēc pēkšņi steidzamības kārtā nedēļas laikā tiek dzīts cauri, ka lēmums jāpieņem tagad? Mēs gribētu diskutēt par apvienošanu. Mēs redzam daudz ieguvumu, ja to izdara kvalitatīvi. Mēs gribētu, ka mēs attīstāmies, ka mēs ejam uz priekšu, medijs kļūst stiprāks. Mēs gribam, ka tas ir kvalitatīvi izstrādāts," sacīja Tomsons.

SEPLP vadītājs Jānis Siksnis savukārt pirmdien intervijā Latvijas Radio klāstīja, ka padome neredz vajadzību kavēties ar mediju apvienošanu, jo Covid-19 pandēmija un Krievijas sāktais karš pret Ukrainu pierādīja, cik svarīgi ir stiprināt sabiedriskos medijus, un procesa atlikšana, pēc viņa vārdiem, tikai palielinās neskaidrību pašiem medijiem un atliks attīstības jautājumus.

Turklāt aplēses liecina, ka mediju apvienošanai būs nepieciešami aptuveni deviņi mēneši,

tāpēc izmaiņas likumā būtu jāpieņem līdz aprīlim, lai apvienošanās varētu notikt no nākamā gada.  

Pēcpusdienā ar paziņojumu "Twitter" klajā nāca premjers Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības". Viņš piekrīt, ka jāatceļ sabiedrisko mediju apvienošanas steidzamība, likums jāskata ierastā kārtībā trīs lasījumos. Par šo tematu būtiska publiska diskusija, kā arī mediju politikas jautājumi jāskata kopsolī ar mediju politikas pamatnostādnēm un finansējuma iespējām.

Koalīcijā aicina atcelt steidzamību sabiedrisko mediju apvienošanas jautājumam
00:00 / 03:42
Lejuplādēt

Tam piekrīt arī Apvienotais saraksts. Savukārt Nacionālās apvienības pārstāvji piekrituši atsevišķi atlikt rosinājumu 2026.gadā atteikties no programmu finansēšanas krievu valodā.

KONTEKSTS:

Saeima jau ir tikusi līdz konceptuālam atbalstam sabiedrisko mediju apvienošanai un apvienotā Latvijas Sabiedriskā medija izveidei. Paredzēts, ka 2024. gada 1. janvārī darbu sāks apvienota juridiskā vienība – Latvijas Sabiedriskais medijs, kurā Latvijas Radio, Latvijas Televīzija un portāls LSM.LV saglabājas kā atsevišķas vienības, tajā skaitā atsevišķi ziņu dienesti.

Taču plānota Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas atbalsta struktūru saplūšana. Līdz 2025. gadam jāsagatavo apvienota vidējā termiņa stratēģija. Ar to saistīta arī finansējuma modeļa maiņa. Tam īpaši veidotā darba grupa vienojās par aprēķinu precizēšanu nolūkā piecu gadu laikā sasniegt Eiropas Savienības valstu vidējo finansējuma līmeni, kas ir 0,16% no iekšzemes kopprodukta. Saskaņā ar Eiropas raidorganizāciju apvienības datiem Latvijas sabiedrisko mediju finansējums 2020. gadā bija trešais zemākais Eiropas Savienībā, sasniedzot 0,1% no IKP.

Finansējuma modeļa maiņas likuma grozījumus iecerēts sagatavot šopavasar, lai Saeima tos pagūtu pieņemt līdz Jāņiem.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti