ĪSUMĀ:
- Pēc vairāku ministriju iebildēm SM ziņojums tika līdz valdības sēdei.
- Garās valdības diskusijās stingrākā vienošanās panākta par krasu izmaksu samazināšanu.
- Premjere: Maksimāli ir jānogriež visas ekstras.
- Valdība konceptuāli vienojās prioritāri izbūvēt pamattrasi no Lietuvas līdz Igaunijas robežai.
- Konceptuāla vienošanās panākta arī par būvdarbu pabeigšanu starptautiskajās stacijās.
- Tā iecerēts sākt stacijas izmantot ar esošo infrastruktūru un vilcieniem.
- Līdz ar to tuvākajos gados "Rail Baltica" ātrvilcieni Rīgā neienāktu.
- Pie šī jautājuma valdība atgriezīsies pēc divām nedēļām.
Pēc vairāku ministriju iebildēm ziņojums tiek līdz valdības sēdei
SM ir sagatavojusi informatīvo ziņojumu "Par "Rail Baltica" projekta ieviešanas scenāriju Latvijas teritorijā", kur prioritāte noteikta projekta pirmajai kārtai, kas divsliežu ceļa vietā paredz izbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijai, kā arī izveidot Eiropas standarta platuma sliežu savienojumu ar vienu no abām Rīgas starptautiskajām stacijām – Rīgas Centrālo dzelzceļa staciju vai Rīgas lidostu –, savukārt pirms projekta pirmās kārtas pabeigšanas iecerēts savienot abas Rīgas starptautiskās stacijas esošajā dzelzceļa infrastruktūrā.
SM informatīvā ziņojuma saskaņošanas termiņš bija valsts svētku nedēļā. Vispirms to nesaskaņoja Finanšu ministrija (FM) ar vairāk nekā 25 iebildumiem. FM galvenokārt pārmeta to, ka SM nav pietiekami detalizēti izklāstījusi finanšu pozīcijas, norādījusi finansējuma avotus. SM apņēmās informatīvo ziņojumu koriģēt, taču vēlāk ar iebildumiem nāca klajā arī Viedās administrācijas un reģionālās attīstības, Aizsardzības, Ārlietu un Kultūras ministrijas, tādējādi to nesaskaņojot.
Kopumā SM sagatavotais dokuments saņēmis 58 iebildumus vai priekšlikumus.
Šī ziņojuma un SM redzējuma kontekstā iezīmējās arī valdošās koalīcijas apšaubāmā vienprātība par "Rail Baltica" pirmo kārtu. Starp varas partijām saklausāmi dažādi redzējumi par projekta pirmās kārtas mērķiem; sāpīgākais jautājums – kur meklēt naudu.
Tomēr koalīcija vienojās SM sagatavoto "Rail Baltica" ieviešanas scenāriju sākt skatīt valdībā, lai jau nākamajā līmenī turpinātu sarunas par nepieciešamajiem precizējumiem.
Stingrākais lēmums – maksimāli jāmazina izdevumi
Diskusijas izvērtās garas, dažbrīd pat asas. Premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība") bija apņēmības pilna otrdienas valdības sēdē vienoties par "vismaz kaut ko", lai no sēžu zāles neiznāktu ar "tukšām rokām". Premjere vienā brīdī pat palūdza ministriem īpašā kastītē ievietot mobilos telefonus, lai varētu labāk koncentrēties darbam.
Tomēr SM sagatavotais informatīvais ziņojums nemaz netika pilnvērtīgi skatīts. Jo, pēc premjeres teiktā, par detalizētiem scenārijiem vispirms ir jārod skaidrība – kur prioritāri jāsāk būvdarbi, kā arī jāapstādina potenciāli tēriņi aktivitātēm, ko Latvijā pagaidām neplāno īstenot.
Siliņa uzsvēra, ka maksimāli ir "jānogriež visas ekstras un ir jāpanāk maksimāli funkcionāla līnija". Tāpēc valdības panāca vien konceptuālu lēmumu par galvenajām projekta prioritātēm, lai varētu droši virzīties uz funkcionālu dzelzceļu, ko ļautu arī finansējums.
"Mums ir jānoņem nost jebkuras izmaksas, jebkuri būvniecības darbi, kas neparedz to, ko mēs būvējam. (..) Šobrīd vēl papildus ieguldīt naudu, lai turpinātu to veco iesākto stāstu, tad būs ļoti daudz jautājumu. (..) Šeit nekas vairs nenotiks tā, ka tikai tāpēc, ka jums, projekta ieviesējiem, ir piešķirta nauda, jūs maucat tālāk. Viens ir smuki runāt par virzieniem, bet mums reāli nav naudas visam tam projektam. (..) Valdība nekad nav akceptējusi projektu ar 9 miljardu [eiro] tvērumu, tātad tas ir tikai projektu ieviesēju acīs, valdība nekad tādu mandātu nav devusi," sacīja Siliņa.
Vairākums valdības ministru atbalstīja ideju, ka, ņemot vērā, ka patlaban nav garantiju, vai būs finansējums SM piedāvājumam, Latvijai prioritāri jākoncentrējas uz finansējuma novirzīšanu un būvniecību svarīgākajos projekta posmos – pamattrasei un starptautiskajām stacijām.
Vispirms varētu savienot Lietuvas un Igaunijas robežu, neiekļaujot Rīgu
Valdība otrdien konceptuāli atbalstīja ieceri prioritāri izveidot "Rail Baltica" pamattrasi no Lietuvas robežas līdz Igaunijas robežai Eiropas sliežu ceļu jeb 1435 milimetru (mm) platumā (Lietuvas/Latvijas robeža–Misa–Upeslejas–Vangaži–Latvijas/Igaunijas robeža), sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža–Misa un turpinot tos secīgi atbilstoši pieejamajam finansējumam.
Tāpat valdība panāca konceptuālu vienošanos par to, ka iesāktie būvdarbi Rīgas starptautiskajās stacijās – Rīgas Centrālās stacijas dienvidu daļā un Rīgas lidostā – tiktu pabeigti minimālajā tvērumā, lai abas pasažieru stacijas varētu sākt izmantot 1520 mm pasažieru vilcienu apkalpošanai. Līdz ar to konceptuāls atbalsts panākts arī savienojuma Rīgas lidostas stacija–Imanta izveidei, lai abas starptautiskās pasažieru stacijas varētu sākt izmantot esošo 1520 mm pasažieru vilcienu apkalpošanai.
Tas nozīmētu, ka tuvākajos gados "Rail Baltica" ātrvilcieni galvaspilsētā neienāktu. Tādā gadījumā pasažieri no Rīgas starptautiskajām stacijām līdz "Rail Baltica" līnijai varētu nokļūt ar esošajiem vilcieniem.
Jāatgādina, ka vēl jūnijā valdība vienojās par pretējo – iekļaut Rīgu "Rail Baltica" trasē jau pirmajā kārtā. No Rīgas politiskās vadības izskanējis, ka "Rail Baltica" bez Rīgas iekļaušanas "uzdāvinātu naudu igauņiem".
Premjere atzina, ka tieši jautājums par "Rail Baltica" ienākšanu Rīgā valdībā ir radījis lielākās galvassāpes. Viņa arī veltīja kritiku satiksmes ministram Kasparam Briškenam ("Progresīvie") par to, ka viņš uzstājīgi piedāvā veidot dārgo savienojumu ar galvaspilsētu.
"Ļoti sarežģīti ar Rīgu tuvākajos gados savienot. Tas ir bijis klupšanas akmens līdz šim – kurā brīdī mēs varam atļauties pievienot Rīgu, un vēl, protams, kā mēs varam maksimāli samazināt izmaksas. Projekta ieviesējiem ir jāsaprot, ka tās ir utopiskas summas, kam nav seguma," pauda Siliņa.
Konkrētāks valdības lēmums nesekoja. SM sagatavoto informatīvo ziņojumu valdība nepieņēma zināšanai. Ministri vienojās pie šī jautājuma atgriezties pēc divām nedēļām 10. decembrī, kad varētu izskatīt SM precizēto protokollēmuma projektu, kas iekļautu konceptuālu vienošanos par pirmās kārtas scenāriju, nosakot prioritāri veicamos darbus un citu ministriju iesaisti "Rail Baltica" projekta īstenošanā.
Satiksmes ministrs galu galā atbildēja premjeres kritikai, norādot, ka SM cenšas turpināt rast jaunus ietaupījumus budžetā.
"Satiksmes ministrija savu darbu ir izdarījusi. Mēs samazinājām pirmās kārtas izmaksas par vairāk nekā 3 miljardiem eiro un uz valdību atnesām reālistisku ieviešanas plānu, nebūvējot sapņu pilis. Valdības konceptuālais lēmums ir skaidrs signāls Eiropas Komisijai un projekta partneriem, kas to ir jau ilgi gaidījuši. Tas apliecina valdības gatavību uzņemties kopīgu atbildību par Rail Baltica projekta ieviešanu un vieš skaidrību par projekta tālākiem, konkrētiem soļiem. (..) Vienlaikus turpināsim detalizēti un sadarbībā ar pārējo nozaru ministrijām skatīt ar pamattrases ieviešanu saistītos detalizētos jautājumus, par kuriem netika panākta vienošanās," atzīmēja Briškens.
Ko paredz SM sagatavotais "Rail Baltica" ieviešanas scenārijs?
SM ziņojumā aprakstītajā "Rail Baltica" projekta pirmajā kārtā paredzēts:
- izbūvēt vienu sliežu ceļu no Lietuvas robežas līdz Igaunijai, sākot būvdarbus posmā Lietuvas robeža-Misa un atbilstoši pieejamajam finansējumam;
- pārdalot satiksmes nozarei pieejamos Atjaunošanas un noturības mehānisma un Kohēzijas fonda līdzekļus, pabeigt uzsāktos būvdarbus abās Rīgas stacijās – Rīgas lidostā un Rīgas centrālās dzelzceļa stacijas dienvidu daļā, lai piešķirtu šiem objektiem funkcionalitāti;
- izbūvēt jaunu dzelzceļa līniju no Imantas stacijas uz Rīgas lidostu, tādējādi vēl pirms Eiropas platuma sliežu līnijas izbūves savienojot abas pasažieru stacijas ar platsliežu dzelzceļu un integrējot Rīgas lidostu esošajā dzelzceļa tīklā;
- izbūvēt vismaz četras reģionālās stacijas (Salacgrīva, Skultes muiža, Salaspils/Daugavkrasti, Bauska, tostarp ņemot vērā, ka šajās vietās ir plānoti arī apdzīšanas ceļi), infrastruktūras apkopes punktus Iecavā un Skultē, kustības vadības centru un sānceļu nākotnes Salaspils kravu terminālim;
- paralēli pārrobežu savienojuma izveidei, kam noteikta augstākā prioritāte un steidzamība – izveidot Eiropas standarta platuma sliežu savienojumu ar vienu no abām Rīgas starptautiskajām stacijām, izvēli balstot atsevišķā tehniski–ekonomiskajā pamatojumā, kas noteiks, kurš no diviem savienojumiem – Upeslejas–Rīgas Centrālā stacija vai Misa–Rīgas lidosta – ir izdevīgāks no ekonomiskās, tehniskās un finansiālās perspektīvas. Lai šo realizētu, plānots piesaistīt alternatīvus finanšu risinājumus, piemēram, publisko un privāto partnerību (PPP).
Baltijas valstu kopuzņēmuma AS "RB Rail" aplēses liecina, ka Rīgas posma Upeslejas–Rīgas Centrālā stacija īstenošanai būtu nepieciešami 629 miljoni eiro, savukārt posmam Misa–Rīgas lidosta – 924 miljoni eiro.
Pirmās kārtas pārrobežu savienojuma ieviešanas kopējās izmaksas no Igaunijas robežas līdz Lietuvas robežai, izmantojot tikai kravu apvedceļu caur Salaspili, ir 4,5 miljardi eiro. Savukārt abu starptautisko pasažieru staciju un ar tām saistīto sliežu ceļu infrastruktūras kopējās izmaksas veido 875 miljonus eiro, bet punktveida objektu, tostarp infrastruktūras apkopes punktu Iecavā un Skultē, kustības vadības centra un sānceļa Salaspils kravu terminālim, kā arī četru reģionālo staciju izbūvei nepieciešami 133 miljoni eiro.
KONTEKSTS:
Vērienīgā Baltijas valstu dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izmaksas no sākotnēji nepilniem sešiem miljardiem eiro pieaugušas līdz gandrīz 24 miljardiem eiro, paziņoja projekta vadība. Projekta sadārdzinājums ir tik vērienīgs, ka līdz 2030. gadam plānots īstenot tikai projekta pirmo kārtu – divsliežu ceļa vietā pamatā izbūvējot viensliežu ceļu.
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas augstākās revīzijas iestādes paziņoja, ka "Rail Baltica" projekta virzība ir apdraudēta, jo aprēķinātās izmaksas septiņu gadu laikā ir pieaugušas četrkārtīgi un var radīt 10–19 miljardu eiro budžeta deficītu atkarībā no projekta tvēruma. Situācija ir saasināta Eiropas Savienības (ES) paredzamā divu gadu finansējuma pārrāvuma dēļ 2027.–2028. gadā, kas prasa lielāku trīs Baltijas valstu ieguldījumu.
Pamattrases izmaksas Latvijā kāpušas septiņas reizes – līdz 8,7 miljardiem eiro, atklāja Valsts kontrole. Turklāt "Rail Baltica" lēmumu pieņemšanā un projekta uzraudzībā nepietiekami iesaistīts Ministru kabinets. Tas attiecas arī uz Rīgas Centrālās pasažieru stacijas mezgla projektu, kas būtiski mainījies.
Šogad martā izskanēja, ka "Rail Baltica" cauri visai Rīgai pirmajā posmā varētu neiet un projektam trūkst aptuveni trīs miljardi eiro, savukārt jūnijā valdība paziņoja, ka meklēs risinājumus, kā pilnvērtīgi integrēt Rīgu gan no dienvidu, gan ziemeļu puses jau "Rail Baltica" projekta pirmajā fāzē.
Šī gada jūnijā Saeimā tika apstiprināta "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisija, kuras mērķis ir sešu mēnešu laikā apzināt projekta īstenošanā pieļautās kļūdas, vienlaikus panākot, ka tas kļūst par prioritāru valdības jautājumu. Komisija gala ziņojumu par projekta ieviešanas nedienām sola sagatavot līdz decembrim. Tomēr starpziņojumā secinājusi, ka Satiksmes ministrija 2022. gadā ir slēpusi Ministru kabinetam patieso "Rail Baltica" projekta izmaksu pieaugumu, to pārrēķinot 2016. gada cenās, lai sadārdzinājums neizskatītos tik liels.
"Rail Baltica" projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
