"Tas noteikti ir viens no tuvākajiem mērķiem, ko Krievijas puse var īstenot, jo tas neprasa lielus resursus," Pudāns sacīja.
Latvijas Radio jautāja, cik droši mēs varam šobrīd būt Latvijā. "Domāju, mēs kā bruņotie spēki, protam, darām un darīsim visu, lai nodrošinātu valsts aizsardzību. Ar tām spējām, ko mēs esam veidojuši, mums tiešām pēdējos gados uzsvars ir virzīts uz scenārijiem, kurus mēs neviens negribam.
Bet tāda ir karavīra būtība – savos plānos mēs izskatām sliktāko, kas var būt, savu attīstību esam balstījuši arī uz to.
Šogad apstiprinātais NBS attīstības plāns ir balstīts gan uz iepriekš [esošo] sapratni par situāciju, gan arī atziņām no Ukrainas kara, jo mēs redzam, protams, ka Krievija, [Vladimirs] Putins ir demonstrējis arī savu apņēmību pielietot militārus instrumentus pret valstīm, kas ir pie viņu robežām. Tam mums jābūt gataviem. Protams, šobrīd es apgalvošu, ka tādu tiešu militāru apdraudējumu mums nav, jo Krievija tiešām ir daudz zaudējusi savus spēkus – iznīcinājusi savu karaspēku, klaji brutāli uzbrūkot Ukrainai. (..) Sliktākais ir tas, ka Krievija ir ļoti revanšistiska, noteikti grib kavēt mūs, varbūt atriebties par to atbalstu, ko sniedzam Ukrainai," sacīja Pudāns. Tāpēc sabiedrībai jābūt gatavai dažādām situācijām.
"Ja viņi gūs savu uzvaru [karā pret Ukrainu] vai atbilstoši tam, kā Krievija redz šī kara noslēgumu, tad, man liekas, tas vairāk tiks no viņu puses uztverts kā uzvara pār Rietumiem, ne jau tik daudz pār Ukrainu. Un noteikti viņiem būs vēlme iet un bradāt tālāk pa Rietumu, mūsu kopējām, vērtībām," sacīja Pudāns.
KONTEKSTS:
Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatam Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nominējis brigādes ģenerāli, pašreizējo Zemessardzes komandieri Kasparu Pudānu.
Ja Saeima šo kandidatūru atbalstīs, nākamā gada janvārī Pudāns nomainīs pašreizējo NBS komandieri Leonīdu Kalniņu, kurš šo amatu ieņem kopš 2016. gada.
