Rīkojuma projekts paredz, ka valsts iegūst līdzdalību SIA "Daugavpils reģionālā slimnīca", pieņemot bez atlīdzības Daugavpils valstspilsētas pašvaldībai piederošās 5 841 391 kapitāla daļas un Augšdaugavas novada pašvaldībai piederošās 583 337 kapitāla daļas. Par valsts kapitāla daļu turētāju iecelta VM.
Valsts līdzdalība Daugavpils reģionālajā slimnīcā tiek īstenota pēc slimnīcas īpašnieku lūguma, jo slimnīca saskārusies ar smagām finanšu problēmām.
Tāpat valdība atbalstīja plānu šogad slimnīcas pamatkapitālā ieguldīt 4 619 668 eiro. Pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi tiks izmantoti slimnīcas finanšu stabilizēšanai, tai skaitā parādu dzēšanai piegādātājiem un īstermiņa saistību segšanai. Daugavpils reģionālās slimnīcas pamatkapitāls pēc finanšu līdzekļu ieguldījuma būs 13 705 564 eiro.
Daugavpils slimnīcas finanšu stāvoklis ir stabils, taču maksātnespējas risks joprojām ir liels, tā situāciju ārstniecības iestādē īsi pirms tās pāriešanas valsts pārraudzībā, raksturoja valdes loceklis Edgars Labsvīrs.
"Mēs vairs neģenerējam zaudējumus, bet vienlaikus tas spiediens, kas ir ap 30 000 eiro mēnesī, kas slimnīcai ir jāmaksā par iepriekšējo gadu, nav pēc būtības paceļams. Īpaši tagad uz gada beigām, ziemas sezonā mums vienkārši trūkst naudas kontā," atzina Labsvīrs.
2023. gadā Daugavpils reģionālās slimnīcas zaudējumi sasniedza 5,8 miljonus eiro. Lai gan jaunā slimnīcas vadība ir veikusi nozīmīgus izmaksu optimizācijas pasākumus, kreditoru saistības un naudas plūsmas trūkums joprojām rada augstu risku slimnīcas darbības nepārtrauktībai ilgtermiņā.
Pēc Daugavpils un Augšdaugavas novada kapitāldaļu pieņemšanas un valsts finansējuma ieguldīšanas VM kļūs par pārliecinoši lielāko slimnīcas kapitāldaļu turētāju – 11 044 396 jeb 80,58% kapitāla daļu 11 044 396 eiro vērtībā. Kādreiz lielākais kapitāldaļu turētājs – Daugavpils valstspilsētas pašvaldība – saglabās 16,57% kapitāldaļu 2 271 474 eiro vērtībā. Savukārt Augšdaugavas novada pašvaldībai piederēs 1,33% kapitāldaļu 181 718 eiro vērtībā, bet Rīgas Stradiņa universitātei – 1,52% kapitāldaļu 207 976 eiro vērtībā.
Valdības sēdē veselības ministrs Hosams Abu Meri ("Jaunā Vienotība") norādīja, ka slimnīcas pārņemšana valsts kontrolē īstenota ar mērķi uzlabot tās pārvaldību un saglabāt veselības aprūpes pakalpojumus.
Veselības ministrs arī norādīja, ka auditā secināts, – iespējams, slimnīca Daugavpils pašvaldības pārraudzībā vadīta nesaimnieciski. Audits norādījis uz nepieciešamību pēc finanšu stabilizācijas un ilgtspējīgas attīstības plāna īstenošanas. Tāpēc citi ministri, valstij pārņemot slimnīcu savā pārraudzībā, aicināja rūpīgāk izpētīt, kas bijis cēlonis slimnīcas finanšu grūtībām.
Veselības ministrija ir pārliecināta, ka valsts līdzdalība uzlabos Daugavpils reģionālās slimnīcas pārvaldību, efektīvāku resursu koordinēšanu un pārraudzību, kā arī veicinās sadarbību starp klīniskajām universitāšu slimnīcām un citām ārstniecības iestādēm reģionā, veicinās vienotu veselības aprūpes kvalitātes un drošības kritēriju ieviešanu.
Valdība lēmusi arī par Daugavpils slimnīcas vispārējo stratēģisko mērķi – saglabāt, uzlabot un atjaunot iedzīvotāju veselību, nodrošinot kvalitatīvus, efektīvus un pieejamus plaša spektra terciārā līmeņa, neatliekamās un plānveida veselības aprūpes pakalpojumus Latgales reģiona iedzīvotājiem, īstenojot ārstniecības iestāžu sadarbības teritoriju principu Latgales reģionā, vienlaikus nodrošinot klīnisko bāzi ārstniecības personu izglītībai un zināšanu pārnesi uz reģioniem, kā arī veicinot zinātnes un pētniecības attīstību.
Paredzēts, ka, lai pieņemtu lēmumus par dažādiem slimnīcas attīstības jautājumiem, kapitāldaļu turētāju sapulcēs būs nepieciešams dalībnieku balsu (kapitāla daļu) vairākums, izņemot jautājumos par Daugavpils reģionālās slimnīcas reorganizāciju vai likvidāciju, kam būs nepieciešams vienbalsīgs dalībnieku lēmums.
Daugavpils reģionālā slimnīca ir lielākā daudzprofilu ārstniecības iestāde ārpus Rīgas, kas sniedz diennakts neatliekamos un plānveida medicīnas pakalpojumus Latgales reģiona iedzīvotājiem. Slimnīcā darbojas 25 dažāda profila medicīniskās palīdzības nodaļas. Slimnīca arī kalpo par nākamo līmeni neatliekami pārvestajiem pacientiem no citām slimnīcām reģionā. Tā kā slimnīca atrodas pierobežas teritorijā, tai ir īpaša lomu gan valsts drošības stiprināšanā, gan veselības aprūpes nepārtrauktībā ārkārtas situācijās.
KONTEKSTS:
Daugavpils reģionālā slimnīca pērn septembra sākumā cēla trauksmi par naudas trūkumu. Oktobrī atlūgumu iesniedza Daugavpils reģionālās slimnīcas vadītājs Grigorijs Semjonovs. 2023. gada sākumā, kad Semjonovs pirmo reizi brīdināja par tuvojošos bankrotu, tika lēsts, ka līdz gada beigām pietrūks 10 miljonu eiro. "Savelkot jostas" un saņemot atbalstu no valsts, summa saruka līdz 7,6 miljoniem eiro.
Slimnīcas lielākais kapitāldaļu turētājs ir Daugavpils pašvaldība, kurai pieder gandrīz 90%, bet Daugavpils savu naudu slimnīcā, lai palīdzētu risināt šo situāciju, neieguldīja. Slimnīcā sāka 2022. un 2023. gada saimnieciskās darbības un finanšu auditu, un pagaidu valdei radās aizdomas, ka iemesli slimnīcas nonākšanai uz bankrota robežas nav tikai nepietiekamais finansējums, bet arī neskaitāmas citas problēmas – gan darba organizācijā, gan iestādes pārvaldībā.
2023. gada decembra vidū, kad slimnīcā par pagaidu vadītāju tika iecelta Inta Vaivode, sarunās ar slimnīcas lielāko kapitāldaļu turētāju – Daugavpils pašvaldību – un Veselības ministriju panākta konceptuālā vienošanās, ka valsts pārņems daļu slimnīcas kapitāldaļu.
